STUDY Līga Stafecka Maijs 2026 Autor:innen Monat Jahr Kas Latvijā(ne)balso? Titel der Nevienlīdzīgās Demokrātijas Publikation Untertitel der Publikation ein- oder mehrzeilig , Illustration, Titelfoto arbfläche Icon oder F FES Regional Office for International Cooperation

Imprint Published by Friedrich-Ebert-Stiftung e.V. Godesberger Allee 149 53175 Bonn, Germany info@fes.de Issuing Department FES Regional Office for International Cooperation Democracy of the Future Reichsratsstr. 13/5 A-1010 Vienna Responsibility for content and editing Michael Jennewein michael.jennewein@fes.de Margarete Lengger margarete.lengger@fes.de Contact democracy.vienna@fes.de Design/Layout pertext| corporate publishing www.pertext.de The views expressed in this publication are not necessarily those of the Friedrich-Ebert-Stiftung(FES) or of the organization for which the author works. Commercial use of media published by the FES is not permitted without the written consent of the FES. Publications by the FES may not be used for electioneering purposes. May 2026 © Friedrich-Ebert-Stiftung e.V. Further publications of the Friedrich-Ebert-Stiftung can be found here: ↗ www.fes.de/publikationen

Līga Stafecka Maijs 2026 Kas Latvijā(ne)balso? Nevienlīdzīgās Demokrātijas 

Satura rādītājs Kāpēc vēlētāju līdzdalība ir svarīga ...................................  3 Latvijas vēlētāju aktivitāte salīdzinošā skatījumā ........................ 4 Kas balso? Līdzdalības sociālie modeļi ................................  6 Kas Latvijā nebalso? .............................................. 10 Reģionālās nevienlīdzības vēlētāju aktivitātē .......................... 12 Latvijai raksturīgās līdzdalības iezīmes ............................... 14 Secinājumi un ieteikumi ........................................... 16 Izmantotā literatūra ............................................... 18

Kāpēc vēlētāju līdzdalība ir svarīga Demokrātiskā vienlīdzība balstās principā, ka visiem pilso ņiem jābūt reālai iespējai ietekmēt kolektīvos lēmumus. Vēlēšanas ir viens no galvenajiem mehānismiem, ar kura ­palīdzību šis princips tiek īstenots: tās ļauj vēlētājiem izvērtēt politisko eliti, paust savas preferences un ietekmēt turpmāko pārvaldību(Verba, 2003). Taču, ja līdzdalība vēlēšanās ir nevienmērīga, šī saikne starp pilsoņiem un politisko pārstāv niecību vājinās. Tā rezultātā nesamērīgi pieaug sociāli privili ģētu grupu balss svars, savukārt ievēlēto institūciju reprezen tativitāte mazinās(Lijphart, 1997). Plaši salīdzinošie pētījumi rāda, ka nevienlīdzīga vēlētāju aktivitāte nav maznozīmīgs demokrātijas trūkums, bet gan strukturāls izaicinājums: zema līdzdalība padziļina politiskās ietekmes plaisu starp augstu un zemu resursu grupām un koncentrē ietekmi to pilsoņu rokās, kuri jau sākotnēji atrodas labvēlīgākā sociālajā un eko nomiskajā situācijā(Hicks& Swank, 1992; Mahler, 2008; Mueller & Stratmann, 2003). Kā uzsvērts Unequal Democracies salīdzi nošajā ziņojumā, nevienlīdzīga līdzdalība joprojām ir neatrisinā ta demokrātijas dilemma, jo sociāli nelabvēlīgākā situācijā esošo grupu sistemātiska nepiedalīšanās vēlēšanās vājina politisko vienlīdzību(Elsässer, Schäfer,& Wenker, 2022). Latvijas pieredze spilgti atspoguļo šos plašākos demokrātis kos riskus. Pēc ārkārtīgi augstās vēlētāju aktivitātes 20. gad simta 90. gadu sākumā, ko noteica neatkarības atjaunošanas politiskā mobilizācija, līdzdalība pakāpeniski samazinājās un vēlāk nostabilizējās mērenākā līmenī. Kopš tā laika vēlētāju aktivitāte Latvijā kopumā ir bijusi salīdzinoši stabila, tomēr sociāli nevienmērīga. Jaunāki vēlētāji, pilsoņi ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni, kā arī ekonomiski vājāku reģionu iedzīvotāji vēlēšanās konsekventi piedalās retāk nekā gados vecāki un sociālekonomiski drošākā situāci jā esoši iedzīvotāji. Šādi līdzdalības modeļi pietuvina Latviju tai Austrumeiropas valstu grupai, kas identificēta Unequal Democracies salīdzinošajā ziņojumā un kurā vēlētāju aktivi tātes kritums sakrīt ar sociālekonomisko un paaudžu plaisu padziļināšanos(Elsässer, Schäfer,& Wenker, 2022). Vienlaikus Latvijas gadījumā īpašu uzmanību prasa vairākas šim kontekstam raksturīgas tendences. Viena no tām ir pieau gošā vēlētāju aktivitātes plaisa starp latviešu un krievu valo dā runājošajiem vēlētājiem, ko pastiprina tas, ka šajā grupā mazinājusies pārliecība par savas balss nozīmi politikā, pieau goša sociālā spriedze un arvien sadrumstalotāka informācijas vide. Otra būtiska iezīme ir politisko partiju vājā iesakņotība sabiedrībā: neraugoties uz lielu formāli reģistrētu partiju skai tu, partiju biedru skaits saglabājas ļoti zems, to iekšējās struktūras ir trauslas, un partijām trūkst spējas veidot stabilu, ilgtermiņa saikni ar vēlētājiem. Šis ziņojums, kas sagatavots FES Unequal Democracies(UD) sērijas ietvaros, analizē, kā vēlēšanu līdzdalības tendences izpaužas Latvijā. Tajā aplūkotas vēlētāju aktivitātes tendences laika gaitā, identificētas sociālās grupas, kuras vēlēšanās pie dalās visretāk, un analizēti strukturālie, attieksmju un institu cionālie mehānismi, kas uztur noturīgu līdzdalības nevienlīdzī bu. Ziņojums atbild uz trim galvenajiem jautājumiem: 1. Kā Latvijā ir mainījusies vēlētāju aktivitāte, un kā tā salīdzināma ar līdzīgām Eiropas valstīm? 2. Kuras sociālās grupas vēlēšanās piedalās vismazāk un kādēļ? 3. Kādi sociālekonomiski, etnolingvistiski un institucionāli šķēršļi mūsdienu Latvijā ietekmē nebalsošanu ­vēlēšanās? Atbildot uz šiem jautājumiem, ziņojuma mērķis ir sniegt pie rādījumos balstītu izpratni par to, kuri iedzīvotāji Latvijā pie dalās vēlēšanās un kuri tajās nepiedalās, kā arī iezīmēt prak tiskus rīcības virzienus demokrātiskās iekļaušanas stiprināša nai pirms 2026. gada Saeimas vēlēšanām. 1 1  Vēlētāju līdzdalība Latvijā nav plaši pētīta, un detalizēti dati par vēlētāju uzvedību ārpus standarta sabiedriskās domas aptaujām joprojām ir ierobežoti. Tādēļ šis ziņojums ­daļēji balstās uz sekundāriem datu avotiem. Ir labi zināms, ka aptauju respondenti mēdz pārspīlēt savu līdzdalību vēlēšanās. Piemēram, 2022. gada Saeimas vēlēšanās vēlētāju ­aktivitāte bija 59,41 %, savukārt sabiedriskās domas aptaujā 79 % aptaujāto norādīja, ka ir piedalījušies vēlēšanās, proti, uzrāda ievērojami optimistiskāku ainu. Tāpēc šajā ziņojumā sniegtie secinājumi būtu interpretējami kā indikatīvi, nevis kā precīzi vēlētāju uzvedības mērījumi. Kāpēc vēlētāju līdzdalība ir svarīga 3

