STUDY Līga Stafecka Maijs 2026 Kuram ir(nav) vieta Latvijas Saeimā? Nevienlīdzīgās Demokrātijas FES Regional Office for International Cooperation

Imprint Published by Friedrich-Ebert-Stiftung e.V. Godesberger Allee 149 53175 Bonn, Germany info@fes.de Issuing Department FES Regional Office for International Cooperation Democracy of the Future Reichsratsstr. 13/5 A-1010 Vienna Responsibility for content and editing Michael Jennewein michael.jennewein@fes.de Margarete Lengger margarete.lengger@fes.de Contact democracy.vienna@fes.de Design/Layout pertext| corporate publishing www.pertext.de The views expressed in this publication are not necessarily those of the Friedrich-Ebert-Stiftung(FES) or of the organization for which the author works. Commercial use of media published by the FES is not permitted without the written consent of the FES. Publications by the FES may not be used for electioneering purposes. May 2026 © Friedrich-Ebert-Stiftung e.V. Further publications of the Friedrich-Ebert-Stiftung can be found here: ↗ www.fes.de/publikationen

Līga Stafecka Maijs 2026 Kuram ir(nav) vieta Latvijas Saeimā? Nevienlīdzīgās Demokrātijas 

Satura rādītājs Kāpēc vienlīdzīga pārstāvniecība ir svarīga?............................  3 Saeimas vēlēšanu sistēma ........................................... 4 Pašreizējais parlaments(2022–2026) .................................  5 Saeimas sastāvs tuvplānā ........................................... 6 Nepārstāvētās paaudzes .......................................... 6 Dzimumu pārstāvniecības plaisa politikā ............................ 6 Bez grāda Saeimā tikt grūti ....................................... 6 Kuri sociālie slāņi ir mazāk redzami Saeimā? ......................... 9 No pašvaldības līdz valsts varai ..................................... 11 Pārstāvniecības plaisas cena....................................... 12 Kas nav pārstāvēts, tas arī retāk piedalās ........................... 12 Ceļā uz iekļaujošāku Saeimu ....................................... 13 Literatūras saraksts ............................................... 15

Kāpēc vienlīdzīga pārstāvniecība ir svarīga? Parlamenta deputātus bieži mēdz saukt par tautas priekšstāv jiem, uzsverot viņu lomu pārstāvēt sabiedrību. Taču ko īsti nozī mē“pārstāvēt tautu”? Vai tā ir bezierunu paklausība vēlētāju gribai, vai tomēr noteiktās vērtībās balstīti patstāvīgi lēmumi, pieņemot, ka tie vislabāk atbilst vēlētāju interesēm? Atbilde uz šo jautājumu akadēmiski tiek sniegta ļoti plaši, rak sturojot politisko pārstāvniecību dažādās dimensijās. Formā lais vēlēšanu process ļauj vēlētājam ievēlēt jeb pilnvarot sevi pārstāvēt vai noraidīt partiju un tās kandidātus, taču pati izvē le var balstīties atšķirīgos priekšstatos par to, kas ir ievēlēto pārstāvju loma. Piemēram, vēlētājs var uzskatīt, ka izraudzī tais kandidāts vai partija iemieso noteiktu ideju, proti, simboli zē to, kas vēlētājam ir svarīgs – simboliskā pārstāvniecība. Tāpat vēlētājs var vadīties pēc tā, ka viņu vislabāk spēs pār stāvēt cilvēki, kuri nāk no līdzīgas vides, ir viņam līdzīgi, ko dēvē par deskriptīvo pārstāvniecību. Savukārt citos gadījumos mazāk svarīga ir savstarpējā līdzība, bet būtiskāks ir priekš stats, ka tieši šis kandidāts vai partija vislabāk aizstāvēs kon krētas intereses vai vēlētājam svarīgas politikas pozīcijas – substantīvā pārstāvniecība(Pitkin, 1967). Mūsdienu politikas zinātnē pārstāvniecības skaidrojumi ir būtiski paplašinājušies, uzsverot, ka līdz ar sabiedrību mainās arī principi, pēc kuriem vēlētāji vadās, pilnvarojot savus pār stāvjus. Piemēram, vēlētāji pievērš uzmanību priekšvēlēšanu solījumu saturam un spējai tos izpildīt. Tāpat vēlētāji var uzti cēties pārstāvim tādēļ, ka uzskata, ka viņam piemīt noteiktas iekšējas vērtības, spriestspēja, pieredze un politiskā orientāci ja, kas ļauj lemt vēlētājiem pieņemamā virzienā arī tad, kad vēlētāji paši nevar tieši uzraudzīt katru balsojumu(Mans­ bridge, 2011). Citi pētnieki norāda, ka partiju piederība pati par sevi darbojas kā ļoti būtiska pārstāvniecības forma, dažos aspektos pat spēcīgāka nekā deputāta sociālā izcelsme, Parti ja nosaka ideoloģisko līniju, politiskās prioritātes, kandidātu atlasi un balsošanas disciplīnu. Tāpēc deputāts parlamentā bieži darbojas nevis tikai kā indivīds ar savu biogrāfiju, bet kā partijas pārstāvis(Hahn, 2024). Tomēr, neraugoties uz konceptuālo daudzveidību, viens norma tīvs secinājums paliek nemainīgs: ja noteiktas grupas ilgstoši nav pārstāvētas politiskajās institūcijās, tas vājina politisko pār stāvniecību un vienlīdzīgas iespējas. Pārstāvniecības plaisa – sis temātiska neatbilstība starp parlamenta un sabiedrības sastāvu – var mazināt uzticēšanos, atsaucību un parlamenta leģitimitāti, īpaši tur, kur uzticēšanās politiskajām institūcijām jau tā ir traus la. Līdz ar to, šādos apstākļos ilgstoša kādu grupu nepārstāvē šana parlamentā nav jautājums par nelīdzsvarotu statistikas ainu, bet gan par ļoti nozīmīgu demokrātijas problēmu. Latvija spilgti ilustrē šo demokrātijas izaicinājumu. Uzticēša nās parlamentam un politiskajām partijām joprojām ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā, savukārt publiskajās disku sijās arvien biežāk izskan bažas par politisko atsvešinātību un nevienmērīgu līdzdalību dažādās sociālajās grupās. Arī aptau ju dati to apstiprina: 76,4 % respondentu piekrīt apgalvoju mam, ka“tādiem cilvēkiem kā viņi nav nekādas ietekmes uz to, ko dara Saeima un valdība”. (SKDS, 2025) Šis noskaņojums liecina par dziļu politisko atsvešinātību un mudina jautāt, vai Saeima sabiedrības uztverē ir iekļaujoša, atsaucīga un sociāli reprezentatīva. Šis ziņojums pievēršas pārstāvniecības jautājumam caur vie nu no iepriekš minētajiem pārstāvniecības izpratnes veidiem – aprakstošo pārstāvniecību, analizējot Saeimas sastāvu vecu ma, dzimuma, izglītības un sociālā statusa griezumā. Papildus tam, analizēts arī plašāks konteksts, tai skaitā, politiskās kar jeras ceļš līdz ievēlēšanai parlamentā. Ziņojumā vispirms īsi raksturots parlamenta vēlēšanu institu cionālais ietvars, pēc tam vērtēta pārstāvniecība pēc četrām iepriekš minētajām pazīmēm, analizētas politiskās karjeras trajektorijas, kas ietekmē parlamenta sastāvu. Noslēgumā sniegti ieteikumi, kā Latvijā veicināt taisnīgāku pārstāvniecību un ciešāku saikni starp sabiedrību un politiskajām institūcijām. Kāpēc vienlīdzīga pārstāvniecība ir svarīga? 3

