R ī ga Uz efekt ī vu Krievijas attur ē šanu v ē rstas sist ē mas izveidošana Eirop ā: attur ē šanas milit ā rie un nemilit ā rie aspekti TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA Novembris 2018  Attur ē šanu veido un stiprina daž ā di elementi, no kuriem daži ir milit ā ri, savuk ā rt citi – nemilit ā ri. Noz ī m ī g ā kie attur ē šanas elementi, kas pal ī dz nodrošin ā t mieru un stabilit ā ti Baltijas j ū ras re ģ ion ā, ir Krievijas relat ī vi zem ā interese par Baltijas valst ī m, Baltijas valstu un Polijas centieni att ī st ī t savas pašaizsardz ī bas sp ē jas, kolekt ī vie NATO centieni nodrošin ā t milit ā ru kl ā tb ū tni šaj ā re ģ ion ā un neskaidr ī bas, kas saist ī tas ar Krievijas iesp ē j ā m kontrol ē t potenci ā la kon ﬂ ikta eskal ā ciju. Tieši p ē d ē jais attur ē šanas elements b ū tu peln ī jis padzi ļ in ā tu izp ē ti, jo pašreiz t ā ietekme uz Krievijas uzved ī bu nav tikusi pien ā c ī gi nov ē rt ē ta.  NATO kolekt ī v ā attur ē šanas strat ēģ ija ir piln ī b ā defens ī va un liel ā koties ir uzskat ā ma k ā attur ē šana ar noliegumu, savuk ā rt atseviš ķ u Baltijas j ū ras re ģ iona valstu individu ā l ā s attur ē šanas strat ēģ ijas ietver ar ī attur ē šanas ar sodu elementus. Š ā ds l ē mums nav viegls, t ā p ē c attur ē šanas ar sodu elementu iek ļ aušana attur ē šanas strat ēģ ij ā s liecina par to, ka valstis piln ī b ā neuzticas attur ē šanas ar noliegumu strat ēģ ijai un uzskata, ka to nepieciešams papildin ā t ar ofens ī viem elementiem.  Valstu sp ē jai sadarboties viena re ģ iona ietvaros ir bijusi izš ķ iroša noz ī me, lai nodrošin ā tu liel ā ku NATO kl ā tb ū tni Baltijas j ū ras re ģ ion ā, kam ē r Rum ā nijas centieni pastiprin ā t NATO kl ā tb ū tni Meln ā s j ū ras re ģ ion ā ir bijuši liel ā m ē r ā neveiksm ī gi, jo past ā v krasas atš ķ ir ī bas starp š ī re ģ iona valstu nost ā j ā m un priorit ā t ē m.  Bru ņ ojuma kontroles k ā attur ē šanas strat ēģ iju papildinoša elementa potenci ā ls netiek piln ī b ā izmantots. Baltijas valstis un Polija pašreiz ē jo situ ā ciju saprotamu iemeslu d ēļ redz k ā v ē sturisku iesp ē ju nostiprin ā t NATO kl ā tb ū tni šaj ā s valst ī s, t ā p ē c t ā s nev ē las izskat ī t iesp ē ju nodrošin ā t mieru un stabilit ā ti re ģ ion ā ar bru ņ ojuma kontroles meh ā nismu pal ī dz ī bu. Lai ar ī š ā da nost ā ja ir saprotama, tom ē r ilg ā k ā laika perspekt ī v ā b ū tu v ē lams pašreiz ē jos attur ē šanas centienus papildin ā t ar citiem meh ā nismiem un iesaist ī t Krieviju, ja š ā da iesp ē ja rastos.

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā Saturs Ievads.................................................................... 3 1. NATO attur ē šanas strat ēģ ijas elementi un probl ē mas....................... 3 1.1 NATO attur ē šanas strat ēģ ijas galvenie elementi......................... 4 1.2 Attur ē šanas strat ēģ ijas probl ē mas.................................... 10 2. Eiropas valstu nacion ā l ā s attur ē šanas perspekt ī vas....................... 11 2.1 Pav ē rsiens Eiropas valstu aizsardz ī bas politik ā s........................ 11 2.2. Krievijas nov ē rt ē jums............................................... 12 2.3. Centieni integr ē t attur ē šanu aizsardz ī bas politik ā s...................... 13 2.4. Praktiskie pas ā kumi................................................. 14 2.5. Izaicin ā jumi ī stenot ticamu attur ē šanu................................ 17 3. Bru ņ ojuma kontrole k ā attur ē šanas strat ēģ iju papildinošs elements......... 18 3.1. Bru ņ ojuma kontroles de ﬁ n ī cija un v ē sturisk ā perspekt ī va................ 18 3.2. Bru ņ ojuma kontroles potenci ā lais pienesums sasp ī l ē juma mazin ā šan ā pašreiz ē j ā ģ eopolitiskaj ā situ ā cij ā Eirop ā.................................. 20 Literat ū ra................................................................ 24 2

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā Ievads Attur ē šanas j ē dziens p ē d ē jos gados ir k ļ uvis par neat ņ emamu ar Eiropas un starptautisko droš ī bu saist ī tu diskusiju sast ā vda ļ u. Atzin ī gi ir v ē rt ē jams tas, ka diskusiju l ī men ī par attur ē šanu jau tiek run ā ts nevis visp ā r ī gi, bet gan speci ﬁ ski, piem., cik lielai j ā b ū t NATO kl ā tb ū tnei Baltijas valst ī s un Polij ā, vai Eirop ā b ū tu nepieciešams izvietot v ē l liel ā ku skaitu ASV karav ī ru un milit ā ro ekip ē jumu, cik lielu apdraud ē jumu rada Krievija, k ā ds var ē tu b ū t visticam ā kais n ā kam ā milit ā r ā kon ﬂ ikta scen ā rijs ar Krievijas iesaist ī šanos, k ā d ā m pretgaisa aizsardz ī bas sp ē j ā m vajadz ē tu b ū t Baltijas valstu, Polijas un citu Baltijas j ū ras re ģ iona valstu r ī c ī b ā, lai attur ē tu Krieviju no milit ā ras agresijas utt. Diskusijas par Eiropas droš ī bu liecina, ka s ā kotn ē jais šoks p ē c Krievijas agresijas pret Ukrainu ir p ā rg ā jis, un diskusijas pak ā peniski ievirz ā s konstrukt ī v ā gultn ē. Š ī raksta m ē r ķ is ir sniegt pienesumu diskusij ā par Krievijas attur ē šanas daudzveid ī gajiem aspektiem. Rakst ā tiek apl ū koti tr ī s ar attur ē šanu saist ī ti jaut ā jumi. Pirmk ā