Latvijas vēlētāju aktivitāte salīdzinošā skatījumā Latvijā vēlētāju aktivitāte pēc augstākā punkta sasniegša nas 20. gadsimta 90. gadu sākumā pakāpeniski samazinā jās. Līdzdalība turpināja kristies arī 2000. gados, zemāko punktu sasniedzot 2018. gada Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 55 % balsstiesīgo(1. attēls). Īpaši straujš kritums bija vērojams 2006. gada vēlēšanās, kad aktivitāte samazi nājās par aptuveni 11 procentpunktiem. To lielā mērā var skaidrot ar vairākiem politiskās korupcijas skandāliem, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos politiskajai elitei, kā arī ar jaunu politisko spēku trūkumu, kuri spētu mobilizēt protesta vēlētājus. Pēdējo divdesmit gadu laikā vēlētāju aktivitāte ir nostabilizējusies salīdzinoši šaurā amplitūdā – aptuveni 55–63 % robežās. 2011. gadā Latvijā notika ārkārtas Saeimas vēlēšanas pēc Valsts prezidenta rosināta referenduma par Saeimas atlai šanu. Iepriekšējā Saeima bija nostrādājusi tikai vienu gadu. Referendumu izraisīja konflikts starp prezidentu un parla menta vairākumu, jo Saeima vairākkārt kavēja ar korupciju saistītu izmeklēšanu norisi un atteicās atļaut kratīšanu vie na deputāta īpašumā. Reaģējot uz to, prezidents rosināja parlamenta atlaišanu. Pēdējās, 2022. gadā notikušajās vēlē šanās, pie vēlēšanu urnām devās 59 % balsstiesīgo, iezīmē jot nelielu aktivitātes atjaunošanos. Nākamās Saeimas vēlē šanas paredzētas 2026. gadā. Augsta vēlētāju līdzdalība 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kam seko mērenāks aktivitātes līmenis vēlākajās desmitga dēs, nav raksturīga tikai Latvijai; tā atspoguļo plašāku Balti jas valstu tendenci. Arī Igaunijā un Lietuvā vērojama līdzīga attīstība, aktivitātes līmenim laika gaitā savstarpēji tuvino ties. Šajā kopīgajā trajektorijā Igaunija izceļas ar nedaudz augstāku un stabilāku vēlētāju aktivitāti nekā Latvija un Lietuva (1. attēls). Vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 100 Attēls 1 Procenti 90 80 70 60 50 40 30 1990 Igaunija 1995 Latvija 2000 Lietuva 2005 2010 2015 2020 Avots: UD datu kopa un Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas dati, kā arī autores apkopotie jaunākie dati par vēlētāju aktivitāti citās Baltijas valstīs. 2025 4 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

Plašākā Eiropas salīdzinājumā Latvijas vēlētāju aktivitāte joprojām ir zemāka par vidējo. Latvija par aptuveni 10 procentpunk tiem atpaliek no Eiropas mediānas un līdzinās tipiskai pēcpārejas demokrāti jai, kas nostabilizējusies Eiropas vēlētā ju aktivitātes spektra zemākajā daļā – aptuveni 60–70 % robežās. Latvija būtiski atpaliek no Ziemeļeiropas un Rietumeiropas valstīm ar augstu līdzdalību, piemēram, Ziemeļvalstīm, Beniluksa valstīm un Vācijas, kur vēlētāju aktivitāte bieži sasniedz 80–90 %. Vienlaikus Latvija vairāk līdzinās tādām valstīm kā Igaunija un Portugāle, kur aktivitāte ir aptuveni 60–63 %, un saglabājas virs zemākas aktivitātes valstu gru pas Dienvideiropā un Dienvidaustrumeiropā, tostarp Lietu vas, Grieķijas un Bulgārijas, kur tā ir aptuveni 40–53 %. 2 Kopumā Latvija iekļaujas plašākā Austrumeiropas modelī, ko raksturo salīdzinoši zemāka vēlētāju aktivitāte un izteik tākas sociālās nevienlīdzības vēlēšanu līdzdalībā. 2 Dati par vēlētāju aktivitāti iegūti no attiecīgo valstu vēlēšanu komisijām vai nacionālajiem statistikas birojiem. Piemēram, Ziemeļvalstīs pēdējās vēlēšanās vērojama augsta ­vēlētāju līdzdalība: Islandē 2024. gadā vēlētāju aktivitāte bija 80,15 %, Norvēģijā 2025. gadā – 80,12 %, savukārt Somijā un Vācijā 2025. gada vēlēšanās tā sasniedza 82,5 %. Arī Nīderlandē 2025. gada vēlēšanās reģistrēta augsta līdzdalība – 78,4 %. Turpretī vairākās citās Eiropas valstīs vēlētāju aktivitāte ir ievērojami zemāka. Latvijas vēlētāji joprojām ir aktīvāki nekā Lietuvā, kur 2024. gadā vēlētāju aktivitāte bija 52 %, Bulgārijā, kur tā 2023. gadā bija 39 %, un Grieķijā, kur 2023. gadā tā sasniedza 53 %. Latvijas vēlētāju aktivitāte salīdzinošā skatījumā 5

Kas balso? Līdzdalības sociālie modeļi Vēlētāju aktivitāte Latvijā ne tikai svārstās starp dažādām vēlēšanām, bet arī ir sistemātiski stratificēta pēc skaidri iden tificējamām sociālām līnijām. Vēlēšanas ir institucionāls brī dis, kurā pilsoņi formāli ir vienlīdzīgi; tomēr pieejamie dati rāda, ka dažādas sociālās grupas šo iespēju izmanto nevien līdzīgi. Šīs atšķirības saskan ar klasisko politiskās līdzdalības resursu modeli, kas paredz, ka politisko iesaisti lielā mērā nosaka indivīdu piekļuve laikam, finanšu resursiem un pilso niskajām prasmēm(Brady, Verba& Schlozman, 1995, citēts UD pētījumā). Latvijā izteiktākās līdzdalības plaisas veidojas pēc vecuma, izglītības un sociālekonomiskā statusa, tostarp sociālā slāņa, nodarbinātības sektora un ienākumiem. Dati rāda konsekven tu modeli: visaktīvāk vēlēšanās piedalās vecākās paaudzes; personas ar augstāko izglītību; ievērojami regulārāk vēlēšanās balso augstāka statusa grupas – piemēram, augstākā līmeņa pakalpojumu profesijās nodarbinātie, publiskā sektora dar binieki un augstāku ienākumu grupas – nekā iedzīvotāji ar zemākiem ienākumiem, zemākas kvalifikācijas darba veicēji. Lai arī dzimumu atšķirības līdzdalībā pastāv, taču tās ir mazāk izteiktas nekā citu faktoru ietekme. Kopumā šie novērojumi palīdz skaidrot ne tikai to, kas balso, bet arī to, kuru iedzīvotāju vēlmes un vajadzības ar lielāku varbūtību ietekmē demokrātijas iznākumu. Visās aplūkotajās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir vis augstākā un stabilākā 45–59 un 60+ gadu vecuma gru pās, savukārt iedzīvotāji līdz 30 gadu vecumam konsek venti ­piedalās visretāk. Aptuveni 38 % vēlētāju savu līdz dalību skaidro ar pilsoniskā pienākuma sajūtu un cerību uz labāku nākotni, lai gan pēdējo divpadsmit gadu laikā šīs motivācijas nozīme ir samazinājusies par gandrīz 8 pro centpunktiem (SKDS, 2022). Vēlētāju aktivitāte pēc vecuma grupām 100 Attēls 2 Procenti 90 80 70 60 50 40 30 2006 Zem 30 2008 2010 2012 30–44 45–59 2014 Virs 60 2016 2018 2020 2022 Vecuma grupas Avots: UD datu kopa; 2018. un 2022. gada rezultāti papildināti ar Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtītajiem SKDS sabiedriskās domas aptaujas rezultātiem par 2018. un 2022. gadu. 6 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