Saeimas vēlēšanu sistēma Kā to nosaka Latvijas Republikas Satversme, Latvijas parla ments – Saeima – sastāv no 100 deputātiem, kas tiek ievēlēti uz četriem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Lai partiju vai partiju apvienību ievēlētu Saeimā, tai vēlēšanās jāpārvar 5 % barjeru. Latvija ir sadalīta piecos daudzmandātu vēlēšanu apgabalos – Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē- un deputātu vietas tiek sadalītas proporcionāli katrā apgabalā reģistrēto vēlētāju skaitam. Šī ziņojuma kontekstā būtiski norādīt, ka vēlētāji balso par partiju sarakstiem, vienlaikus var veikt grozījumus izvēlētajā sarakstā – veicinot vai mazinot kāda konkrēta kandidāta ievēlēšanas iespējamību. Mandāti tiek sadalīti, izmantojot Sainte-­Laguë metodi, kas nodrošina salīdzinoši augstu pro porcionalitāti. Balsošana Latvijā nav obligāta. Kandidātiem jābūt vismaz 21 gadu veciem, savukārt balsstiesības ir no 18 gadu vecuma. Pēdējās trīs Saeimas vēlēšanās politiskā konkurence ir pakā peniski augusi. 2022. gadā vēlēšanās piedalījās 19 kandidātu saraksti, uz vienu deputāta vietu pretendēja 18,3 kandidāti. Kandidātu vidū vīrieši pastāvīgi ir ­vairākumā, aptuveni divas trešdaļas no visiem kandidātiem. Pēc vecuma grupu pārstāvniecības skatoties, visvairāk kandi dātu ir vecumā no 31 līdz 50 gadiem, savukārt vecāka gada gājuma cilvēki kandidē retāk. Būtiski samazinājusies jaunā kas vecuma grupas kandidātu līdzdalība. Ja 2014. gadā 21–30 gadus veci kandidāti veidoja aptuveni 16,2 % no visiem deputātu kandidātiem, tad pēdējās vēlēšanās šis īpatsvars saruka līdz 9,8 %(grafiks nr.1). Lielākajai daļai kandidātu ir augstākā izglītība, 2022.gadā tāda bija 74,6 % kandidātu. Vēlēšanu kandidāti pēc vecuma 30 Procenti 25 20 15 10 5 0 21–30 2014 Avots: autores savāktie dati. 31–40 2018 41–50 2022 4 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V. 51–60 61–70 Attēls 1 71–80 80+ Vecuma grupa