rt, rakst ā tiek apl ū koti č etri faktori, kas liel ā m ē r ā nosaka to, k ā ds b ū s attur ē šanas centienu izn ā kums: Krievijas relat ī vi zem ā interese par Baltijas valst ī m un Poliju, valstu individu ā li ī stenotie pas ā kumi ar m ē r ķ i attur ē t Krieviju, NATO kolekt ī vie centieni ar pastiprin ā tas milit ā r ā s kl ā tb ū tnes virkn ē Eiropas valstu pal ī dz ī bu attur ē t Krieviju un potenci ā l ā milit ā r ā kon ﬂ ikta eskal ā cijas, kas liel ā m ē r ā var ē tu darboties par labu NATO. Lai ar ī liel ā k ā uzman ī ba p ē d ē jos gados ir tikusi piev ē rsta NATO daudznacion ā lo bataljonu kl ā tb ū tnei Baltijas valst ī s un Polij ā, tom ē r liel ā ku uzman ī bu b ū tu j ā piev ē rš ar ī citiem attur ē šanas aspektiem. Ī pašu uzman ī bu b ū tu peln ī jis kon ﬂ ikta eskal ā cijas jaut ā jums, kam l ī dz šim ir tikusi piev ē rsta sal ī dzinoši maza uzman ī ba. Otrk ā rt, rakst ā tiek apl ū kota vair ā ku Eiropas valstu pieredze, ī stenojot attur ē šanas strat ēģ iju attiec ī b ā pret Krieviju. Attur ē šana nav tikai NATO ī stenota strat ēģ ija, jo to zin ā m ā m ē r ā ī steno ar ī Zviedrija, Somija un pat Baltkrievija. Citu valstu pieredzes izp ē te ir ļ oti svar ī ga pat tad, ja m ē r ķ is ir inform ā cijas apmai ņ a, nevis lab ā k ā s pieredzes p ā r ņ emšana. Trešk ā rt, attur ē šana p ā rsvar ā ir tikusi interpret ē ta k ā atseviš ķ a strat ēģ ija, ko ī steno NATO kolekt ī vi un atseviš ķ as valstis individu ā li, tom ē r vienlaikus attur ē šana ir ar ī potenci ā li problem ā tiska strat ēģ ija, jo t ā var iekapsul ē t naid ī guma attiec ī bas starp valst ī m, t ā d ē j ā di mazinot izredzes mazin ā t sasp ī l ē jumu un atrisin ā t kon ﬂ iktus, t ā p ē c šaj ā rakst ā tiek apl ū koti ar ī bru ņ ojuma kontroles jaut ā jumi un to potenci ā lais pienesums Baltijas j ū ras re ģ iona droš ī bai. Virkne NATO dal ī bvalstu ir fokus ē juš ā s uz NATO kl ā tb ū tnes palielin ā šanu, pašreiz ē j ā s Eiropas droš ī bas probl ē mas interpret ē jot k ā v ē sturisku iesp ē ju nodrošin ā t liel ā ku NATO un jo ī paši ASV milit ā ro kl ā tb ū tni Zieme ļ eirop ā. Š ā da nost ā ja ir saprotama, ta č u laika gait ā b ū tu v ē lams paraudz ī ties ar ī uz iesp ē j ā m mazin ā t sasp ī l ē jumu, ko varb ū t var ē tu pan ā kt ar bru ņ ojuma kontroles sarunu un meh ā nismu pal ī dz ī bu. P ē t ī jum ā tiek secin ā ts, ka NATO ir ats ā kusi ī stenot attur ē šanas strat ēģ iju attiec ī b ā pret Krieviju kopš Ukrainas kr ī zes s ā kuma 2014. gad ā, ta č u š ī strat ēģ ija v ē l joproj ā m atrodas veidošan ā s proces ā. Vismaz pagaid ā m attur ē šanas strat ēģ ija ir b ū tiski atš ķ ir ī ga no t ā s, kas tika ī stenota Aukst ā kara laik ā, jo liel ā kais uzsvars ir uz konvencion ā lo attur ē šanu, un vismaz pagaid ā m NATO ī stenotie pas ā kumi nav b ū tiski main ī juši milit ā r ā s varas sadal ī jumu Baltijas un Meln ā s j ū ras re ģ ionos. J ā atz ī st, ka sal ī dzinoši v ā j ā attur ē šanas strat ēģ ija ar ī ne ļ auj NATO iesaist ī ties sarun ā s ar Krieviju par bru ņ ojuma kontroles pas ā kumu ī stenošanu. Domstarp ī bas bru ņ ojuma kontroles jaut ā jumos, kas s ā k ā s nedaudz vair ā k nek ā pirms 10 gadiem, kopš 2014. gada ir v ē l vair ā k pastiprin ā juš ā s, un nevienai no iesaist ī taj ā m pus ē m nav pietiekami daudz politisk ā s gribas, lai t ā s atrisin ā tu. Krievija m ū sdien ā s ī steno uzst ā j ī g ā ku ā rpolitiku, kas faktiski ne ļ auj mazin ā t Krievijas rad ī to apdraud ē juma saj ū tu valst ī s, kas atrodas Krievijai kaimi ņ os. NATO ietvaros kopum ā domin ē viedoklis, ka pret Krieviju nepieciešams ī stenot stingr ā ku ā rpolitiku, jo tikai t ā d ā veid ā iesp ē jams ī stenot Krievijas attur ē šanu. T ā d ē j ā di gan Baltijas, gan Meln ā s j ū ras re ģ ionos ir nov ē rojama pieaugoša militariz ā cija, kas raisa bažas par Eiropas droš ī bas arhitekt ū ras stabilit ā ti n ā kotn ē. 1. NATO attur ē šanas strat ēģ ijas elementi un probl ē mas NATO r ī c ī ba laika posm ā kopš 2014. gada attiec ī b ā pret Krieviju ir labi zin ā ma un pamat ī gi izp ē t ī ta. 3

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā NATO attiec ī b ā s ar Krieviju daudz liel ā ka noz ī me tiek pieš ķ irta attur ē šanai. Galvenie pas ā kumi, kas v ē rsti uz Krievijas attur ē šanu, ir labi zin ā mi, un tie ietver individu ā lu valstu ap ņ emšanos liel ā ku uzman ī bu piev ē rst aizsardz ī bas sp ē ju att ī st ī šanai, piem., Lietuva un Latvija dažu gadu laik ā ir dubultojušas aizsardz ī bas vajadz ī b ā m atv ē l ē to ﬁ nans ē jumu. Ar ī citas valstis ir k ā pin ā jušas aizsardz ī bas izdevumus. Vienlaikus milz ī ga noz ī me ir NATO kolekt ī vajiem centieniem stiprin ā t Krievijas attur ē šanu, jo Krieviju attur ē t var alianse, nevis atseviš ķ as alianses dal ī bvalstis. Aliansei kopum ā ir svar ī gi komunic ē t gatav ī bu aizst ā v ē t dal ī bvalstis milit ā ra kon ﬂ ikta gad ī jum ā un veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai sabiedrotos b ū tu iesp ē jams aizst ā v ē t gad ī jum ā, ja attur ē šanas pas ā kumi ciestu neveiksmi. Tas noz ī m ē milit ā ro m ā c ī bu skaita palielin ā šanu, uz aizsardz ī bas pas ā kumu izsp ē li balst