2006. gada vēlēšanās piedalījās tikai aptuveni 40 % vēlētāju vecumā līdz 30 gadiem. Lai gan jauniešu līdz dalība laika gaitā ir uzlabojusies, līdz 2022. gadam pie augot gandrīz par 20 procentpunktiem(2. attēls), jopro jām saglabājas ievērojama plaisa salīdzinājumā ar vecākajām paaudzēm. Šī nepietiekamā pārstāvniecība redzama arī politiskajos amatos: 2025. gada pašvaldību vēlēšanās tikai 2,2 % ievēlēto pašvaldību politiķu bija 30 gadus veci vai jaunāki, savukārt 50–60 gadus veci iedzīvotāji veidoja 29 % pašvaldību domju deputātu sastāvu. 3 Izglītības līmenis ir cieši saistīts gan ar vēlēšanu līdzdalī bas līmeni, gan tās stabilitāti, norādot uz noturīgām nevienlīdzībām pēc izglītības pazīmes. Personas ar aug stāko izglītību uzrāda visaugstāko un stabilāko vēlētāju aktivitāti, dažādos vēlēšanu ciklos saglabājot līdzdalību 80 % līmenī vai virs tā(3. attēls). Personas ar vidēju izglītī bas līmeni arī balso salīdzinoši konsekventi – parasti nedaudz virs 70 % vai 70 % vidusdaļā –, līdz 2022. gadam vērojot nelielu augšupejošu tendenci. Turpretī vēlētāji ar zemāku izglītības līmeni joprojām ir politiski vismazāk aktīvi: viņu aktivitāte svārstās aptuveni 55–65 % robežās un pēc 2018. gada atkal samazinās. Plaisa starp augsti izglītotiem un zemas izglītības vēlētājiem ir būtiska – aptuveni 36 procentpunkti. Izglītības līmenis ir cieši saistīts gan ar vēlēšanu līdzdalības apmēru, gan tās stabilitāti. Latvijas datos var novērot noturī gu nevienlīdzību pēc izglītības līmeņa(3. attēls). Personas ar augstāko izglītību uzrāda visaugstāko un stabilāko vēlētā ju aktivitāti, dažādos vēlēšanu ciklos saglabājot līdzdalību 80 % līmenī vai virs tā. Arī personas ar vidējo izglītības līmeni balso salīdzinoši konsekventi – parasti nedaudz virs 70 % vai ap 75 %, un līdz 2022. gadam šajā grupā vērojama neliela augšupejoša tendence. Turpretī vēlētāji ar zemāku izglītības līmeni joprojām ir politiski vismazāk aktīvi: viņu aktivitāte svārstās aptuveni 55–65 % robežās un pēc 2018. gada sama zinās. Plaisa starp vēlētājiem ar augstāko un zemāko izglītī bas līmeni ir būtiska – aptuveni 36 procentpunkti. Līdzīgi konsekventas tendences atklāj arī sociālekonomiskie rādītāji, piemēram, ienākumi, profesionālās nodarbošanās slā nis. Tie parāda, ka grupām ar augstāku sociālekonomisko sta tusu raksturīga būtiski augstāka un stabilāka vēlētāju aktivitā te. Iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un personas, kas strādā 3 Centrālā vēlēšanu komisija,“2025. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētie deputāti”, pieejams: https://dati.cvk.lv/PV2025/ieveletie-deputati/ Vēlētāju aktivitāte pēc izglītības līmeņa 100 Attēls 3 Procenti 90 80 70 60 50 Visos aplūkotajos vēlēšanu gados viszemākā aktivitāte saglabājas zemu ienākumu grupā. 40 30 2006 2008 Zems izglītības līmenis 2010 2012 2014 Vidējs izglītības līmenis 2016 2018 Augsts izglītības līmenis 2020 2022 Avots: UD datu kopa; 2018. un 2022. gada rezultāti papildināti ar Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtītajiem SKDS vēlētāju attieksmju pētījumiem par 2018. un 2022. gadu. Kas balso? Līdzdalības sociālie modeļi 7

Vēlētāju aktivitāte pēc ienākumu līmeņa 100 Attēls 4 Procenti 90 80 70 60 50 Visos aplūkotajos vēlēšanu gados viszemākā aktivitāte saglabājas zemu ienākumu grupā. 40 30 2010 Ienākumi: Zemi 2011 Vidēji zemi 2014 Vidēji Vidēji augsti 2018 Augsti 2022 Vēlēšanu cikli Mājsaimniecības locekļa vidējie mēneša ienākumi pēc nodokļiem, ieskaitot visus ienākumu avotus: zemi- līdz 319 eiro; zemāki vidējie – 320–409 eiro; vidējie – 410–519 eiro; aug stāki vidējie – 520–709 eiro; augsti – 710 eiro un vairāk. Avots: CVK, SKDS. Vēlētāju aktivitāte pēc nodarbinātības sektora 100 Procenti 90 80 70 60 50 Publiskā sektora darbinieki konsekventi ir uzticamāki vēlētāji nekā privātā sektora darbinieki un bezdarbnieki. 40 30 2010 2012 2014 Publiskais sektors Privātais sektors Avots: CEC, SKDS. 2016 Bezdarbnieks 2018 2020 8 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V. Attēls 5 2022

Vēlētāju aktivitāte pēc dzimuma 100 Attēls 6 Procenti 90 80 70 60 50 Būtiska dzimumu plaisa vēlētāju aktivitātē nav novērojama. 40 30 2006 Vīrieši 2008 2010 Sievietes 2012 2014 2016 2018 2020 2022 Avots: UD datu kopa; 2018. un 2022. gada rezultāti papildināti ar Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtītajiem SKDS sabiedriskās domas aptauju rezultātiem par 2018. un 2022. gadu. augstākā līmeņa pakalpojumu profesijās, saglabā līdzdalību tuvu 85 % vai virs šī līmeņa. Savukārt vēlētāji, kuriem ir zemi ienākumi, ir salīdzinoši daudz mazāk iesaistīti vēlēšanās, ­vairākās vēlēšanās viņu aktivitāte pietuvojas 60 %(4. attēls). Atšķirības starp nodarbinātības sektoriem parāda līdzīgu plai su: publiskā sektora darbinieki konsekventi balso biežāk nekā privātā sektora darbinieki un bezdarbnieki, lai gan kopš 2018. gada šī atšķirība ir nedaudz sarukusi(5. attēls). Šo modeli nosaka ne tikai ienākumu stabilitāte, bet arī citi faktori, tostarp spēcīgāka pilsoniskā pienākuma sajūta. Lai gan pēdējos gados vidējo ienākumu grupās un privātā sektora darbinieku vidū aktivitāte ir uzlabojusies, kopējā strukturālā plaisa saglabājas. Kopumā šie secinājumi liecina, ka sociālekonomiskā nevien līdzība pāraug arī nevienlīdzīgā politiskajā pārstāvniecībā: augstāka statusa grupas vēlēšanu procesā iegūst nesamērīgi lielāku ietekmi. No dzimumu perspektīvas raugoties, sievietes Latvijā kon sekventi norāda augstāku vēlēšanu aktivitāti nekā vīrieši; tomēr šīs atšķirības ir nelielas salīdzinājumā ar plaisām pēc vecuma, izglītības un sociālekonomiskā statusa(6. attēls). Šajā ziņā dzimums darbojas kā sekundāra šķirtne, saskanot ar plašākiem starptautiskiem modeļiem, kas identificēti UD pētījumā. Salīdzinošie pētījumi norāda arī uz“izkliedes liku mu”: sistēmās ar zemāku kopējo vēlētāju aktivitāti līdzdalī bas plaisām ir tendence palielināties straujāk. Šāds modelis atbilst ari Latvijas gadījumam. Kas balso? Līdzdalības sociālie modeļi 9