Pašreizējais parlaments (2022–2026) 2022. gada parlamenta vēlēšanās 5  % barjeru pārvarēja septi ņu kandidātu saraksti un tika ievēlēti Saeimā. Lielāko vietu skaitu ieguva tā brīža premjerministra Krišjāņa Kariņa vadītā partiju apvienība “Jaunā Vienotība”, nodrošinot sev 26 no 100 vietām. Pārējie kandidātu saraksti ieguva ievērojami mazāku vietu skaitu: Zaļo un zemnieku savienība – 16 vietas, Apvieno tais saraksts un Nacionālā apvienība – katrs pa 13 vietām, par tija“Stabilitātei!” ieguva 11 vietas, bet partijas“Progresīvie” un “Latvija pirmajā vietā” – attiecīgi 10 un 9 vietas(1.tabula). Pēc vēlēšanām Ministru prezidenta pārstāvētā partija“Jaunā Vienotība”(JV) izveidoja valdību kopā ar Apvienoto sarakstu (AS) un Nacionālo apvienību(NA). Tomēr šī valdība darbojās tikai nedaudz ilgāk par gadu. Pēc valdības krīzes tika izveidota jauna koalīcija Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā(JV), taču koalīcijā tagad ietilpst“Progresīvie”(P) un Zaļo un Zem nieku savienība(ZZS). Šai koalīcijai ir minimāls, 51 balss vairā kums, un atsevišķos balsojumos tā paļaujas arī uz neatkarīgo deputātu atbalstu, kas lēmumu pieņemšanu padara sarežģītā ku un mazāk paredzamu. “Latvija pirmajā vietā”(LPV) un“Stabilitātei!”(S!) pašlaik darbojas opozīcijā, lai gan to politiskās trajektorijas atšķi ras. Kamēr sabiedrības atbalsts LPV aptaujās audzis, S! ir piedzīvojusi iekšēju šķelšanos: septiņi no vienpadsmit ievē lētajiem deputātiem pakāpeniski frakciju pametuši, turpinot darboties kā pie frakcijām nepiederoši deputāti. Tas nozī mēja frakcijas izjukšanu, jo saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, frakciju var izveidot vismaz pieci no viena saraksta ievēlēti deputāti, turklāt deputāti nedrīkst pāriet uz citu frakciju vai tai pievienoties. 2025.gada februārī gandrīz piektā daļa Saeimas deputātu – 17 no 100 – jau bija pie frakcijām nepiederoši deputāti, jo dažādu iemeslu dēļ pakāpeniski pametuši savas frakcijas un turpina darbu neatkarīgi. Daļa pie frakcijām nepiederošo deputātu neformāli pieslējušies kādai citai no parlamenta frakcijām, taču likumā paredzētie ierobežojumi liedz to izda rīt arī formāli. No demokrātiskās pārstāvniecības viedokļa šī situācija aktualizē būtisku retorisku jautājumu: ko šie depu tāti galu galā pārstāv? Latvijas parlamenta(Saeimas) sastāvs Tabula 1 Partija/ partiju apvienība Jaunā vienotība Zaļo un zemnieku savienība Apvienotais saraksts Nacionālā apvienība “Stabilitātei!” “Progresīvie” “Latvija pirmajā vietā” Pie frakcijām nepiederoši deputāti Nosaukums un akronīms “Jaunā Vienotība”(JV) Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) “Apvienotais saraksts” – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija(AS) Nacionālā apvienība“Visu ­Latvijai!” –“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”(NA) “Stabilitātei!”(S!) “Progresīvie”(P) “Latvija pirmajā vietā”(LPV) Mandātu skaits pēc 2022.gada vēlēšanām Mandātu skaits 2026.gada februārī Statuss valdībā (2022–2023) Statuss valdībā (2023–2026) 26 25 Valdības partija Valdības partija 16 16 Opozīcijas partija Valdības partija 15 13 Valdības partija Opozīcijas partija 13 12 Valdības partija Opozīcijas partija 11 5 Opozīcijas partija Opozīcijas partija 10 4 Opozīcijas partija Valdības partija 9 8 Opozīcijas partija Opozīcijas partija 17 Datu apkopošanas beigu datums bija 2026. gada 1. maijs. Līdz ar to analīzē nav atspoguļotas valdības izmaiņas pēc premjerministres Evikas Siliņas(“Jaunā Vienotība”) atkāpšanās 2026. gada 14. maijā, kā arī pēc tam izveidotā Andra Kulberga(“Apvienotais saraksts”) vadītā valdība. Pašreizējais parlaments(2022–2026) 5

Saeimas sastāvs tuvplānā Nepārstāvētās paaudzes Latvijas parlamenta deputātu vecuma profils rāda, ka Saeimā dominē pusmūža paaudze. Visplašāk pārstāvēti deputāti četr desmit un piecdesmit gadu vecumā – ekonomiski aktīvākās paaudzes pārstāvji. 14. Saeimas deputātu vecuma mediāna ir 48 gadi. Salīdzinot deputātu sastāvu ar Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūru, redzams, ka Saeimā īpaši izteikti pārstāvēta 51–60 gadus veco grupa: tā veido 30 % no ievēlētajiem depu tātiem, kamēr Latvijas sabiedrībā šai vecuma grupai pieder 17,6 % iedzīvotāju(2.tabula). Vecākā gada gājuma pārstāvji Saeimā ir vien 2 deputāti, kamēr sabiedrībā kopumā – 17,67 %. Otra nepārstāvētā grupa ir jaunieši. 14. Saeimā ievēlēti tikai pieci deputāti vecumā no 21 līdz 30 gadiem, savukārt Latvijas iedzīvotāju kopumā šī vecuma grupa veido 12,8 %. Nelīdzsva rotība būtu vēl izteiktāka, ja salīdzinājumā tiktu iekļauti arī 18–20 gadus vecie iedzīvotāji – viņiem ir aktīvās vēlēšanu tie sības, taču nav pasīvo vēlēšanu tiesību, proti, tiesību kandi dēt vēlēšanās. Dzimumu pārstāvniecības plaisa politikā Lai gan sievietes veido aptuveni 55 % Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 21 gada, Saeimā viņu pārstāvniecība ir ievēroja mi zemāka – tikai 30 % deputātu vietu. Tas veido 25 procent punktu pārstāvniecības plaisu – šī iedzīvotāju dzimumstruk tūra nav līdzīgi novērojama arī parlamentā(3. attēls). Vien laikus jāatzīmē, ka augstāko amatu – Saeimas priekšsēdētā ja amatu 14. Saeimā ieņem sieviete – Daiga Mieriņa(ZZS). Lielāko daļu komisiju vada vīrieši(11 komisijas no 16). Savukārt vīrieši, kuri veido 45 % pieau gušo Latvijas iedzīvotāju, ieņem 70 % deputātu vietu, kas norāda uz būtisku pār-pārstāvniecību. Šī nelīdzsvarotība liecina, ka dzimumu atšķirības politiskajā pārstāvniecībā nav skaidrojamas tikai ar demogrāfiskiem faktoriem, tā drīzāk atspoguļo gan sabiedrības priekšstatus, gan sistēmiskas atšķirības tajā, kā notiek politiķu atlase dalībai vēlēšanās. Apskatot vēlēšanu sarakstu sastāvu, kādus veido partijas dalī bai vēlēšanās, kā arī no sarakstiem ievēlēto deputātu sastāvu, redzamas būtiskas atšķirības gan sieviešu kandidātu īpatsvarā, gan sekmēs tikt ievēlētām. S! un P uzrāda salīdzinoši propor cionālu pārstāvniecību: ievēlēto sieviešu īpatsvars ir līdzīgs tam, kāds bija sieviešu īpatsvars kandidātu sarakstā(4. attēls). Savukārt NA un AS gadījumā redzama būtiska neatbilstība: sievietes veido attiecīgi 27,0 % un 33,9 % no šo sarakstu kandi dātiem, ievēlēto deputātu vidū viņu īpatsvars ir vēl zemāks – tikai 15,4 % un 13,3 %. Šāda disproporcija liecina ne vien par to, ka kopumā partiju sarakstos sievietes nav līdzvērtīgi pārstāvētas, bet arī, ka kan didātu listē ierindotas zemāk nekā vīrieši, kas vājina sieviešu iespējas tikt ievēlētām. Interesantā kārtā ir arī vērojama pretē ja tendence – JV: ievēlēto sieviešu īpatsvars ir nedaudz aug stāks nekā viņu īpatsvars kandidātu sarakstā – attiecīgi 42,3 % un 36,5 %, tātad sievietes biežāk parādījušās līderpozīcijās vai sarakstu augšgalā. Kopumā šie secinājumi izgaismo daudzslāņainu dzimumu pārstāvniecības plaisu, ko veido gan strukturāli, gan partijām raksturīgi faktori. Lai gan sievietes vēlētāju vidū ir skaitliskā vairākumā, šis pārsvars nepārvēršas proporcionālā politiskajā pārstāvniecībā. Tas norāda uz nepieciešamību rūpīgāk anali zēt partiju praksi un sabiedrības attieksmi pret sieviešu poli tisko līderību. Bez grāda Saeimā tikt grūti Šāds secinājums jāizdara, skatoties uz parlamentāriešu izglītī bas līmeni, jo dati par deputātu izglītību parāda, ka teju visiem deputātiem ir vismaz bakalaura līmeņa izglītība. No kopumā 90 šādiem deputātiem pusei deputātu ir maģistra grāds, 29 deputātiem – bakalaura līmeņa izglītība(ISCED 6), bet 11 deputātiem – doktora līmeņa izglītība(ISCED 8). 14. Saeimā ir vien daži deputāti ar zemāka līmeņa izglītību – astoņiem ir vidējā izglītība, bet diviem koledžas līmeņa izglītība.(5.tabu la). Šāds sadalījums norāda uz parlamentu ar ļoti augstu for mālās izglītības kvalifikāciju līmeni salīdzinājumā ar sabiedrī bu kopumā, kurā augstākās izglītības kvalifikācija(ISCED 5–8) ir tikai 30,3 % iedzīvotāju(5. attēls). Līdzīgi kā citos rādītājos, arī šajā dažās partijās vērojama ­lielāka daudzveidība. Abās opozīcijas partijās, lai arī kopumā neliels, tomēr salīdzinājumā ar citām partijām lielāks to deputātu skaits, kuru izglītības līmenis ir zemāks – koledžas vai vidusskolas līmeņa izglītība. No vienas puses, šādas parti jas padara parlamentāro pārstāvniecību daudzveidīgāku, paplašina to attiecībā uz sabiedrības grupām bez augstākās izglītības. No otras puses, šī tendence var būt skaidrojama ar 6 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