ī tu scen ā riju sagatavošanu milit ā raj ā m m ā c ī b ā m, karav ī ru un ekip ē juma izvietošanu visvair ā k apdraud ē taj ā s valst ī s, politisku un lo ģ istisku risin ā jumu mekl ē šana, lai nepieciešam ī bas gad ī jum ā lielu daudzumu karav ī ru un tehnikas sp ē tu nog ā d ā t milit ā ra kon ﬂ ikta norises viet ā. Attur ē šanas pas ā kumu veikšanai ir ar ī virkne citu rezult ā tu, jo tie var mazin ā t apdraud ē juma izj ū tu valst ī s, pret kur ā m pretinieks var ē tu v ē rst milit ā ru agresiju, un nostiprin ā t p ā rliec ī bu par sabiedroto solid ā ru r ī c ī bu. 1.1. NATO attur ē šanas strat ēģ ijas galvenie elementi Apl ū kojot uz Krievijas iesp ē jam ā s milit ā ras agresijas attur ē šanu v ē rstos pas ā kumus, ir v ē rts nodal ī t vair ā kus attur ē šanas strat ēģ ijas elementus, kas var pal ī dz ē t mazin ā t milit ā ra kon ﬂ ikta iesp ē jam ī bu. Liel ā k ā da ļ a no tiem ir v ē rsti speci ﬁ ski uz attur ē šanu, ta č u vair ā ki no tiem nor ā da uz plaš ā ku apst ā k ļ u kopumu, kas var pal ī dz ē t mazin ā t kon ﬂ ikta izcelšan ā s iesp ē jam ī bu. Šie elementi kopum ā raksturo NATO pieeju attur ē šanai, lai stiprin ā tu to valstu, kas atrodas Krievijas ģ eogr ā ﬁ sk ā tuvum ā, droš ī bu. Pirmk ā rt, NATO attur ē šana balst ā s uz Krievijas daudz maz ā ku ieinteres ē t ī bu Baltijas valst ī s, nek ā t ā ir bijusi Ukrain ā un Gruzij ā. Attiec ī b ā uz p ē d ē j ā m div ā m valst ī m Krievija izmantoja“dzelzs d ū ri”, lai apst ā din ā tu NATO paplašin ā šanos. Lai ar ī daudzi to nelabpr ā t atz ī st, tom ē r Krievija šo m ē r ķ i ir sasniegusi. Krievijas intereses Ukrain ā ietv ē ra ar ī citus jaut ā jumus, piem., g ā zes tranz ī tu uz Eiropu un Krievijas Meln ā s j ū ras ﬂ otes b ā zi Krimas pussal ā. Baltijas valst ī s savuk ā rt Krievijas ieinteres ē t ī ba ir minim ā la. T ā s nav ne noz ī m ī gs energoresursu tranz ī ta ce ļ š, ne ar ī k ā cit ā di politiski, ekonomiski vai milit ā ri noz ī m ī gs re ģ ions. Šeit nevajadz ē tu jaukt divas lietas: domstarp ī bas virkn ē politiski noz ī m ī gu jaut ā jumu un re ģ iona politisko noz ī m ī bu. Starp Baltijas valst ī m un Krieviju neapšaub ā mi past ā v domstarp ī bas virkn ē jaut ā jumu, kas saist ī ti ar Baltijas valstu nok ļū šanu Padomju Savien ī bas sast ā v ā 1940. gad ā, Otr ā pasaules kara izn ā kumu attiec ī b ā pret Baltijas valst ī m, iedz ī vot ā ju deport ā cij ā m, Padomju Savien ī bas veicin ā to migr ā ciju uz Baltijas valst ī m un krievvalod ī go iedz ī vot ā ju politiskaj ā m ties ī b ā m Latvij ā un Igaunij ā p ē c Padomju Savien ī bas sabrukuma. Tom ē r pats fakts, ka domstarp ī bas past ā v, v ē l nenoz ī m ē, ka t ā s ir uzskat ā mas par b ū tisk ā m no Krievijas skatu punkta. Krievijas ieinteres ē t ī ba Baltijas valst ī s kopš 19. gadsimta 90. gadiem ir bijusi minim ā la, un tas stiprina attur ē šanu. L ī dz šim gad ī jumos, kad Krievija ir pielietojusi sp ē ku savas valsts teritorij ā vai pret cit ā m valst ī m, t ā ir centusies aizst ā v ē t noz ī m ī gas intereses. Č e č enijas kara gad ī jum ā t ā bija valsts teritori ā l ā vienot ī ba, Gruzijas un Ukrainas gad ī jumos sp ē ka pielietošanas iemesls bija NATO paplašin ā šan ā s aptur ē šana, savuk ā rt S ī rijas gad ī jum ā t ā pal ī dz ī bas sniegšana noz ī m ī gam sabiedrotajam un apliecin ā jums tam, ka Krievija ir atgriezusies uz pasaules skatuves k ā sp ē l ē t ā js ar glob ā lu tv ē rienu (Lukyanov 2016). Nekas no min ē t ā neattiecas uz Baltijas valst ī m. T ā s jau sen ir k ļ uvušas par ES un NATO dal ī bvalst ī m, un ir j ā atceras, ka starptautiskaj ā politik ā daudz vienk ā rš ā k ir ne ļ aut kaut kam notikt, nevis jau notikušu faktu padar ī t par nebijušu. Krievvalod ī go ties ī bu aizsardz ī bas jaut ā jum ā šaubas raisa gan Krievijas ieinteres ē t ī ba š ī jaut ā juma atrisin ā šan ā atbilstoši t ā s interes ē m, gan ar ī spiediena izdar ī šanas pret Baltijas valst ī m le ģ itimit ā te, raugoties no pašreiz ē j ā starptautisk ā normat ī v ā konteksta viedok ļ a. Citiem v ā rdiem sakot, Baltijas valstu vieta Krievijas ā rpolitik ā ir tik neb ū tiska, ka ir gr ū ti iedom ā ties k ā du iemeslu, kas b ū tu pietiekami noz ī m ī gs, lai pret t ā m pielietotu milit ā ru sp ē ku. T ā k ā sp ē ka pielietošanas rezult ā ts parasti rada ne tikai ieguvumus, bet ar ī izmaksas, tad ir gr ū ti 4

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā atrast argumentus par labu agresijas uzs ā kšanai, jo ieguvumi, visticam ā k, neatsv ē rtu izmaksas. L ī dz ar to autori, kuri p ē d ē jo gadu laik ā ir rakst ī juši par Krievijas ā rpolitiku un centušies to izskaidrot, ir diezgan droši, ka Baltijas valst ī m nevajadz ē tu baž ī ties par savu droš ī bu. Dmitrijs Tre ņ ins( Dmitri Trenin) uzskata, ka Igaunija, Latvija, Lietuva un Polija ir droš ī b ā, lai ar ī š ī s valstis tom ē r j ū tas apdraud ē tas. Krievijai nav v ē lmes uzbrukt k ā dai no NATO dal ī bvalst ī m, jo t ā d ē j ā di past ā v eskal ā cijas risks, k ā rezult ā t ā var izcelties kodolkarš. Citiem v ā rdiem sakot, Krievijas ietekmes sf ē ra neietver Baltijas valstis un Poliju(Trenin 2016: 29). L ī dz ī gs viedoklis ir ar ī St ī venam