Kas Latvijā nebalso? Latvijā ir viens no augstākajiem nebalsojošo iedzīvotāju īpatsvariem Eiropas Savienībā. Līdzās Francijai tā ierindojas starp valstīm ar lielāko to pilsoņu īpatsvaru, kuri pēdējo pie cu gadu laikā vai nu nav balsojuši vispār, vai darījuši to tikai reizēm. Aptuveni 17 % Latvijas pilsoņu ietilpst hronisko nebal sojošo kategorijā(Sabiedrības saliedētības radars, 2023). Nebalsojošajiem Latvijā ir skaidri identificējams sociālde mogrāfisks profils, kurā īpaši nozīmīga loma ir izglītībai un ienākumiem. Pilsoņi ar zemāku izglītības līmeni un zemā kiem ienākumiem ievērojami biežāk nepiedalās vēlēšanās, savukārt augstāks izglītības un ienākumu līmenis ir saistīts ar regulārāku vēlēšanu līdzdalību. Kā redzams 4. attēlā, zemu ienākumu grupā vēlētāju aktivitāte ir aptuveni par 18 procentpunktiem zemāka nekā augstu ienākumu grupā. Šī sakarība redzama arī reģionālā griezumā(7. attēls), kur vēlētāju aktivitāte cieši korelē ar ienākumu līmeni. Latvijā vēlēšanu līdzdalības nevienlīdzība ir izteiktāka nekā Rietu meiropas un Ziemeļeiropas demokrātijās un vairāk līdzinās UD pētījumā identificētajai Austrumeiropas valstu grupai. Jauniešu līdzdalība vēlēšanās joprojām ir konsekventi zema. Jaunie pilsoņi, īpaši tie, kas jaunāki par 30 gadiem, uzrāda zemāku vēlēšanu līdzdalību: tikai aptuveni 68 % aptaujāto šajā grupā norādīja, ka piedalījušies 2022. gada vēlēšanās, kas ir par 15 % mazāk nekā iedzīvotāju grupā virs 60 gadiem. Lai gan pētījumu par jauniešu politisko iesaisti Latvijā joprojām ir maz, pieejamie dati norāda uz atbalsto šas vides nozīmi līdzdalības veicināšanā. Jaunāku jauniešu aptauju rezultāti liecina, ka daudzi jaunieši nejūt, ka viņu viedoklis tiktu uztverts nopietni vai ka viņiem būtu iespēja jēgpilni ietekmēt lēmumus, kas skar viņu dzīvi. Tikai 17 % respondentu uzskata, ka līdzdalība nacionālā līmeņa lēmu mu pieņemšanā viņiem sniedz nozīmīgus rezultātus. Plašāk raugoties, jauniešu līdzdalība lielā mērā ir atkarīga no atbalstošas vides. Jaunieši visdrošāk jūtas, paužot savu viedokli tuvās, personiskās attiecībās, bet būtiski mazāk – institucionālā vai publiskā vidē. Lai gan 55 % norāda, ka ar draugiem ir“pilnībā iespējams” apspriest svarīgus jautāju mus, tikai 11 % šādu iespēju saskata sarunās ar skolotājiem vai izglītības iestāžu darbiniekiem, 12 % – publiskās diskusi jās, un tikai 8 % – politiskajās organizācijās. Aptuveni puse respondentu norāda, ka šajās vidēs viņiem ir maz iespēju vai nav iespēju paust savu viedokli(Latvijas Kultūras akadē mija, 2026). Tādēļ viens no skaidrojumiem zemai jauniešu līdzdalībai vēlēšanās ir saistāms ar plašāku politiskās socia lizēšanās problēmu, kur jau agrīni veidojas priekšstats, ka viņu līdzdalībai nav nozīmes. Nebalsošanu labāk var izprast tad, ja paskatās uz dažādiem attieksmi veidojošiem faktoriem. Piemēram, nebalsojošajiem biežāk raksturīgs zemāks uzticēšanās līmenis politiskajām institūcijām, vājāka interese par politiku un zemāka apmieri nātība ar demokrātijas darbību. Daudzi savus nelabvēlīgos sociālekonomiskos apstākļus saista ar politiskās varas rīcību. Viens no galvenajiem atturēšanās iemesliem ir neticība vēlēšanu nozīmei un spējai ar līdzdalību panākt pārmaiņas, kā arī zema pārliecība par savas balss ietekmi politikā. Aptuveni puse jeb 56 % Latvijas iedzī votāju uzskata dalību vēlēšanās par svarīgu un tas ir zemākais rādītājs Ei ropas Savienībā. Savukārt tikai 42 % aptaujās uzrunāto uzskata, ka viņu balss var kaut ko mainī. Sabiedrības saliedētības radars, 2023 Tādēļ, lai arī minētās grupas ir skeptiskākas, nepārliecinātī ba par līdzdalības nozīmi vēlēšanās kopumā ir vērojama arī plašākā sabiedrībā. 2023. gada aptauju dati arī liecina, ka nepiedalīšanās vēlēša nās ir cieši saistīta ar politisko neapmierinātību. Aptuveni 59 % iedzīvotāju pauž neapmierinātību ar politisko situāciju Latvijā, un īpaši augsts neapmierinātības līmenis vērojams zemu ienākumu grupās un krievu valodā runājošo iedzīvotā ju vidū(Sabiedrības saliedētības radars, 2023). Līdzīgas ten dences redzamas arī citos pilsoniskās iesaistes veidos, pie mēram, petīciju parakstīšanā, saziņā ar valsts amatpersonām vai dalībā protestos, kur līdzdalība ir cieši saistīta ar sociāl ekonomisko statusu, pilsonību un ģimenē lietoto valodu. 4 Strukturālie faktori(piemēram, zema izglītība, zemi ienāku mi, vecums un valoda) un motivācijas faktori savstarpēji pastiprina viens otru. Sociālekonomiski nelabvēlīgākā situ ācijā esoši pilsoņi biežāk jūtas politiski atsvešināti, un šī atsvešinātības sajūta vēl vairāk samazina līdzdalību, veido 4  Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada sākumā Latvijas nepilsoņi veidoja 8,9 % no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Krievu tautības iedzīvotāju vidū nepil soņu īpatsvars bija aptuveni ceturtā daļa jeb 25,1 %. 10 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

jot apburto loku. Kopumā Latvija lielā mērā seko plašāka jiem UD salīdzinošajā pētījumā identificētajiem modeļiem: vēlētāju aktivitāte ir stratificēta pēc izglītības, ienākumiem un profesionālās nodarbošanās slāņa, kur sociālekonomiski sliktāki dzīves apstākļi kļūst par būtisku atturošu faktoru dalībai vēlēšanās. Latvijas gadījums atspoguļo arī nelīdzsva rotu paaudžu līdzdalību, taču dzimumam nav nozīmīgas ietekmes uz līdzdalību. Vienlaikus Latvija no tipiskā UD modeļa atšķiras divos būtis kos aspektos. Pirmkārt, līdzdalības nevienlīdzība Latvijā ir izteiktāka nekā parāda UD vidējais rādītājs, tuvinot Latviju Austrumeiropas valstu grupai. Latviju raksturo gan zemāka kopējā līdzdalība, gan plašākas līdzdalības plaisas – īpaši jaunāko vēlētāju vidū. Otrkārt, Latvijā ir nozīmīga etnolingvis tiskā šķirtne, proti, krievu valodā runājošo vēlētāju zemākā un arvien sarūkošā līdzdalība. Tā ir dimensija, kuru UD pētījums neskar, jo tas fokusējas, galvenokārt, uz sociālekonomiskiem aspektiem. Kas Latvijā nebalso? 11

Reģionālās nevienlīdzības vēlētāju aktivitātē Vēlētāju aktivitātes līmeņi Latvijā atklāj izteiktu reģionālo plaisu. Augstākā līdzdalība ir pašvaldībās ap galvaspilsētu Rīgu, īpaši Pierīgas reģionā, kas ir ekonomiski dinamiskākā valsts teritorija. Vairākās no šīm pašvaldībām aktivitāte regulāri pārsniedz 70 %, tostarp Saulkrastos(84 %), kā arī Ķekavā un Ādažos(abās aptuveni 75 %). Savukārt zemākā aktivitāte konsekventi tiek reģistrēta Latgalē – ekonomiski vājākajā un attālākajā Latvijas austrumu reģionā, kas atro das tālāk no Rīgas un robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju (7. attēls). Šeit līdzdalība bieži ir zem 55 %, Rē zek nes novadā sasniedzot tikai 50 % Datu analīze apstiprina, ka ienākumi ir spēcīgākais reģio­ nālās vēlētāju aktivitātes variācijas prognozētājs. Kā redzams 7. attēlā, pastāv skaidra pozitīva sakarība starp pašvaldības vēlētāju aktivitāti un reģistrēto mājsaimniecī bas locekļa mediāno ienākumu(Pīrsona r= 0,58, p< 0,001; R²= 0,34), norādot, ka pašvaldībās ar augstākiem ienāku 2022. gada vēlēšanu aktivitāte pašvaldībās Attēls 7 13 35 11 20 21 Baltijas jūra 18 12 17 1 3 4 7 16 27 9 25 5 37 39 2 6 28 15 26 31 33 19 Lietuva Latgales pašvaldības Igaunija 23 14 36 22 24 38 8 32 29 43 41 10 30 40 42 34 Krievija Pašvaldība Aktivitāte Pašvaldība Aktivitāte Pašvaldība 1 Saulkrastu novads 2 Ķekavas novads 3 Ādažu novads 4 Siguldas novads 5 Mārupes novads 6 Ogres novads 7 Cēsu novads 8 Varakļānu novads 9 Rīga 10 Rēzekne 11 Kuldīgas novads 83,90 % 74,89 % 73,99 % 70,96 % 70,36 % 69,53 % 69,52 % 68,21 % 67,55 % 67,23 % 66,85 % 12 Valmieras novads 66,80 % 13 Ventspils 66,70 % 14 Smiltenes novads 66,25 % 15 Jelgava 65,86 % 16 Tukuma novads 65,78 % 17 Talsu novads 65,77 % 18 Limbažu novads 63,32 % 19 Bauskas novads 62,82 % 20 Liepāja 62,79 % 21 Dienvidkurzemes nov, 62,78 % 22 Madonas novads 62,75 % 23 Valkas novads 24 Alūksnes novads 25 Ropažu novads 26 Aizkraukles novads 27 Jūrmala 28 Saldus novads 29 Līvānu novads 30 Preiļu novads 31 Dobeles novads 32 Jēkabpils novads 33 Jelgavas novads Aktivitāte 62,18 % 34 62,07 % 35 61,90 % 36 61,85 % 37 61,25 % 38 61,09 % 39 61,04 % 40 60,58 % 41 60,51 % 42 59,96 % 43 59,37 % Pašvaldība Aktivitāte Daugavpils Ventspils novads Gulbenes novads Salaspils novads Balvu novads Olaines novads Krāslavas novads Ludzas novads Augšdaugavas novads Rēzeknes novads 58,96 % 57,73 % 57,13 % 56,32 % 56,04 % 55,85 % 54,11 % 53,64 % 52,15 % 50,05 % Avots: Centrālā vēlēšanu komisija. 12 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