Vecuma grupu pārstāvniecība Latvijas parlamentā 17,19 % 17,67 % Attēls 2 18,33 % 12,80 % 23 23 % 5 5 % 27 27 % 30 30 % 16,35 % Parlaments 100 vietas 13 13 % 2 % 2 17,67 % Vecuma grupa 21–30 31–40 41–50 51–60 61–70 71 + Deputātu skaits Īpatsvars no kopējā LV iedzīvotāju skaita(21 +) Avots: autores aprēķini, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās statistikas pārvaldes datus. Dzimumu pārstāvniecība Latvijas parlamentā Attēls 3 45% 695.230 / 712.999 70  70 % Parlaments 100 vietas 55 % 807.861 / 833.714 30  30 % Dzimums Deputātu skaits/ Īpatsvars no deputātiem(%) Īpatsvars no kopējā LV iedzīvotāju skaita(21 + / 18 +) Vīrieši Sievietes Avots: Autores aprēķini, izmantojot Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās Statistikas pārvaldes datus. Saeimas sastāvs tuvplānā 7

Dzimuma pārstāvniecība Saeimā ievēlēto partiju sastāvā un kandidātu sarakstos 42,3 36,5 25,0 32,2 45,5 47,7 15,4 27,0 22,2 29,6 40,0 45,2 Attēls 4 13,3 33,9 57,7 75,0 54,5 84,6 77,8 60,0 86,7 JV ZZS S! NA LPV P AS Vīrieši Ievēlētie Sievietes Ievēlētie Kandidātes Piezīme: partijas, kas ir valdībā, ir norādītas ar trekniem, ziliem burtiem. Avots: autores aprēķini, balstīti uz Centrālās vēlēšanu komisijas datiem. Saeimas deputātu izglītības līmenis 1 2 5 Vidējā 8 (ISCED 3) Pirmā līmeņa profe sionālā augstākā (ISCED 5) 11 2 7 Bakalaura līmeņa (ISCED 6) 3 6 5 13 4 29 14 Maģistra līmeņa (ISCED 7) 11 4 9 7 Doktora līmeņa (ISCED 8) 5 222 11 JV ZZS S! NA LPV P AS Piezīme: partijas, kas ir valdībā, ir norādītas ar trekniem, ziliem burtiem. Avots: autores apkopotā informācija. 8 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V. Attēls 5 4 1 50