Kotkinam( Stephen Kotkin), kurš uzskata, ka Krievijas interese par savas ietekmes sf ē ru postpadomju telp ā neietver Baltijas valstis( Kotkin 2016: 8). P ē tniekiem ne vienm ē r ir taisn ī ba, ta č u šaj ā gad ī jum ā p ē tnieku viedoklis skaidri nor ā da uz to, ka Krievijai nav noz ī m ī gu interešu attiec ī b ā uz Baltijas re ģ ionu. T ā k ā valstis parasti pielieto milit ā ru sp ē ku, lai aizst ā v ē tu noz ī m ī gas intereses, tad š ā du interešu neesam ī ba Baltijas re ģ ion ā ļ auj prognoz ē t, ka milit ā rs konﬂ ikts šaj ā re ģ ion ā ir maz ticams. Krieviju attur noz ī m ī gu interešu neesam ī ba Baltijas re ģ ion ā. Pirms ķ erties pie n ā kamo attur ē šanas elementu anal ī zes, ir v ē rts apl ū kot vienu argumentu par labu tam, ka Krievijas rad ī tais apdraud ē jums Baltijas valst ī m tom ē r var ē tu izr ā d ī ties visai noz ī m ī gs. Doma ir t ā da, ka Krievijas m ē r ķ is var ē tu b ū t izdar ī t ar Rietumiem ko l ī dz ī gu tam, ko Krievija pati piedz ī voja 1990-to gadu s ā kum ā, kad Padomju Savien ī bas sabrukums divpol ā ru pasauli p ā rv ē rta vienpol ā r ā pasaul ē. Pašreiz ē j ā situ ā cij ā, kad Eiropa ir k ļ uvusi divpol ā ra, Krievija var ē tu censties ar izl ē m ī gu r ī c ī bu saš ķ elt NATO aliansi, t ā d ē j ā di k ļū stot par noteicošo valsti Eiropas droš ī bas sist ē m ā un attiec ī gi ar ī atg ū stot savu ietekmes sf ē ru, ko t ā zaud ē ja l ī dz ar PSRS sabrukumu. Baltijas valst ī m šaj ā pl ā n ā b ū tu atv ē l ē ta noz ī m ī ga loma, savuk ā rt Krievijas r ī c ī ba balst ī tos uz pie ņē mumu, ka NATO ir“pap ī ra t īģ eris”, proti, tas izskat ā s draud ī gs, ta č u izjuks k ā k ā ršu nami ņ š, ja Krievija r ī kosies strauji un izl ē m ī gi. Krievija var ē tu censties saš ķ elt NATO, ja t ā uzskat ī tu, ka alianses dal ī bvalstu milit ā r ā sagatavot ī ba ir nepietiekama, lai sniegtu pal ī dz ī bu, ja t ā b ū tu vajadz ī ga vienai vai vair ā k ā m dal ī bvalst ī m. T ā d ā gad ī jum ā uzbrukums Baltijas valst ī m pastiprin ā tu jau esoš ā s domstarp ī bas starp NATO dal ī bvalst ī m, kas izrais ī tu nevienpr ā t ī bu, aizkav ē tu l ē mumu pie ņ emšanu un ne ļ autu sniegt savlaic ī gu pal ī dz ī bu. Krievija t ā d ē j ā di nošautu divus za ķ us ar vienu š ā vienu – t ā izn ī cin ā tu NATO(jo no alianses past ā v ē šanas nav nek ā das j ē gas, ja alianses dal ī bvalstis nesp ē j sniegt savstarp ē ju pal ī dz ī bu pret b ī stamiem apdraud ē jumiem) un atg ū tu Baltijas valstis, kas tika zaud ē tas PSRS sabrukuma rezult ā t ā. NATO alianse beigtu past ā v ē t, jo pirmo reizi t ā s v ē stur ē, kad k ā da no dal ī bvalst ī m saskartos ar eksistenci ā liem draudiem, alianse izr ā d ī tos neefekt ī va un nesp ē tu sniegt nepieciešamo pal ī dz ī bu. P ā r ē j ā s dal ī bvalstis izdar ī tu secin ā jumu, ka no NATO nav nek ā das j ē gas un alianse attiec ī gi beigtu past ā v ē t. No vienas puses, š ā da argument ā cija š ķ iet p ā rliecinoša, jo defens ī vu alianšu b ū t ī ba patieš ā m ir sniegt pozit ī vu pienesumu dal ī bvalstu droš ī bai. Ja tas netiek dar ī ts, tad ar ī p ā r ē j ā m valst ī m n ā kas r ēķ in ā ties ar iesp ē ju, ka t ā s nesa ņ ems pal ī dz ī bu, ja rad ī sies š ā da nepieciešam ī ba. Iest ā joties alians ē, valstis pie ņ em l ē mumu par labu tam, ka t ā s pašas ģ ener ē s tikai da ļ u no nepieciešamaj ā m milit ā raj ā m sp ē j ā m, jo p ā r ē j ā s sp ē jas nodrošin ā s citas alianses dal ī bvalstis. Ja p ā r ē j ā m alianses dal ī bvalst ī m nevar uztic ē ties, tad z ū d alianses past ā v ē šanas j ē ga, un valst ī m n ā kas vai nu tr ū kstoš ā s milit ā r ā s sp ē jas ģ ener ē t paš ā m vai ar ī main ī t attiec ī bas ar pretinieku, proti, pievienoties draudu avotam. T ā d ē j ā di savstarp ē ja neuztic ē šan ā s un interešu atš ķ ir ī bas var novest aliansi l ī dz sabrukumam. No otras puses, arguments par alianšu izjukšanu, saskaroties ar izl ē m ī gu pretinieka r ī c ī bu, neš ķ iet p ā rliecinošs. Agres ī va r ī c ī ba no pretinieka puses nenoliedzami palielina apdraud ē juma saj ū tu, t ā p ē c past ā v vienl ī dz liela iesp ē ja, ka, pieaugot ā r ē jam apdraud ē jumam, valstis cent ī sies padzi ļ in ā t savstarp ē jo sadarb ī bu. Pieaugot draudu l ī menim starptautiskaj ā sist ē m ā, valstis cent ī sies rast kolekt ī vus risin ā jumus. Š ā dos apst ā k ļ os sadarboties sp ē s ne tikai valstis, kuru starp ā jau past ā v draudz ī gas attiec ī bas, bet ar ī t ā das valstis, kuru attiec ī bas ir bijušas neitr ā las vai pat naid ī gas. Padomju Savien ī bas un ASV(un Lielbrit ā nijas) alianse Otr ā pasaules kara laik ā ir apliecin ā jums tam, ka, saskaroties ar ā r ē ju apdraud ē jumu, valstu sadarb ī ba pastiprin ā s, nevis v ā jin ā s. L ī dz ar to 5