Reģistrēto ienākumu mediāna uz vienu mājsaimniecības locekli (EUR) Vēlētāju aktivitāte pēc pašvaldību ienākumu līmeņa 950 850 Mārupe Ādaži Attēls 8 750 Saulkrasti 650 550 450 Krāslava 350 45 50 55 60 65 70 75 80 85 90 Līdzdalība 2022.gada Saeimas vēlēšanās Latvijas pašvaldību griezumā Izkliedes diagramma rāda mērenu pozitīvu sakarību starp pašvaldības vēlētāju aktivitāti un reģistrēto mājsaimniecības locekļa mediāno ienākumu 2022. gadā. Pīrsona r= 0,58(p< 0,001; 95 % TI[0,34; 0,75]), R²= 0,34, n= 42 pašvaldības; pēc iedzīvotāju skaita svērtais r= 0,60. Pašvaldību līmeņa agregētie dati nav interpretējami individuālā līmenī kļūdas riska dēļ. Avots: Centrālā vēlēšanu komisija(aktivitāte) un Centrālā statistikas pārvalde(reģistrētie mājsaimniecības locekļa mediānie ienākumi, 2022; eksperimentālā statistika). miem līdzdalība mēdz būt augstāka. Turīgākās teritorijas – īpaši Rīgas metropoles reģionā – konsekventi uzrāda aug stāko aktivitāti, atspoguļojot augstāku ienākumu mājsaim niecību koncentrāciju. Savukārt zemākie līdzdalības rādītāji 2022. gada vēlēšanās, proti, tikai nedaudz virs puses balsstiesīgo, tika reģistrēti vai rākās Latgales pašvaldībās, kas ir ekonomiski visnelabvēlī gākajā situācijā esošais Latvijas reģions. Šo modeli pastipri na arī demogrāfiskās tendences: pēdējo trīs gadu laikā Lat gale piedzīvojusi izteiktāko iedzīvotāju skaita samazinājumu Latvijā, zaudējot aptuveni 5 % iedzīvotāju, kas ir četras reizes straujāk nekā vidēji valstī. 5 Turpretī sakarība starp aktivitāti un iedzīvotāju vecuma struk tūru, konkrēti 18–29 gadus vecu iedzīvotāju īpatsvaru, ir vāja un statistiski nenozīmīga(r= –0,087), kas liecina, ka vecu ma struktūra pati par sevi reģionālās atšķirības neizskaidro. Aprakstošā analīze norāda, ka augstāka aktivitāte bieži sakrīt ar augstāku izglītības līmeni. Piemēram, tādas pašvaldības kā Mārupe, Ādaži un Saulkrasti ar salīdzinoši augstu vēlētāju aktivitāti, ir arī tās pašvaldības, kur ir lielāks īpatsvars iedzīvo tājiem ar augstāku izglītību. Savukārt Rēzeknes, Krāslavas un Augšdaugavas pašvaldībās vienlaikus vērojama zemāka akti vitāte un zemāks izglītības līmenis. Lai gan šis modelis ir indi katīvs, būtu nepieciešama detalizētāka analīze, lai noteiktu, vai tas saglabājas, kontrolējot citus faktorus. 6 Lai gan sociālekonomiskie faktori izskaidro lielu daļu vari­ ācijas, skatoties uz visām Latvijas pašvaldībām kā kopumu, jānorāda uz citiem faktoriem, kas rada izņēmumus no šīs sakarības. Piemēram, Rēzeknes novada un Rēzeknes pilsētas salīdzinājums. Abas ir Latgales pašvaldības, Rēzeknes pilsē tas un Rēzeknes novada pašvaldību administrācijas ēkas atrodas teju viena otrai pretī. Līdzīgs sociālekonomiskais fons, taču vēlētāju aktivitāte būtiski atšķirīga. Proti, Rēzek nes novads uzrādīja zemāko aktivitāti valstī(50 %), savukārt Rēzeknes pilsētā līdzdalība bija būtiski augstāka – 67 %. Būtiskais, kas šīs pašvaldības atšķīra, bija politiskā vide un vēlēšanu konkurence. Rēzeknes valstspilsētai bija odiozs pašvaldības vadītājs, sīvāka politiskā konkurence, kas veici nāja pilsētā dzīvojošo vēlētāju mobilizāciju. Šis parāda, ka arī apstākļos, kur ir sociālekonomiski nelabvēlīgāka vide, politiskais konteksts var būtiski ietekmēt līdzdalības rādītājus. 5 Centrālās statistikas pārvaldes oficiālā datubāze,“Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos 2000–2024”; autores aprēķini. 6 Centrālās statistikas pārvaldes oficiālā datubāze, dati par Latvijas iedzīvotāju izglītības līmeni reģionos; autores aprēķini. Reģionālās nevienlīdzības vēlētāju aktivitātē 13