plašāku novērojumu, ka biežāk opozīcijā nonāk anti establiš menta vai populistiskās partijas, kuru sociālā bāze daļēji, bet ne tikai, veidojas no vēlētājiem ar zemāku formālās izglītības līmeni, zemāku uzticēšanos politiskajām institūcijām un spē cīgāku sociālās vai ekonomiskās atstumtības sajūtu. Kuri sociālie slāņi ir mazāk redzami Saeimā? Lai novērtētu parlamenta sociālo sastāvu, tika identificēta katra deputāta pēdējā nodarbošanās pirms ievēlēšanas likumdevēja institūcijā un klasificēta, izmantojot Eša sociālo slāņu shēmu(Oesch, 2006)(2. tabula). Šī pieeja ļauj veikt salīdzinājumu gan pēc veiktā darba veida, gan pēc nepiecie šamā kvalifikācijas līmeņa, sniedzot strukturētu pārskatu par deputātu profesionālo izcelsmi. Eša klasifikācija nošķir vairākas galvenās grupas, tostarp augstākā līmeņa pakalpojumu sektora profesijas, piemēram, augstāko izglītību ieguvušus profesionāļus un vadītājus, zemākā līmeņa pakalpojumu sektora, kā arī kvalificētus un nekvalificētus fiziskā darba veicējus. Tā ietver arī mazo uzņē mumu īpašniekus, nošķirot darba devējus un pašnodarbinā tos. Kā redzams 6. attēlā, Saeimā pārliecinoši dominē aug stākā līmeņa pakalpojumu sociālais slānis, kas veido 81 % no visiem deputātiem. Rūpīgāk vērtējot dominējošās grupas nodarbošanos(7. attēls), r edzams, ka lielākā daļa deputātu – kopumā 63 – nāk no nodarbošanās vides, kur ir bijuši augstākā līmeņa vadītāji. Aptuveni desmito daļu no deputātu sastāva veido izglītības, kultūras un sociālās jomas speciālisti, piemēram, akadēmiķi, skolotāji un ārsti. Savukārt seši deputāti nāk no pašnodarbi nāto grupas. Citas profesionālās grupas kā lielie darba devēji un tehniskie eksperti, piemēram, inženieri vai IT speciālisti, parlamentā ir pārstāvēti ļoti maz – katrā no šīm grupām ir tikai pa vienam deputātam. Augstākā līmeņa speciālistu un vadītāju pārsvars ir vērojams gandrīz visās partijās, izņemot S!, kur, salīdzinot ar citām partijām vairāk pārstāvēti arī zemāka līmeņa speciālisti. Par tijas vēlēšanu sarakstos iekļauj deputātu kandidātus, kuri lie lākoties nāk no profesionālās vides, kurā viņi ir augsta līme ņa vadītāji, valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji, pašvaldību Eša(Oesch) 16 sociālo slāņu shēma Tabula 2 Augstākā pakalpojumu klase Zemākā pakalpojumu klase Strādnieku klase Mazkvalificēto (rutīnas) strādnieku klase Algoti nodarbinātie Administratīvā darba loģika Starppersonu darba loģika Tehniskā darba loģika Augstākā līmeņa vadītāji: piemēram, vadītāji, grāmatveži, vecākās amatpersonas, u.c. Augstākā līmeņa socio-kulturālie speciālisti: piemēram, ārsti, profesori, juristi, vidusskolu skolotāji, u.c. Tehniskie eksperti: inženieri, IT eksperti, u.c. Vidējā līmeņa vadītāji: piemēram, nodaļu vadītāji, projektu vadītāji, u.c. Vidējā līmeņa sociokulturālie speciālisti: piemēram, medmāsas, sociālie darbinieki, pamatskolu skolotāji, u.c. Tehniķi un asociētie speciālisti: piemēram, laboranti, ražošanas iekārtu regulētāji, u.c. Kvalificēti lietvedības darbinieki: kvalificēti sekretāri, noliktavu lietveži, u.c. Kvalificēti pakalpojumu strādnieki: piemēram, frizieri, pavāri, policisti, pārdevēji-konsultanti, u.c. Kvalificētie tehniskie strādnieki: elektriķi, automehāniķi, namdari, u.c. Rutīnas biroja darbinieki: datu ievades operatori, klientu apkalpotāji bez specializācijas, u.c. Mazkvalificēti pakalpojumu strādnieki, piemēram, apkopēji, trauku mazgātāji, preču izvietotāji, kurjeri, u.c. Rutīnas/ mazkvalificētie tehniskie strādnieki: piemēram, konveijera strādnieki, iepakotāji, krāvēji, u.c. Pašnodarbinātie Neatkarīgā darba loģika Pašnodarbinātie profesionāļi, piemēram , juristi, praktizējoši ārsti, neatkarīgie konsultanti, u.c. Lielie darba devēji (liels darbinieku skaits): vadītāji, uzņēmumu īpašnieki, zemnieki, u.c. Mazie uzņēmēji(mazs darbinieku skaits): amatnieki un tirgotāji, u.c. Mazie uzņēmumu īpašnieki bez darbiniekiem, piemēram , individuālie pakalpojumu sniedzēji, mājražotāji, u.c. Avots: Elsässer& Schäfer(2022) Saeimas sastāvs tuvplānā 9

Saeimas sastāvs pēc nodarbošanās grupām(2022) 11 8 5 Deputātu skaits Attēls 6 Augstākā līmeņa speciālistu un vadītāju grupas apakšgrupas 1  2 6 75 Deputātu skaits 11 Attēls 7 61 Augstākā pakalpojumu klase Zemākā pakalpojumu klase Strādnieku klase Mazo uzņēmumu īpašnieki Avoti: autores iegūtie dati. deputāti, sociālās, izglītības vai kultūras jomas augsta līme ņa profesionāļi, augstskolu mācībspēki. Vadības amatos strā dājošajiem parasti ir vairāk resursu, kontaktu un publiskās atpazīstamības, kas atvieglo iekļūšanu partijās un kandidātu sarakstos. Kopumā dati par Saeimas deputātu nodarbinātības struktūru parāda, ka Latvijas politiskā elite pamatā tiek rekrutēta no augstāka līmeņa administratīvajiem un vadības amatiem. Parlamenta deputātu vidū ir salīdzinoši maza profesionālās nodarbošanās daudzveidība pat šīs augstākās pakalpojumu apakšgrupas ietvaros. Savukārt sociālajām grupām ar zemā ku profesionālo statusu pārstāvniecība jāiegūst citādi nevis ar tiešu klātbūtni likumdevējā. Augstākā līmeņa vadītāji Augstākā līmeņa socio-kulturālie speciālisti Pašnodarbinātie profesionāļi Lielie darba devēji Tehniskie eksperti 10 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