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā Krievijai ir j ā r ēķ in ā s ar ī ar to, ka gad ī jum ā, ja t ā izv ē rs ī s milit ā ru agresiju pret Baltijas valst ī m, t ā s rad ī tais apdraud ē jums tikai v ē l vair ā k salied ē s p ā r ē j ā s NATO dal ī bvalstis un palielin ā s ASV ieinteres ē t ī bu Eiropas droš ī bas stiprin ā šan ā. NATO ir sp ē rusi so ļ us sadarb ī bas padzi ļ in ā šanai gan p ē c 2008. gad ā notikuš ā Krievijas-Gruzijas kara, gan ar ī p ē c Krievijas milit ā r ā s agresijas pret Ukrainu 2014. gad ā, t ā d ē j ā di apliecinot, ka taisn ī ba ir tiem autoriem, kuri uzskata, ka ā r ē j ā apdraud ē juma intensit ā tes palielin ā šan ā s izraisa l ī dzsvarošanas centienus no apdraud ē to valstu puses(Walt 1990). Var secin ā t, ka milit ā r ā s agresijas iesp ē jam ī bu no Krievijas puses mazina gan t ā s maz ā interese par Baltijas valst ī m, gan ar ī nev ē l ē šan ā s v ē l vair ā k salied ē t NATO dal ī bvalstis, uzs ā kot agresiju pret k ā du no alianses dal ī bvalst ī m. Otrais NATO attur ē šanas strat ēģ ijas elements, kas ļ oti liel ā m ē r ā nosaka š ī s strat ēģ ijas izn ā kumu, ir valstu individu ā lie centieni stiprin ā t savas aizsardz ī bas sp ē jas. Šis ir ļ oti b ū tisks faktors, jo tieši valstu individu ā l ā s milit ā r ā s sp ē jas ir t ā s, kas var tikt izmantotas milit ā ra kon ﬂ ikta s ā kotn ē j ā f ā z ē. Ar ī Baltijas valstu aizsardz ī bas sp ē ku galvenais uzdevums gad ī jum ā, ja Krievija pret t ā m uzs ā ktu milit ā ru agresiju, b ū tu p ē c iesp ē jas ilg ā k aizkav ē t pretinieku, t ā d ē j ā di sabiedrotajiem dodot pietiekami daudz laika, lai tie var ē tu sniegt pal ī dz ī bu. Šaj ā zi ņā vair ā kas NATO dal ī bvalstis p ē d ē jo gadu laik ā ir sp ē rušas plašus so ļ us uz priekšu, un ar ī alianses kop ē jie r ā d ī t ā ji ir nedaudz uzlabojušies. NATO apkopotie dati liecina, ka alianses dal ī bvalstu aizsardz ī bas izdevumiem bija tendence samazin ā ties pirms Ukrainas kr ī zes 2014. gad ā, savuk ā rt kopš 2015. gada aizsardz ī bas izdevumi ir iev ē rojami pieauguši. Piem., 2015. gad ā NATO Eiropas valstu un Kan ā das aizsardz ī bas izdevumi pieauga par 1,83%, 2016. gad ā par 3,14%, 2017. gad ā par 5,28% un 2018. gad ā par 3,78%(NATO 2018). Latvijas un Lietuvas aizsardz ī bas budžets dažu gadu laik ā ir gandr ī z dubultojies, un pieauguši ir ar ī Polijas, Rum ā nijas, Bulg ā rijas, Norv ē ģ ijas, V ā cijas, Igaunijas, k ā ar ī vair ā ku citu valstu aizsardz ī bas izdevumi. Vienlaikus ir j ā atz ī m ē, ka NATO dal ī bvalstu draudu uztvere ir visai atš ķ ir ī ga, t ā p ē c ir valstis, kuras ir centuš ā s ī s ā laika posm ā sasniegt alianses ieteikto 2% no IKP aizsardz ī bas izdevumu slieksni, kam ē r cit ā s valst ī s aizsardz ī bas izdevumu pieaugums ir pietic ī g ā ks. Kopum ā 15 NATO dal ī bvalst ī s aizsardz ī bas izdevumi v ē l joproj ā m ir maz ā ki par 1,5% no IKP. Tas atspoguļ ojas ar ī aizsardz ī bas izdevumu vid ē jos r ā d ī t ā jos. Alians ē kopum ā aizsardz ī bas izdevumu l ī menis ir 2,4% no IKP, ta č u tas ir tik augsts galvenok ā rt t ā p ē c, ka ASV aizsardz ī bas izdevumi veido aptuveni divas trešda ļ as no alianses kop ē jiem izdevumiem. NATO inform ā cija liecina, ka 2018. gad ā ASV aizsardz ī bas budžets sasniedza 623 miljardus ASV dol ā ru, savuk ā rt NATO Eiropas da ļ as un Kan ā das valstu kop ē jie aizsardz ī bas izdevumi bija 312 miljardi ASV dol ā ru. Lai ar ī kop ē j ā aizsardz ī bas izdevumu tendence NATO Eiropas valstu un Kan ā das gad ī jum ā ir augšupejoša, tom ē r procentu ā l ā izteiksm ē tie pagaid ā m ir tikai 1,57% no IKP, kam ē r ASV gad ī jum ā tie ir 3,5% no IKP(NATO 2018a). Aizsardz ī bas izdevumu kop ē j ā apm ē ra izmai ņ as ir tikai da ļ a no p ē d ē jos gadu laik ā notikušaj ā m p ā rmai ņā m. Alianses ietvaros ir notikušas b ū tiskas p ā rmai ņ as dom ā šan ā attiec ī b ā uz to, k ā dos konﬂ iktos NATO dal ī bvalstu karav ī ri var ē tu iesaist ī ties. Ir zudusi p ā rliec ī ba, ka milit ā rie kon ﬂ ikti, kuros alianses dal ī bvalstis var ē tu piedal ī ties, galvenok ā rt notiks Ā frikas valst ī s, Afganist ā n ā un Ir ā k ā. M ū sdien ā s NATO dal ī bvalst ī m ir j āņ em v ē r ā, ka iesp ē jams ir ar ī slikt ā kais scen ā rijs – milit ā rs kon ﬂ ikts ar Krievijas piedal ī šanos, un šaj ā gad ī jum ā runa ir par augstas intensit ā tes karadarb ī bu, k ā dai vairums alianses dal ī bvalstu nav gatavas. Protams, NATO dal ī bvalstis p ē d ē jo gadu laik ā ir centuš ā s liel ā ku uzman ī bu piev ē rst milit ā r ā ekip ē juma ieg ā dei, un patlaban 15 dal ī bvalstis izpilda nosac ī jumu attiec ī b ā uz milit ā ro ekip ē jumu, proti, vismaz 20 % no aizsardz ī bas izdevumiem velt ī t milit ā r ā ekip ē juma ieg ā dei un moderniz ā cijai. Šaj ā zi ņā pozit ī vas p ā rmai ņ as ir notikušas gandr ī z vis ā s NATO dal ī bvalst ī s, ta č u jo ī paši Rum ā nij ā, Bulg ā rij ā, Lietuv ā, Latvij ā, N ī derland ē, Sp ā nij ā, It ā lij ā un Ung ā rij ā(NATO 2018). Tom ē r milit ā r ā s moderniz ā cijas procesam b ū tu j ā turpin ā s. Piem., Baltijas valstu pretgaisa aizsardz ī bas sp ē jas ir nepietiekamas, un ar ī karav ī ru skaita un apr ī kojuma zi ņā ir nepiln ī bas. Liela probl ē ma alianses milit ā ri sp ē c ī g ā kaj ā m valst ī m v ē l joproj ā m ir ar ī sp ē ja ī s ā laik ā sapulc ē t karasp ē ka vien ī bas un nog ā d ā t t ā s kon ﬂ ikta norises viet ā. Lielbrit ā nijas, Francijas un V ā cijas milit ā ro sp ē ju anal ī ze liecina, ka š ī m valst ī m b ū tu 6