Latvijai raksturīgās līdzdalības iezīmes Latvijas vēlēšanu ainavu veido ne tikai sociālekonomiskās plaisas, bet arī specifiski kontekstuāli faktori. Šajā ziņojumā izcelti divi, atšķirīgu kategoriju faktori. Viens no tiem ir valsts etnolingvistiskais sastāvs, ar ievērojamu krievu valodā runā jošo iedzīvotāju daļu. Otrs, sistēmisks faktors – pati partiju sistēma un tās vājā institucionalizācija. Aptuveni 23 % Latvijas iedzīvotāju ir krievu tautības, un aptuveni ceturtajai daļai šīs grupas ir nepilsoņa statuss, kas viņiem liedz piedalīties vēlēšanās. 7 Līdz 2014. gada vēlēšanām krievu valodā runājošie vēlētāji uzrādīja salī dzinoši augstu līdzdalību. Tomēr pēdējās desmitgades lai kā viņu aktivitāte ir būtiski samazinājusies. Līdz 2022. gadam līdzdalības plaisa starp latviešu un krievu valodā runājo šajiem vēlētājiem bija pieaugusi līdz 12 procentpunktiem(9. attēls). Šis kritums sakrita ar vispārējo kopējās vēlētāju aktivitātes samazināšanos, tomēr īpaši izteikts tas bija krievu valodā runājošo vēlētāju vidū. Viens no būtiskiem faktoriem bija partijas“Saskaņa” stagnācija – vēsturiski tā bija ietekmīgā kā, lai gan ne vienīgā, partija, kas mobilizēja šo elektorātu. 2022. gada vēlēšanās“Saskaņa” zaudēja astoņas parlamen ta vietas salīdzinājumā ar iepriekšējo ciklu, un tās agrākais lēmums publiski kritizēt Krievijas 2014. gada agresiju Ukrai nā jau bija izraisījis iekšējas šķelšanās un atsvešinājis daļu tradicionālās vēlētāju bāzes. Kopš tā laika ir izveidojušās jaunas uz šo elektorātu orientētas partijas. Citi dati parāda, ka gandrīz puse krievu valodā runājošo (48,8 %) uzskata, ka viņiem nav nekādu iespēju ietekmēt politiku, savukārt vēl 23,5 % uzskata, ka viņu iespējas ir ļoti ierobežotas(Kaprāns et al., 2025). Rezultātā šī grupa bieži uztver, ka tādi cilvēki kā viņi nevar jēgpilni ietekmēt politis kos iznākumus, kas mazina motivāciju balsot un veicina zemu uztvertā vēlēšanu iedarbīguma līmeni. Kopumā krie vu valodā runājošie iedzīvotāji vēsturiski ir uzrādījuši zemā ku politiskās līdzdalības līmeni, taču Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu būtiski mainījis kontekstu un padziļinājis šo plaisu(Kaprāns et al., 2025). Kopš 2022. gada politiskā atsvešināšanās daļā krievu valodā runājošo iedzīvotāju arvien biežāk izpaužas ne tikai kā zema līdzdalība, bet arī kā cinisms, atsvešinātība, apātija, pašcenzūra, bailes atklāti paust viedokli un atkāpšanās no politiskajiem jautājumiem, tostarp ziņu patēriņa(Kaprāns et al., 2025). Tas liecina, ka karš šo grupu padarījis grūtāk sasniedzamu ar ierastajiem demokrātiskās līdzdalības kanāliem un politisko atsvešinā tību pārvērtis plašākā sabiedrības saliedētības jautājumā Latvijā. Krievvalodīgo vēlētāju aktivitāti Latvijā ir sarežģīti analizēt vairāku iemeslu dēļ. Teikt“krievvalodīgo grupa” ir zināms vienkāršojums, krievu valodā runājošie nav homogēna gru pa: viņi atšķiras pēc etniskās izcelsmes(krievi, ukraiņi, balt krievi), politiskās identitātes, piesaistes Latvijai un attieks mes pret Krievijas izvērsto karu Ukrainā. Atšķiras arī latvie šu un krievu valodā runājošo auditoriju mediju patēriņa modeļi. Šai fragmentācijai ir nozīme, jo krievu valodā runā jošie vēlētāji ir pakļauti daļēji atšķirīgiem politiskajiem nara tīviem, kas var citādi veidot viņu priekšstatus par partijām, valsts institūcijām un karu Ukrainā. Mobilizējošs politiskais piedāvājums krievu valodā runājošajiem pilsoņiem pastāv: vairākas partijas aktīvi uzrunā šo elektorātu, palielinot kon kurenci par šiem vēlētājiem, taču tas nenozīmē, ka šis poli tiskais piedāvājums pārtop tiešā krievvalodīgo politiskajā pārstāvniecībā parlamentā. 2025. gada pētījums norāda, ka krievu valodā runājošie iedzīvotāji bieži jūtas nedroši, paužot politiskos uzskatus, jo sabiedrībā pastāv noturīga spriedze saistībā ar valodu un etnisko piederību. Spriedze vēl vairāk pastiprinājusies pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kas mobili zējis nacionāli orientētu politisko partiju atbalstītājus un naratīvus. Šī dinamika bija redzama, piemēram, 2025. gada pašvaldību vēlēšanās etniski daudzveidīgajā galvas pilsētā Rīgā. Līdzdalību vēlēšanās nevar skatīt atrauti no plašāka sistēmis kā konteksta, proti, partiju sistēmas un partiju spējas pildīt starpnieka lomu starp vēlētājiem un valsts varu, apkopojot sabiedrības intereses, pārvēršot tās politiskās programmās un pārstāvot tās lēmumu pieņemšanas procesā. Latvijas partijas raksturo vāja institucionalizācija, līdzīgi kā citām Baltijas val stīm, reģionā vēsturiskā mantojuma dēļ partijas ir vāji iesak ņojušās(Saarts, 2011). Saikne starp politiskajām partijām un vēlētājiem joprojām ir vāja: partijas ir fragmentētas, ideolo ģiskās pozīcijas bieži neskaidras, un saiknes starp sociālajām šķirtnēm un partiju atbalstu ir izplūdušas. Partiju organizato 7  Skat. 3.beigu piezīmi. 14 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

Vēlētāju aktivitāte pēc ģimenē lietotās valodas 85 Attēls 9 Procenti 80 75 70 2010 2011 Ģimenē runā latviešu valodā 2014 Ģimenē runā krievu valodā Avots: Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtītās SKDS aptaujas(2010–2022). 2018 2022 Vēlēšanu cikli riskā darbība, tai skaitā, reģionos, ir salīdzinoši pasīva un tikai pavisam maza daļa sabiedrības tām uzticas. Vienlaikus parti jas saņem dāsnu valsts finansējumu un ir starp finansiāli turī gākajām Baltijas reģionā(KNAB, 2025), taču sabiedrība neredz, ka partijas tādēļ kļūtu spēcīgākas. Lai gan Latvijā formāli ir liels politisko partiju skaits – 2021. gadā bija reģistrēta 81 partija, lielākajai daļai no tām ir ļoti neliela biedru bāze. Salīdzinājumam, Igaunijā bija reģistrē tas 12 partijas, bet Lietuvā 27. Likumā paredzētais slieksnis partijas dibināšanai Latvijā ir salīdzinoši zems: nepieciešami vismaz 200 dibinātāji. Savukārt, lai partija varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās, tai pašlaik nepieciešami vismaz 500 biedri, kas atbilst aptuveni 0,032 % no balsstiesīgo pilsoņu kopskaita. Arī iedzīvotāju iesaiste partijās Latvijā ir vāja: Latvijas partiju vājā biedru bāze redzama arī lielāko partiju līmenī: pat lielākajai partijai“Vienotība” ir tikai nedaudz vairāk par 2000 biedru. Iepriekš minētais UD pētījums izceļ reprezentativitāti ierobe žojošo efektu, proti, partijas ar ierobežotiem resursiem mobili zācijas centienus mēdz koncentrēt uz grupām, kuras jau bal so, nevis cenšas uzrunāt nedzirdamās balsis, tādējādi padziļi not atsvešināšanos grupās ar zemāku līdzdalību. Šis efekts vērojams arī Latvijā. Tikai aptuveni 1,7 % Latvijas iedzīvotāju ir politisko partiju biedri 8 , kas ir zemā kais īpatsvars Baltijas reģionā. Salīdzi nājumam, Igaunijā šis rādītājs ir aptu veni 3 %, savukārt Lietuvā dažādos avotos minētie dati nedaudz atšķiras, sasniedzot līdz aptuveni 5 %. ERR, 2023; Lietuvas Tieslietu ministrija, 2023 8  Autores aprēķins, balstoties uz to, ka 2025. gada sākumā Latvijā bija 1 517 010 pilngadīgu iedzīvotāju un politisko partiju sniegtie dati liecināja par aptuveni 26 000 partiju biedru kopskaitu. Latvijai raksturīgās līdzdalības iezīmes 15