No pašvaldības līdz valsts varai Novērotās sociālo slāņu iezīmes norāda uz rekrutēšanas sis tēmu, kas priekšroku dod cilvēkiem no salīdzinoši šauras profesionālās vides. Šo selektivitāti vēl vairāk pastiprina deputātu karjeras trajektorijas. Aptuveni 26 % deputātu var klasificēt kā profesionālus politiķus, savukārt vēl 52 % pirms ievēlēšanas Saeimā jau bija uzkrājuši iepriekšēju politisko vai politiski ieceltos amatos gūtu pieredzi, piemēram, strā dājuši pašvaldību domēs, pašvaldību izpildvaras amatos, ministru vai Ministru prezidenta birojos, kā arī ieņēmuši parlamentāro sekretāru amatus. Kopumā tas nozīmē, ka gandrīz četras piektdaļas deputātu Saeimā nonākuši pa jau nostiprinātiem ­politiskās karjeras ceļiem. Kā ļoti nozīmīgs rekrutēšanas kanāls iezīmējas pašvaldību līmenis: tas faktiski darbojas kā strukturēta politiskās socia lizēšanās sistēma, kurā kandidāti uzkrāj politisko pieredzi, atpazīstamību un kontaktus partijās. Kopumā šauri pārstā vētu politisko loku pastiprina arī apstāklis, ka pašas partijas pārstāv visai nelielu sabiedrības daļu, nav iesakņojušās kā biedru organizācijas. 2025. gadā Latvijas politiskajās parti jās bija tikai aptuveni 24 000 biedru jeb 1,6 % balsstiesīgo iedzīvotāju – apmēram trīsreiz mazāk nekā vidēji Eiropā (Ikstens, 2026). Saeimas sastāvs tuvplānā 11

Pārstāvniecības plaisas cena Kā ievadā minēts, nelīdzsvarotai pārstāvniecībai var būt ietekme uz to, cik veiksmīgi politiskā sistēma spēj atsauk ties sabiedrības vajadzībām, kā arī, cik lielā mērā sabiedrī ba lēmējvarai uzticas. Laika gaitā redzama nevienlīdzība piekļuvē politiskajiem amatiem var apdraudēt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām. Iedzīvotāji par lamentu var uztvert kā nereprezentatīvu un atrautu no ikdienā svarīgiem jautājumiem. Šī leģitimitātes plaisa ir īpaši izteikta tajās grupās, kuras sistemātiski paliek ārpus politiskiem amatiem, pastiprinot politiskās atsvešinātības sajūtu un mazinot līdzdalību. Tam, ka parlamenta sastāvs neatspoguļo plašākas sabiedrī bas sociālo, profesionālo, dzimuma un vecuma daudzveidību, var būt ietekme arī uz politikas rezultātiem, kas vairāk atbil dīs to grupu preferencēm un skatījumiem, kuras parlamentā ir pārstāvētas plaši. Proti, līdzsvara trūkums var sašaurināt politikas dienaskārtību, priekšplānā izvirzot administratīvu, tehnokrātisku un menedžeriālu skatījumu, vienlaikus neprio ritizējot jautājumus, kas īpaši būtiski jauniešiem, sievietēm, zemāku ienākumu grupām un cilvēkiem bez augstākās izglī tības. Tā rezultātā parlaments var kļūt mazāk spējīgs atpazīt un risināt nepietiekami pārstāvēto grupu vajadzības, vājinot politiskās pārstāvniecības atsaucīgumu tādās nozīmīgās jomās kā sociālā aizsardzība, darba tiesiskais regulējums, mājokļu pieejamība un jauniešu labbūtība. bas līmeni – retāk. Pasīvāko vēlētāju vidū iezīmējas arī krievvalodīgie vēlētāji, kuri kritiskāk vērtē savu spēju ietek mēt politiskos lēmumus un mazāk uzticas parlamentam (Stafecka, 2026). Kā redzams, vairākas no šīm grupām jau iepriekš minētas, raksturojot Saeimas deputātu sastāvu: tās ne tikai retāk piedalās vēlēšanās, bet arī ir nepietiekami pārstāvētas parlamentā. Tas veido apburto apli, kurā nevienlīdzīga līdzdalība un nevienlīdzīga pārstāvniecība savstarpēji uztur viena otru, galu galā ierobežojot demokrātiskās sistēmas spēju reaģēt uz dažādu sabiedrības grupu vajadzībām. Šīs plaisas ir būtiskas, jo deputātu kandidātu atlases pieeja, ko izmanto partijas, nosaka ne tikai to, kuri cilvēki nonāk parlamentā, bet arī to, kuras problēmas tiek atzītas par politiski steidza mām, kādas zināšanas un pieredze tiek novērtētas un kuri pilsoņi parlamentu uztver kā vietu, kur varu var īstenot arī viņiem līdzīgi cilvēki. Latvijā leģitimitātes plaisa ir labi novēro jama – parlamentam uzticas tikai aptuve ni 28 % iedzīvotāju, kamēr daudzās citās ES dalībvalstīs šis rādītājs ir ievērojami augstāks – bieži vien 66 – 80 % robežās. Eirobarometrs, 2025 Savukārt uzticēšanās politiskajām partijām ir vēl zemāka – aptuveni 18 %, padarot neuzticēšanos par vienu no Latvijas politiskās ainavas raksturīgākajām iezīmēm. Kas nav pārstāvēts, tas arī retāk piedalās Pārstāvniecības plaisas parlamentā atspoguļojas arī vēlē­ tāju līdzdalībā. Latvijā dalību vēlēšanās būtiski ietekmē vecums, izglītība, ienākumi un etnolingvistiskā piederība. Gados vecāki, izglītotāki un turīgāki pilsoņi vēlēšanās pie dalās konsekventi biežāk, savukārt jaunāki cilvēki, zemāku ienākumu grupu pārstāvji un iedzīvotāji ar zemāku izglītī 12 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