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā nepieciešams gandr ī z m ē nesis, lai izveidotu mehaniz ē tu kaujas brig ā di karadarb ī bai Baltijas valst ī s(Lielbrit ā nijas gad ī jum ā b ū tu nepieciešams vair ā k nek ā m ē nesis), savuk ā rt bataljona lieluma kaujas vien ī bu b ū tu iesp ē jams nos ū t ī t uz Baltijas valst ī m aptuveni ned ēļ as laik ā(Shurkin 2017). Uzsvars uz augstas intensit ā tes karadarb ī bu un gatavošanos š ā dam scen ā rijam tom ē r var ē tu viens no galvenajiem NATO dal ī bvalstu r ī c ī bas virzieniem turpm ā kajos gados, par ko liecina ar ī 2018. gada ruden ī notikuš ā s milit ā r ā s m ā c ī bas Trident Juncture 2018, kur ā s piedal ī j ā s aptuveni 50 000 NATO karav ī ru. L ī dz ar to var prognoz ē t, ka turpm ā kajos gados uzlabosies NATO gatav ī ba milit ā ram konﬂ iktam ar t ā du valsti k ā Krievija, savuk ā rt maz ā ks uzsvars tiks likts uz stabilit ā tes oper ā cij ā m t ā d ā s valst ī s k ā Afganist ā na. Trešais attur ē šanas strat ēģ ijas elements, kas var pal ī dz ē t mazin ā t milit ā ra kon ﬂ ikta iesp ē jam ī bu, ir NATO dal ī bvalstu kop ē jie centieni stiprin ā t attur ē šanu, izvietojot potenci ā laj ā kon ﬂ ikta norises viet ā daudznacion ā l ā s milit ā r ā s vien ī bas. Kopš Ukrain ā notiekoš ā milit ā r ā kon ﬂ ikta s ā kuma NATO milit ā r ā kl ā tb ū tne Baltijas valst ī s un Polij ā ir iev ē rojami palielin ā jusies. Tas ir noticis, neraugoties uz iebildumiem no atseviš ķ u autoru puses(Kiesewetter, Zielke 2016) un Krievijas protestiem. K ā atz ī m ē Janušs Bugajskis( Janusz Bugajski), NATO droš ī bas lietussargam nav alternat ī vas(Bugajski 2016). Neilgi p ē c Ukrainas kon ﬂ ikta s ā kuma tika pastiprin ā ta Baltijas Gaisa patrul ē šanas misija, k ā ar ī rot ā cijas k ā rt ī b ā Baltijas valst ī s tika izvietotas nelielas milit ā r ā s vien ī bas no cit ā m NATO dal ī bvalst ī m. Mainoties priekšstatam par liela apm ē ra milit ā ru kon ﬂ iktu Eirop ā, p ē tnieku un l ē mumu pie ņē m ē ju darba k ā rt ī b ā non ā ca daudzi l ī dz šim ignor ē ti jaut ā jumi. Saprotot, ka attiec ī bas ar Krieviju liel ā m ē r ā balst ī sies uz attur ē šanu, rad ā s nepieciešam ī ba, nodrošin ā t iesp ē ju aizsarg ā t tos sabiedrotos, kuri atrad ā s tieš ā Krievijas tuvum ā. Tas ir sarež ģī ti paveicams uzdevums, ko liel ā m ē r ā nosaka re ģ iona ģ eogr ā ﬁ skais novietojums(Mettelaer 2018; Clark, Luik, Ramms, Shirreff 2016; Myers, Petersen 2017) un iepriekš ē jos gados past ā v ē jušais sp ē ku disbalanss, kas neapšaub ā mi bija Krievijai par labu. Attur ē šanas stabilit ā ti nosaka gan milit ā rais l ī dzsvars, gan ar ī iesaist ī to pušu politisk ā s un diplom ā tisk ā s strat ēģ ijas. Strauja NATO kl ā tb ū tnes palielin ā šana Baltijas re ģ ion ā var ē tu stiprin ā t attur ē šanas milit ā ros aspektus, ta č u t ā var ē tu izr ā d ī ties politiski un diplom ā tiski destabiliz ē joša(Huth 1988), turkl ā t pašreiz ē jos apst ā k ļ os strauja sp ē ku palielin ā šana nemaz neš ķ ita iesp ē jama. Tas b ū tu p ā r ā k liels slogs gan valst ī m, kuras nos ū t ī tu karav ī rus un bruņ u tehniku, gan ar ī uz ņ emošaj ā m valst ī m, kur ā m n ā ktos izb ū v ē t nepieciešamo infrastrukt ū ru, kas b ū tu gan d ā rgi, gan ar ī laikietilp ī gi. NATO pieeja Krievijas attur ē šanai balst ā s uz minim ā lu past ā v ī gu kl ā tb ū tni Baltijas valst ī s un Polij ā, k ā ar ī uz sp ē ju ī s ā laik ā nog ā d ā t uz kon ﬂ ikta norises vietu iev ē rojamu daudzumu karav ī ru un bru ņ u tehnikas. Šeit ir j ā piemin NATO Velsas(2014), Varšavas(2016) un Briseles(2018b) samitu rezult ā ti, uz kuru b ā zes tika izveidoti attur ē šanas pas ā kumi ar m ē r ķ i atbalst ī t Krievijai kaimi ņ os esoš ā s valstis. K ā redzam ā ko vajadz ē tu atz ī m ē t Varšavas samit ā pie ņ emto l ē mumu par daudznacion ā lo bataljonu izvietošanu Baltijas valst ī s un Polij ā. Kopš 2017. gada vasaras ir palielin ā jies ar ī valstu skaits, kuru karav ī ri ir p ā rst ā v ē ti šajos bataljonos. Skaitlisk ā zi ņā t ā s ir nelielas vien ī bas, kas nesp ē tu izr ā d ī t b ū tisku pretest ī bu p ē kš ņ a un mas ī va Krievijas uzbrukuma gad ī jum ā, ta č u šie bataljoni ir b ū tisks politiskas attur ē šanas elements, jo kon ﬂ ikta izcelšan ā s gad ī jum ā t ā norises viet ā atrastos liel ā k ā s dal ī bvalstu da ļ as karav ī ri, kuri b ū tu iesaist ī ti kon ﬂ ikt ā jau no paša s ā kuma(Zapfe 2017). Tas nodrošin ā tu ar ī attiec ī go valstu ieinteres ē t ī bu un politisko iesaist ī šanos kon ﬂ ikt ā. T ā d ē j ā di tiek samazin ā ta iesp ē ja, ka Krievijai izdotos izol ē t Baltijas valstis no citiem sabiedrotajiem NATO ietvaros. K ā atz ī m ē Martins Capfe( Martin Zapfe) un Nora Vanaga, tad šo var uzskat ī t par politisko attur ē šanu, kas tiek ī stenota ar reput ā cijas pal ī dz ī bu, proti, lai ar ī NATO sp ē ki uz vietas ir nepietiekami, lai atvair ī tu pretinieka uzbrukumu, uz sp ē les ir likta NATO reput ā cija, t ā p ē c alianses dal ī bvalstis dar ī s visu iesp ē jamo, lai ne ļ autu agresoram sasniegt politiskos un milit ā ros m ē r ķ us pat t ā d ā gad ī jum ā, ja s ā kotn ē ji agresoram b ū s iev ē rojams p ā rsvars (Zapfe, Vanaga 2018). Lai ar ī past ā v daž ā di argumenti par labu š ā dai attur ē šanas strat ēģ ijai, t ā ir riskanta, jo ir pak ļ auta daudzu iepriekš gr ū ti paredzamu faktoru mijiedarb ī bai. Noz ī m ī g ā kie riska faktori ir politiskie, lo ģ istikas un ar pretinieka 7