Secinājumi un ieteikumi Šis ziņojums parāda, ka nebalsošana Latvijā nav nejauša parādība un to nevar uzskatīt par sociāli neitrālu. Vēlēšanu līdzdalību ietekmē sociālekonomiskās nevienlīdzības, etno lingvistiskie faktori un partiju sistēmas institucionālās iezī mes. Analīzē iezīmējas vairāki būtiski modeļi. Pirmkārt, vecums, izglītība un ienākumi joprojām ir spēcīgā kie vēlēšanu līdzdalību prognozējošie faktori. Gados vecāki, labāk izglītoti un turīgāki pilsoņi balso būtiski biežāk nekā jaunieši, zemu ienākumu saņēmēji un personas ar zemāku izglītības līmeni. Šīs plaisas saglabājušās dažādos vēlēšanu ciklos un atspoguļo UD salīdzinošajā analīzē identificētos modeļus. Rezultāts ir strukturāli nevienlīdzīgs politiskās balss sadalījums, kurā tie, kuri saskaras ar lielāku sociāl­ekonomisko ievainojamību, vienlaikus visretāk piedalās vēlēšanās, lai ietekmētu politiku, kas to var mainīt. Otrkārt, etnolingvistiskās šķirtne vēlēšanu līdzdalībā padzi ļinās, radot pieaugošu plaisu starp latviešu un krievu valodā runājošajiem vēlētājiem. Krievu valodā runājošie iedzīvotāji arvien biežāk norāda uz zemāku politisko iedarbīgumu, iero bežotu uzticēšanos un nevēlēšanos atklāti paust politiskos uzskatus, īpaši pastiprinātās sociālās spriedzes apstākļos pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šie apstākļi mazina krievvalodīgo vēlētāju aktivitāti, bet vienlaikus, vei cina nacionāli orientēto vēlētāju mobilizēšanos, tādējādi vei dojas labvēlīgi apstākļi polarizācijai pārstāvniecības plaisas veidā. Jāatzīst, ka esošajos kara fona apstākļos šo jautāju mu risināt Latvijā ir īpaši sarežģīti, jo tas ir cieši saistīts ar nacionālās drošības apsvērumiem. Treškārt, sistēmiskā līmenī politisko partiju vājā iesakņotība sabiedrībā veicina zemāku vēlētāju aktivitāti. Lai gan Latvijā ir liels formāli reģistrētu partiju skaits, to biedru bāzes jopro jām ir ļoti nelielas. Daudzām partijām trūkst organizatoris kās kapacitātes, ideoloģiskās skaidrības un biedru aktīvas līdzdalības, kas nepieciešama noturīgu saišu veidošanai ar vēlētājiem. Šī vājā iesakņotība ierobežo pilsoniskās iesaistes iespējas, grauj politisko uzticēšanos un pastiprina priekšsta tu, ka politika ir tāla,“nedzirdīga” un neatsaucīga. Ziņojumā minētie izaicinājumi ir attīstījušies pakāpeniski, visticamāk, arī to risināšanai nepieciešams ilgāks laiks, mēr ķēts pasākumu kopums, kas vienlaikus pievēršas gan struk turālajiem šķēršļiem, gan motivācijas faktoriem, kuri ietek mē politisko līdzdalību. Jauniešu līdzdalības veicināšanai svarīgi veidot labvēlīgu un atbalstošu vidi tajās vietās, kur jaunieši ikdienā uzturas un socializējas visbiežāk – skolās, augstskolās un pašvaldībās. Tas nozīmē ne tikai stiprināt pilsonisko izglītību, bet arī mērķtiecīgi veidot līdzdalības un diskusiju kultūru, kurā jau nieši var paust savu viedokli, apspriest sabiedriski nozīmīgus jautājumus un redzēt, ka viņu iesaiste var ietekmēt lēmumus. Pašvaldību līmenī būtiska ir jauniešu iniciatīvu paplašināšana un strukturētu līdzdalības iespēju veidošana politikas jomās, kas tieši skar jauniešus, piemēram, izglītībā, mājokļu politi kā un mobilitātē. Šāda pieeja var palīdzēt mazināt jauniešu atsvešinātības sajūtu no politikas un stiprināt pārliecību, ka viņu balsij ir nozīme. Pieejamie dati liecina, ka jaunieši bie žāk iesaistās tad, ja jūtas sadzirdēti ne tikai ģimenē, bet arī skolās, augstskolās un vietējā kopienā. Latvijā jauniešiem no 16 gadu vecuma jau ir pieejami vairāki līdzdalības instrumenti, tostarp, iespēja pieteikt idejas un par tām balsot līdzdalības budžeta projektos pašvaldībās, kā arī parakstīt kolektīvos iesniegumus pašvaldībai, iesaistī ties iedzīvotāju padomēs. Šie instrumenti būtu aktīvāk jāpopu larizē. Daudzsološa nesena inovācija ir Signālvēlēšanas, kas pir mo reizi tika izmēģinātas 2025. gada pašvaldību vēlēšanās un plānotas atkārtoti 2026. gada Saeimas vēlēšanās. Šīs simul­ētās vēlēšanas ļauj 15–17 gadus veciem jauniešiem nodot simbolis ku balsi, apgūt vēlēšanu procedūras un salīdzināt savu izvēli ar faktiskajiem rezultātiem. Šāda agrīna pieredze var mazināt informatīvos un psiholoģiskos šķēršļus līdzdalībai. Jānorāda gan, ka lai gan balsstiesību vecuma samazināšana līdz 16 gadiem ir apspriesta, sabiedrības atbalsts tam joprojām ir ierobežots(27 % 2020. gadā; TV3, 2020). Zemu ienākumu pilsoņu līdzdalības palielināšanai nepiecie šams risināt pamatā esošās sociālekonomiskās nevienlīdzī bas problēmas, kas ierobežo politisko iesaisti. Latvija jopro jām ir viena no nevienlīdzīgākajām Eiropas Savienības val stīm, ar Džini koeficientu aptuveni 34(Eurostat, 2023). Tādēļ ienākumu nevienlīdzības mazināšana ir būtiska ne vien iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, bet tai ir ietekme arī uz demokrātijas kvalitāti. Politiskajām partijām būtu jāprioritizē skaidra, izstrādāta sociālekonomiskā program ma, īpaši attiecībā uz atalgojumu, mājokļu pieejamību un publiskajiem pakalpojumiem. Neatkarīgajiem medijiem ir būtiska loma, izgaismojot iedzīvotāju labklājībai nozīmīgus jautājumus un veidojot sabiedrisko pieprasījumu pēc politi kas, kas uz tiem reaģē. Noturīgs izaicinājums ir politiskās atsvešināšanās pašpastip rinošais cikls: cilvēki, kuri nejūtas pārstāvēti, retāk piedalās vēlēšanās, un tas savukārt vēl vairāk mazina viņu pārstāv niecību politiskajā procesā. Zemu ienākumu grupu bažas 16 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

politiskajā dienaskārtībā biežāk aktualizē populistiski poli tiskie spēki, kuri pārsvarā darbojas opozīcijā. Tādēļ viņiem līdz šim bijušas ierobežotas iespējas praksē pierādīt, vai un kā viņi spēj īstenot savus solījumus šiem vēlētājiem. Vien­ laikus šādi politiskie spēki mēdz pastiprināt neuzticēšanos politiskajām institūcijām. Lai gan viņu vēstījumi var uzrunāt sociāli nelabvēlīgākā situācijā esošus vēlētājus, neskaidra vai pretrunīga nostāja citos būtiskos jautājumos, piemēram, attieksmē pret Krievijas agresiju Ukrainā, var mazināt viņu uzticamību un padarīt politisko piedāvājumu riskantu. Tāpēc iekļaujošākai demokrātiskajai pārstāvniecībai būtiska ir tica ma un programmatiska nevis tikai noteiktā identitātē vai protestā balstīta politiskā pārstāvniecība. Mērķēta, konkrē tos jautājumos balstīta komunikācija, kas pievēršas cilvēku ikdienas bažām, piemēram, dzīves dārdzībai un sociālajai drošībai, var palīdzēt zemu ienākumu pilsoņus no jauna iesaistīt politiskajā procesā. Etnolingvistiskās līdzdalības plaisas mazināšana pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā ir īpaši sarežģīts uzdevums. Politis ko iesaisti mazākumtautību kopienās ietekmē paaugstināts jūtīgums, kas saistīts ar drošības apsvērumiem, reģionālo spriedzi un Krievijas agresiju Ukrainā. Vienlaikus ir svarīgi nepieļaut, ka šie apstākļi noved pie lojālu Latvijas mazā kumtautību iedzīvotāju politiskas atsvešināšanās vai izstum šanas no pilsoniskās līdzdalības telpas. Tāpēc būtiska ir dro šu un iekļaujošu līdzdalības formu veidošana, kurās krievu valodā runājošie Latvijas iedzīvotāji, kuri sevi saista ar Latvi jas valsti un demokrātisko kārtību, var paust savu viedokli, iesaistīties vietējās kopienas jautājumu risināšanā un stipri nāt piederības sajūtu Latvijai. Šajā ziņā noderīgākie risināju mi ir saistīti ar starpkopienu iniciatīvu atbalstīšanu un vietē ja līmeņa dialoga formātiem dažādu praktisku jautājumu risināšanai, kas veido uzticēšanos, piederību kopienai un val stij, veicinot kopīgu pilsonisko identitāti. Praktiskie sadarbī bas formāti kā līdzdalības budžets, ļauj pārvirzīt sadarbību no šķeļošiem identitātes jautājumiem uz kopīgām vietējām vajadzībām – piemēram, publiskās infra­struktūras uzlaboša nu, jauniešu iespējām, mobilitāti vai apkaimju drošību. Šādi līdzdalības mehānismi var palīdzēt mazināt atsvešinātību un radīt pozitīvu praktisku pieredzi, ka demokrātiska iesaiste sniedz taustāmus rezultātus arī mazākumtautību kopienu iedzīvotājiem. Visbeidzot, būtiski ir atjaunot saikni starp politiskajām partijām un sabiedrību. Visticamāk, partijām šajā ziņā nepieciešami spēcīgāki stimuli, lai paplašinātu biedru loku un aktīvi iesaistītu atbalstītājus. Viens no apsveramiem stimuliem būtu sasaistīt valsts finansējuma apmēru ar biedru skaitu partijā, reģionālo darbību raksturojošiem rādītājiem. Par­tijām jāstiprina arī iekšējā demokrātija, aktīvi iesaistot ­biedrus lēmumu pieņemšanā, nodrošinot atskaitīšanos, ­veidojot caurskatāmu kandidātu atlasi vēlē šanās. Vienlīdz svarīgi ir paplašināt vietējās partiju struk tūras, īpaši reģionos ar pastāvīgi zemu aktivitāti, piemē ram, Latgalē un lauku pašvaldībās. Papildus, lai ­veicinātu lielāku sabiedrības uzticēšanos, sabiedrībai būtu jābūt lielā kām iespējām redzēt detalizētāku partiju atskaitīšanos par izlietojumu. Secinājumi un ieteikumi 17