Ceļā uz iekļaujošāku Saeimu Ziņojums parāda, ka parlamenta sociālais portrets ievēro jami atšķiras no Latvijas sabiedrības demogrāfiskās un nodarbinātības struktūras. Tas novērojams visās ziņojumā aptvertajās aprakstošās pārstāvniecības dimensijās – vecuma, dzimuma, izglītības un sociāli profesionālā sta tusa griezumā. Proti, Saeimā ievērojami vairāk pārstāvēti vīrieši, cilvēki ar augstāko izglītību un augstākās pakalpo jumu klases pārstāvji, savukārt jaunākas vecuma grupas, sievietes, cilvēki ar zemāku izglītības līmeni, kā arī zemā kā līmeņa pakalpojumu, strādnieku un tehnisko profesiju pārstāvji ir pārstāvēti nepietiekami. Partiju saraksti šajā ziņā atšķiras – dažos gadījumos minētajās dimensijās plaisas ir lielākas, dažos mazākas. Taču, kopumā vērtējot parlamenta sastāvu, redzams, ka tas veidojies no salīdzi noši šaura profesionālā slāņa. Saeimas deputātu vairāku mu veido administratīvie vadītāji, profesionāļi un politiķi ar iepriekšēju pieredzi politiskos amatos. Saeimas sastāvu lielā mērā ietekmē tas, kā partijas veido kandidātu sarakstus, kurus kandidātus iekļauj un kādā secībā. Šajā ziņojumā tika apskatīts Saeimā pārstāvēto partiju kandidātu sarakstu sastāvs no dzimumu pārstāv niecības viedokļa un tas parādīja, ka partijas, veidojot sarakstus, nepievērš īpašu uzmanību tam, lai abi dzimumi būtu pārstāvēti līdzīgi. Tikai divās partijās pārstāvniecības princips ir ievērots, pārējos gadījumos ir ievērojams vīriešu pārsvars. Aptuveni 26  % deputātu var klasificēt kā karjeras politi ķus, savukārt vēl 52  % pirms ievēlēšanas ir ieņēmuši poli tiskus vai politiski ieceltus amatus. Tas norāda, ka iepriek šēja politiskā pieredze dažāda tipa politiskos amatos, nevis profesionāla daudzveidība, ir galvenais ceļš uz Saei mu. Salīdzinoši zemā uzticēšanās parlamentam un politis kajām partijām veido būtisku pārstāvniecības problēmu. Nevar apgalvot, ka neuzticēšanos izraisa tikai tas, ka dažādas sabiedrības grupas nav redzamas Saeimā, tomēr šāds priekšstats var būt viens no faktoriem, kas attur no līdzdalības vēlēšanās. Šie procesi savstarpēji pastiprinās: Saeimā nepietiekami pārstāvētās grupas retāk piedalās vēlēšanās, savukārt ievēlētās partijas retāk pievēršas jau tājumiem, kas šīm grupām ir būtiski. Tas var vēl vairāk mazināt uzticēšanos parlamentam un vēlēšanām, jo dalī ba tajās viņu dzīvē neko nemainīs. Tādējādi demokrātiskā sistēma kļūst mazāk atsaucīga pret būtiskas sabiedrības daļas vajadzībām. Mērķētas reformas varētu palīdzēt paplašināt pārstāvniecī bu un stiprināt saikni starp politiskajām institūcijām un sabiedrību. Tādēļ turpmāk izklāstītie ieteikumi ir vērsti uz trim savstarpēji saistītiem pārstāvniecības posmiem: parti jām kā institūcijām jākļūst spēcīgākām biedru skaita ziņā; vēlēšanu sarakstu veidošanā partijām būtu jāpievērš lielā ka uzmanība pārstāvniecības daudzveidībai; visbeidzot, jau ievēlētajam parlamentam jāveido iekļaujošs likumdo šanas darbs, kur arī nepārstāvētajām sabiedrības grupām ir iespēja piedalīties un šī dalība tiek īpaši veicināta. Pirmkārt, mazs partiju biedru skaits un ļoti zema sabiedrī bas uzticēšanās tām rada sarežģītu sākumpunktu iekļaujo šākam parlamentam. Būtiski, lai partijas kā organizācijas, kas pretendē uz varu, būtu spēcīgas un daudzskaitlīgas biedru organizācijas ar labi iedibinātu iekšējo demokrātiju un pietiekami aktīvu reģionālo darbību. Jāstiprina partiju sociālā iesakņotība, kas palīdzētu tām atlasīt un atbalstīt potenciālos kandidātus arī ārpus Rīgā un lielajās pilsētās koncentrētajiem politiskajiem un administratīvajiem tīkliem, nepaļaujoties tikai uz atsevišķām partiju“lokomotīvēm”. Otrkārt, plašākam un sociāli daudzveidīgākam biedru lokam būtu jāatspoguļojas arī partiju vēlēšanu saraks tos. Partijas, veidojot kandidātu sarakstus, lielā mērā ietekmē arī to, cik daudzveidīgs būs parlamenta sastāvs. Tādēļ būtu jāveicina, ka partijas tam pievērš mērķtiecīgu uzmanību. Iepriekš minētajam plašākam biedru lokam, reģionālo nodaļu pārstāvjiem ir jābūt iespējai tikt piln vērtīgi atspoguļotiem arī partijas vēlēšanu sarakstā. Tādēļ sabiedrības dažādu grupu pārstāvniecības princi pam būtu jābūt arī vienam no svarīgākajiem kandidātu ranžēšanas principiem vēlēšanu sarakstu veidošanā, kas palīdzētu veidot līdzsvarotākus vēlēšanu sarakstus. Lai motivētu partijas audzēt biedru sastāvu un arī paplašinā tu dažādu grupu pārstāvniecību, būtu jāapsver iespējas neatstāt to tikai kā partiju brīvprātīgu izvēli, bet sasaistīt, piemēram, ar valsts finansējuma apmēru, ko partija var saņemt, lai nodrošinātu savu darbību. Treškārt, Saeimai būtu jāveicina, ka arī mazāk pārstāvētās grupas ir tās redzeslokā, veidojot parlamenta dienaskārtī bu, piemēram, iesaistot šīs grupas Saeimas komisiju darbā, izskatot kolektīvos iesniegumus, veidojot šīm grupām mēr ķētus pasākumus. Saeimai likumdošanas darbā jāgādā, lai mazāk pārstāvēto grupu balsis tiktu sadzirdētas. Saeimas komisijas, vērtējot likumprojektus, varētu rūpīgāk pārlieci nāties par to, vai ir veikts kvalitatīvs likumprojekta ietek mes izvērtējums, kur, cita starpā, jāpārliecinās, vai ir veik tas konsultācijas ar sabiedrību. Saeimas komisijām būtu sistemātiskāk jāvērtē, kā ierosinātie tiesību akti ietekmē Saeimas sastāvs tuvplānā 13