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā r ī c ī bu saist ī tie. Politiskie riska faktori ir saist ī ti ar l ē mumu pie ņ emšanu NATO ietvaros, lo ģ istiskie izaicin ā jumi ir saist ī ti ar NATO vien ī bu nog ā d ā šanu kon ﬂ ikta norises viet ā p ē c iesp ē jas ī s ā laik ā, savuk ā rt galvenais ar pretinieka r ī c ī bu saist ī tais faktors ir potenci ā l ā pretinieka v ē lme nepie ļ aut NATO vien ī bu ierašanos, aizkav ē jot vien ī bu virz ī bu pa sauszemes un j ū ras ce ļ iem un pa gaisu. Ļ oti iesp ē jams, ka potenci ā l ā kon ﬂ ikta gad ī jum ā NATO sp ē tu nodrošin ā t piek ļ uvi Baltijas valst ī m, tom ē r par to var ē tu n ā kties maks ā t d ā rgu cenu (Zapfe, Haas 2016). Kopš NATO Varšavas samita ir paveikts liels darbs, lai nodrošin ā tu NATO piek ļ uvi Baltijas re ģ ionam, ta č u v ē l ir daudz dar ā m ā, lai gan milit ā ro sp ē ju pieejam ī bas, gan apr ī kojuma, gan loģ istikas zi ņā alianse b ū tu gatava sniegt pal ī dz ī bu sav ā m dal ī bvalst ī m, ja t ā da nepieciešam ī ba rastos. Briseles samita pie ņ emtie l ē mumi par t ā l ā ku milit ā ro sp ē ju att ī st ī bu un par sadarb ī bas stiprin ā šanu ar ES ir solis pareizaj ā virzien ā, ta č u dar ā m ā v ē l ir daudz. Ja attur ē šana izr ā d ā s nepietiekama un ja pretinieks tom ē r izdara l ē mumu par labu agresijas uzs ā kšanai, tad adekv ā tu milit ā ro sp ē ju un lo ģ istikas risin ā jumu pieejam ī ba padara pal ī dz ī bas sniegšanu ticam ā ku. Ja savuk ā rt alianses r ī c ī b ā neb ū tu praktisku risin ā jumu sabiedroto atbalstam, tad t ā tiktu nost ā d ī ta neiesp ē jama l ē muma priekš ā – nesniegt atbalstu k ā dai no dal ī bvalst ī m nedr ī kst, ta č u praktiski tas nav izdar ā ms. L ī dz ar to patlaban alianses ietvaros notiekošie procesi stiprina ne tikai attur ē šanu, bet ar ī aizsardz ī bu. Visbeidzot ceturtais attur ē šanas strat ēģ ijas elements izriet no neskaidr ī b ā m, ar k ā d ā m potenci ā lajam agresoram n ā ktos saskarties, ja tas atrastos izv ē les priekš ā par agresijas uzs ā kšanu pret vienu vai vair ā k ā m NATO dal ī bvalst ī m. Ņ emot v ē r ā to, ka Krievija ir re ģ ion ā la vara, kuras sp ē ja uzs ā kt milit ā ru agresiju liel ā koties aprobežojas ar kaimi ņ valst ī m, tad turpm ā k tekst ā tiks apl ū koti scen ā riji agresijas uzs ā kšanai attiec ī b ā pret Baltijas valst ī m. Lai apl ū kotu šo jaut ā jumu, ir nepieciešams iedzi ļ in ā ties potenci ā lajos agresijas scen ā rijos un Baltijas valstu un NATO atbildes r ī c ī b ā. Martins Capfe raksta, ka divi visticam ā kie milit ā r ā s agresijas scen ā riji pret Baltijas valst ī m ir vai nu past ā v ī gas nestabilit ā tes rad ī šana ar vardarb ī giem l ī dzek ļ iem vai p ā rsteiguma uzbrukums(Zapfe 2017). L ī dz ī g ā s dom ā s ir ar ī Endrj ū Reidins( Andrew Radin), kurš šiem scen ā rijiem pievieno v ē l nevardarb ī gus pas ā kumus, kas v ē rsti uz valsts varas v ā jin ā šanu(Radin 2017). Tom ē r divi noz ī m ī g ā kie scen ā riji Baltijas valst ī m ir vai nu p ē kš ņ s Krievijas uzbrukums ar m ē r ķ i p ā rsteigt NATO ar negaid ī tu r ī c ī bu, kas ļ autu sasniegt politiskos un milit ā ros m ē r ķ us, pirms NATO pasp ē tu rea ģē t un sniegt pal ī dz ī bu, vai ar ī pak ā peniska valsts varas š ķ elšana, tostarp ar ī vardarb ī gu l ī dzek ļ u izmantošanu, kas var ē tu neb ū t pietiekams pamats, lai NATO v ē l vair ā k pastiprin ā tu milit ā ro kl ā tb ū tni Baltijas valst ī s. Pirmaj ā scen ā rij ā vardarb ī bas intensit ā te ir augsta, t ā p ē c NATO pal ī dz ī bai vajadz ē tu tikt sniegtai p ē c iesp ē jas ā tri, kam ē r otraj ā t ā ir zema, un Baltijas valstis var ē tu ar ī pašas censties tikt gal ā ar Krievijas ī stenoto hibr ī dkaru. Pirmaj ā scen ā rij ā laikam ir izš ķ iroša noz ī me, kam ē r otraj ā scen ā rij ā apdraud ē to valstu r ī c ī b ā var ē tu b ū t pietiekami daudz laika, lai rea ģē tu uz agresora ī stenotajiem valsts v ā jin ā šanas pas ā kumiem. Galvenie iemesli, k ā p ē c Krievija var ē ja ī stenot hibr ī dkara scen ā riju attiec ī b ā pret Ukrainu, bija kr ī zes situ ā cija Ukrain ā, kas noz ī m ē ar ī valsts varas v ā jin ā šanos, un milit ā ru draudu izmantošana(milit ā ro m ā c ī bu aizsega izmantošana un karasp ē ka sapulcin ā šana pie Ukrainas robežas), lai agresijas upuris baid ī tos pretoties un necenstos atjaunot valsts varas kontroli p ā r teritoriju, kur ā notiek kon ﬂ ikts. Baltijas valst ī m š ā du ierobežojumu nav. Lai ar ī milit ā r ā zi ņā t ā s ir daudz v ā j ā kas par Krieviju, tom ē r paraliz ē t to r ī c ī bu b ū tu ļ oti sarež ģī ti, jo ir bijis Ukrainas precedents, turkl ā t t ā s r ēķ in ā sies ar NATO pal ī dz ī bu kr ī zes situ ā cij ā. Lai ar ī piln ī b ā izsl ē gt hibr ī dkara scen ā riju nevar, tom ē r p ā rsteiguma neesam ī ba, sabiedroto kl ā tb ū tne Baltijas valst ī s un Latvijas, Lietuvas un Igaunijas centieni stiprin ā t savas pašaizsardz ī bas sp ē jas mazina š ī scen ā rija iesp ē jam ī bu. Tas noz ī m ē, ka attur ē šanas pas ā kumu veikšana samazina noteiktu milit ā ra kon ﬂ ikta scen ā riju, t ā d ē j ā di pavirzot potenci ā lo pretinieku k ā du citu scen ā riju virzien ā. Vienlaikus daž ā diem scen ā rijiem var b ū t atš ķ ir ī gas ieguvumu un zaud ē jumu attiec ī bas. Hibr ī dkara scen ā rija ī stenošana var ē tu b ū t saist ī ta ar maz ā kiem potenci ā lajiem zaud ē jumiem, tom ē r, palielinoties Baltijas valstu milit ā rajai sagatavot ī bai, samazin ā s ieguvumi no š ī scen ā rija ī stenošanas. Savuk ā rt strauja un izl ē m ī ga uzbrukuma ī stenošana vien ā vai vair ā k ā s Baltijas valst ī s 8