Izmantotā literatūra Elsässer, L., Schäfer, A.,& Wenker, J.(2022). Unequal democracies: Who does(not) vote? Voter turnout trends in the OSCE region since 1970 . Friedrich-Ebert-Stiftung, https://collections.fes.de/publikationen/ident/fes/19356. ERR News(2023). Parties see no problem with membership declining, https://news.err. ee/1609362446/parties-see-no-problem-with-membership-declining. Eurostat(2025). Living conditions in Europe – income distribution and income inequality. European Commission, https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php? title=Living_conditions_in_Europe_-_income_distribution_and_income_inequality. Hicks, A. M.,& Swank, D. H.(1992). Politics, institutions, and welfare spending in ­industrialized democracies. American Political Science Review, 86(3). Kaprāns, M., Žabko, O., Juzefovičs, J., Tetarenko-Supe, A.,& Mieriņa, I.(2025). Latvijas rusofono iedzīvotāju ģeopolitiskie priekšstati, pilsoniskā līdzdalība un mediju lietošana 2025: aptaujas rezultātu prezentācija. Latvijas Universitāte/ Rīgas Stradiņa universitāte/ Norstat. Kažoka, I.,& Bērziņa, L.(2023). Sabiedrības saliedētības radars 2023. Sabiedrības in tegrācijas fonds, https://www.sif.gov.lv/lv/media/5598/download?attachment. KNAB(2025). Informatīvais ziņojums“Par valsts budžeta finansējuma piešķiršanas modeļa politiskajām organizācijām(partijām) izvērtējumu Latvijā no 2018. gada līdz 2023. gadam”. Latvijas Kultūras akadēmija(2026). Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi formālās un neformālās izglītības vidē(UNFRAMED), Valsts pētījumu programmas“Iz glītība” projekts Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/6-0002, aptaujas datu prezentācija, ht tps://www.lps.lv/uploads/docs_module/4. %20A.La %C4 %B7e %20LPS_26012026_UN FRAMED.pdf Latvijas Universitāte(2022). Vēlētāju aktivitātes samazināšanās cēloņu un to ietekmē jošo faktoru izvērtējums. LU Sociālo zinātņu fakultāte, https://ppdb.mk.gov.lv/wp-con tent/uploads/2022/02/Veletaju-lidzdalibas-petijums-LU_PETIJUMS.pdf. Lijphart, A.(1997). Unequal participation: Democracy’s unresolved dilemma. American Political Science Review, 91(1), 1–14. Lithuanian Ministry of Justice(2023). Data on political party membership in Lithuania. Mahler, V. A.(2008). Electoral turnout and income redistribution. European Journal of Political Research, 47. Mueller, D. C.,& Stratmann, T.(2003). The economic effects of democratic participa tion. Journal of Public Economics, 87. Saarts, T.(2011). Comparative party system analysis in the Baltic states: The case of Estonia. Studies of Transition States and Societies, 3(3), 102–127, https://www.ssoar. info/ssoar/handle/document/36380. SKDS(2010). Vēlētāju attieksmju pētījums 2010: Latvijas iedzīvotāju aptauja, https://www.cvk.lv/lv/media/129/download?attachment. SKDS(2011). Vēlētāju attieksmju pētījums 2011: Latvijas iedzīvotāju aptauja, https://www.cvk.lv/lv/media/128/download?attachment. SKDS(2014). Vēlētāju attieksmju pētījums 2014: Latvijas iedzīvotāju aptauja, https://www.cvk.lv/lv/media/122/download?attachment. SKDS(2018). Vēlētāju attieksmju pētījums 2018: LR pilsoņu aptauja, https://www.cvk.lv/lv/media/117/download?attachment. SKDS(2022). Vēlētāju attieksmju pētījums 2022: pēcvēlēšanu aptauja, LR pilsoņu ap tauja, https://www.cvk.lv/lv/media/110/download?attachment. TV3 News(2020, 25. jūnijs). Vai balsstiesības būtu jāpiešķir no 16 gadu vecuma? Rai dījums“900 sekundes”, https://tv3.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-vai-balsstiesi bas-butu-japieskir-no-16-gadu-vecuma/. Verba, S.(2003). Would the dream of political equality turn out to be a nightmare? Perspectives on Politics, 1(4), 663–679. 18 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.

Par autori Līga Stafecka ir domnīcas PROVIDUS vadošā pētniece. Viņas darbs ir saistīts ar labu pārvaldību, valsts pārvaldes attīstību, korupcijas novēršanu un līdzdalības demokrātiju, īpašu uzmanību pievēršot tam, kā institūcijas var kļūt atvēr tākas, atbildīgākas un sabiedrības vajadzībām atsaucīgākas. Viņai ir ilggadēja pieredze rīcībpolitikas pētniecībā, interešu aizstāvībā, kā arī viņa ir vairāku analītisku ziņojumu un rīcīb politikas ieteikumu autore un līdzautore par pārvaldību, sabied rības līdzdalību un integritātes sistēmām Latvijā un starptau tiski. Pašlaik viņa izstrādā doktora darbu valsts pārvaldes disciplīnā Latvijas Universitātē.

Kas Latvijā(ne)balso? → Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jāuztraucas par vēlētāju aktivitāti? Latvijā vēlētāju aktivitāte ir nostabi lizējusies mērenā līmenī, tomēr līdz dalībā saglabājas dziļa un noturīga nevienlīdzība. Atšķirības pēc vecu ma, izglītības, ienākumiem un reģio na ­nozīmē, ka politiskos lēmumus lielākā mērā ietekmē vecāki, turīgāki un labāk izglītoti pilsoņi. Tas vājina ­demokrātisko pārstāvniecību un var pastiprināt jau esošās sociālās un ­teritoriālās plaisas. → Kas ir Latvijas nebalsojošie? At bilstoši plašākām Eiropas tendencēm vēlēšanās visretāk piedalās jaunieši, pilsoņi ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni, kā arī eko nomiski vājāku reģionu iedzīvotāji. Latvijā sarakstam pievienojas vēl ­viena grupa – krievvalodīgie vēlētāji. Vēlētāji nav pārliecināti par iespēju ­ ietekmēt politiskos procesus, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma ­Ukrainā pieaugusi arī sociālā sprie dze. Politiskās partijas ir vāji iesak­ ņojušās sabiedrībā, to parāda zemais biedru skaits, trauslā saite starp vēlē tajiem un partijām. → Kas būtu jādara? Līdzdalības plaisas mazināšanai nepieciešama mērķēta rī cība: jāstiprina pilsoniskā izglītība un jauniešu iesaiste, jāuzlabo programma tiska politika, kā arī saziņa ar zemu ienākumu vēlētājiem, jāveido droša vide lojālo mazākumtautību kopienu politiskajai līdzdalībai un jāstiprina po litisko partiju saikne ar sabiedrību. Paš valdību līmeņa instrumenti, piemēram, līdzdalības budžets, kā arī jaunas ini­ ciatīvas, piemēram, izmēģinājuma ­vēlēšanas jauniešiem līdz 18 gadu ­vecumam, var palīdzēt veidot agrīnus pilsoniskās līdzdalības paradumus un paplašināt demokrātisko iekļaušanu. ­You can find further information on this topic here: ↗ democracy.fes.de/topics/inequality-democracy.html , Illustration, Titelfoto arbfläche Icon oder F