grupas, kas parlamentā ir vāji pārstāvētas, jābalstās uz pie rādījumiem un uzklausīšanām no skartajām sabiedrības grupām, kā arī jāpadara turpmākā parlamenta rīcība attie cībā uz šīm grupām redzamāka. Esošās iniciatīvas, piemē ram, Jauniešu Saeima un Senioru diena, ir nozīmīgas akti vitātes, lai demonstrētu parlamenta atvērtību mērķētām grupām – jauniešiem, senioriem, taču tām būtu jāpiešķir nozīmīgāka ietekme, proti, to izstrādātās rezolūcijas būtu jānodod izskatīšanai atbildīgajās Saeimas komisijās un, kur iespējams, jāatspoguļo parlamenta darba kārtībā. 14 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

Literatūras saraksts Centrālā statistikas pārvalde(2022). Iedzīvotāju skaits pēc dzimuma un vecuma[Population by sex and age]. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/ 2323-iedzivotaji-pec-dzimuma-un-vecuma?themeCode=IR Centrālā vēlēšanu komisija(2022a). Statistika par kandidātiem. Centrālā vēlēšanu komisija(2022b). Statistika par ievēlētajiem deputātiem. Hahn, C.(2024). The voice of the absent? The link between descriptive and substantive representation of the working class in Western Europe. Political Studies, 72(2), 527–550. Ikstens, J.(2026). Politiskās partijas. In D. Auers& U. Spuriņš(Eds.), Latvijas politikas sistēma: ceļš uz rīcībspēju. Rīga: Domnīca LaSER. Mansbridge, J.(2003). Rethinking representation. American Political Science Review, 97(4), 515–528. https://doi.org/10.1017/S0003055403000856 Oesch, D.(2006). Coming to grips with a changing class structure: An analysis of ­employment stratification in Britain, Germany, Sweden and Switzerland. International ­Sociology, 21(2), 263–288. https://doi.org/10.1177/0268580906061379 Pitkin, H. F.(1967). The concept of representation. University of California Press. SKDS(2025). Pētījums NAP2027 mērķu rādītāju iegūšanai. Stafecka, L.(2026). Unequal Democracies: Who does(not) vote? Friedrich Ebert Stiftung. Standard Eurobarometer 104(2025). Public opinion in the European Union: Eurobarometer report, October–November 2025. Literatūras saraksts 15

Par autori Līga Stafecka ir domnīcas PROVIDUS vadošā pētniece. Viņas darbs ir saistīts ar labu pārvaldību, valsts pārvaldes attīstību, korupcijas novēršanu un līdzdalības demokrātiju, īpašu uzma nību pievēršot tam, kā institūcijas var kļūt atvērtākas, atbildī gākas un sabiedrības vajadzībām atsaucīgākas. Viņai ir ilgga dēja pieredze rīcībpolitikas pētniecībā, interešu aizstāvībā, kā arī viņa ir vairāku analītisku ziņojumu un rīcībpolitikas ieteiku mu autore un līdzautore par pārvaldību, sabiedrības līdzdalību un integritātes sistēmām Latvijā un starptautiski. Pašlaik viņa izstrādā doktora darbu valsts pārvaldes disciplīnā Latvijas Uni versitātē.

Kuram ir(nav) vieta Latvijas Saeimā? → Kāpēc Saeimas sastāvam ir nozīme? Parlamenta sastāvs ietekmē to, kā sa biedrība uztver politiku. Latvijā uzticē šanās parlamentam un politiskajām partijām ir viena no zemākajām Eiro pas Savienībā. Pašreizējais Saeimas sa stāvs neatspoguļo sabiedrības daudz veidību – vecuma, dzimuma, izglītības, un arī sociālās izcelsmes ziņā-, tādējā di palielinot iespējamību, ka daļa sa biedrības jūtas izslēgta, politiski ne pārstāvēta. Parlaments, kura sastāvs pilnvērtīgāk atspoguļo iedzīvotāju ko pumu, spēj labāk izprast sabiedrības vajadzības, efektīvāk sazināties ar sa biedrību un veicināt uzticēšanos. → Kam ir un kam nav krēsls Saeimā? Latvijas parlamentā dominē salīdzi noši šaura sabiedrības grupa: galve nokārt pusmūža, augsti izglītoti vī rieši ar profesionālu augsta līmeņa vadības vai politisku pieredzi. Vienlai kus jaunāki cilvēki, sievietes, perso nas ar zemāku izglītības līmeni, kā arī cilvēki no zemāka līmeņa, tehniska jām profesijām ir pārstāvēti ievēroja mi mazākā mērā. Lai gan starp parti jām pastāv atšķirības, kopumā ceļš uz parlamentu ir labvēlīgāks cilvē kiem ar līdzīgu sociālo un profesionā lo profilu, turklāt biežāk tad, ja jau ir iepriekšēja politiskā pieredze. → Kas būtu jādara? Reprezentatīvāka parlamenta veidošana sākas ar spēcī gākām un sabiedrībā dziļāk iesakņo tām politiskajām partijām. Partijām ir jāpaplašina biedru loks, jāstiprina re ģionālās nodaļas un jāveicina cilvēku no nepietiekami pārstāvētām grupām iesaiste, jāstiprina iekšējā demokrāti ja. Kandidātu atlasei jākļūst pārre dzamākai un vērīgākai pret dažādību. Jāveicina sabiedrības uzticēšanās partijām un parlamentam, lai politis kā pārstāvniecība kļūtu iekļaujošāka un politiski nozīmīgāka, cilvēki vēlē tos pievienoties partijām. ­You can find further information on this topic here: ↗ democracy.fes.de/topics/inequality-democracy.html