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā potenci ā lajam agresoram var ē tu sniegt liel ā kus ieguvumus, vienlaikus palielinot ar ī iesp ē jam ā s milit ā r ā s un cita veida izmaksas, jo ir maz ticams, ka NATO dal ī bvalstis necent ī sies sod ī t Krieviju par š ā du uzbrukumu. T ā tad, palielinoties Baltijas valstu milit ā rajai sagatavot ī bai un sabiedroto kl ā tb ū tnei šaj ā s valst ī s, veiksm ī ga milit ā r ā uzbrukuma ī stenošanai b ū tu nepieciešami liel ā ki sp ē ki. Vienlaikus ar ī milit ā r ā agresija b ū tu vair ā k ac ī mredzama, gr ū t ā k izskaidrojama un attaisnojama. Attur ē šana t ā d ē j ā di padara atseviš ķ us milit ā r ā s agresijas veidus maz ā k iesp ē jamus un ticamus (hibr ī dkara scen ā rijs), kam ē r citi agresijas veidi sniegtu potenci ā li liel ā ku ieguvumu, ta č u tie ir riskant ā ki, jo milit ā r ā sp ē ka izmantošana b ū tu vair ā k ac ī mredzama. Samazin ā s ar ī potenci ā l ā agresora iesp ē jas kontrol ē t milit ā ra kon ﬂ ikta ar NATO eskal ā ciju, t ā p ē c ar eskal ā ciju saist ī tos jaut ā jumus ir v ē rts apl ū kot s ī k ā k. B ū tiska atš ķ ir ī ba starp attur ē šanu Aukst ā kara apst ā k ļ os un m ū sdien ā s ir t ā da, ka Aukst ā kara laik ā vienas puses izrais ī ta agresija Eirop ā nekav ē joties novestu pie kon ﬂ ikta eskal ā cijas. Š ā dos apst ā k ļ os bija liela ticam ī ba, ka tiktu pielietoti ar ī kodoliero č i. Citiem v ā rdiem sakot, kon ﬂ ikta eskal ā cija b ū tu strauja, un gan PSRS, gan ASV to zin ā ja. Ja Eirop ā notiktu milit ā rs kon ﬂ ikts, no t ā eskal ā cijas izvair ī ties b ū tu gr ū ti, ja ne neiesp ē jami. Vienlaikus eskal ā cijas par ā d ī ba tika pamat ī gi izp ē t ī ta, jo politiskie l ī deri v ē l ē j ā s ieg ū t lab ā ku izpratni par eskal ā cijas stadij ā m un to, cik liel ā m ē r ā eskal ā cijas procesu ir iesp ē jams kontrol ē t. Piem ē ram, Hermans K ā ns( Herman Kahn) identiﬁ c ē ja eskal ā cijas procesa 44 stadijas kodolvalstu savstarp ē j ā s attiec ī b ā s(Kahn 2012). Situ ā cija Eirop ā m ū sdien ā s ir krasi atš ķ ir ī ga. L ī dzšin ē jie konﬂ ikti Gruzij ā, Ukrain ā un S ī rij ā, kuros Krievija bijusi iesaist ī ta, ir bijuši ierobežoti p ē c sava rakstura, t ā p ē c var pie ņ emt, ka ar ī n ā kamais kon ﬂ ikts ar Krievijas iesaist ī šanos var ē tu b ū t ierobežots. Krievija nav Padomju Savien ī ba, un t ā s milit ā rais potenci ā ls ne ļ auj apdraud ē t visas Eiropas droš ī bu. Gad ī jum ā, ja Krievija ī stenotu revizionisma politiku, t ā s m ē r ķ i b ū tu ierobežoti. L ī dz ar to Krievijas milit ā r ā iesaist ī šan ā s b ū tu v ē rsta ne tikai uz savu politisko un milit ā ro m ē r ķ u sasniegšanu, bet ar ī uz kon ﬂ ikta eskal ā cijas nov ē ršanu. Krievijai ir milit ā rais p ā r ā kums attiec ī b ā s ar sav ā m tuv ā kaj ā m kaimi ņ valst ī m, ta č u, raugoties plaš ā k, milit ā r ā s varas sadal ī jums starp Krieviju un NATO ir par labu Rietumvalstu aliansei. Kon ﬂ ikta eskal ā cija, kas draud ē tu ar NATO iesaist ī šanos, Krievijai b ū tu b ī stama, jo kon ﬂ ikta eskal ā cijas gait ā t ā pak ā peniski zaud ē tu priekšroc ī bas, kas saist ī tas ar sava milit ā r ā p ā rsvara izmantošanu. Kon ﬂ iktam eskal ē joties(un eskal ā cija šaj ā gad ī jum ā noz ī m ē NATO akt ī v ā ku milit ā ru iesaist ī šanos), Krievijas pretinieks k ļū tu aizvien sp ē c ī g ā ks, un Krievija pak ā peniski zaud ē tu priekšroc ī bas, k ā das tai ir konﬂ ikta s ā kotn ē j ā stadij ā, saskaroties ar v ā j ā kiem pretiniekiem. Š ā di raugoties, Krievijas interes ē s ir ī stenot ierobežota m ē roga karadarb ī bu. Savuk ā rt kon ﬂ ikta eskal ā cija ir b ī stama, jo t ā gait ā Krievijai pak ā peniski n ā ktos konfront ē t ar daudz sp ē c ī g ā ku pretinieku. Krievijas priekšroc ī b ā m ierobežota milit ā r ā konﬂ ikta apst ā k ļ os un probl ē m ā m, ar ko tai n ā ktos saskarties kon ﬂ ikta t ā l ā kas eskal ā cijas gad ī jum ā, ir b ū tiska noz ī me NATO ī stenot ā s attur ē šanas politikas kontekst ā. NATO attur ē šanu ir iesp ē jams stiprin ā t, ja potenci ā lajam pretiniekam tiek nos ū t ī ti ticami sign ā li, ka tas nesp ē s kontrol ē t kon ﬂ ikta eskal ā ciju un ka pak ā peniski kon ﬂ ikta gait ā aizvien sp ē c ī g ā k izpaud ī sies NATO valstu kolekt ī vais ekonomiskais un milit ā rais p ā r ā kums p ā r Krieviju. Šeit ir j āņ em v ē r ā ar ī tas, ka abu pušu r ī c ī b ā ir kodoliero č i, t ā p ē c kon ﬂ ikta eskal ā cija ir b ī stama Krievijai ne tikai t ā p ē c, ka NATO b ū tu priekšroc ī bas kop ē j ā milit ā r ā potenci ā la zi ņā, bet ar ī t ā p ē c, ka milit ā r ā kon ﬂ ikta eskal ā cijas gait ā var notikt abu pušu kontroles p ā r kon ﬂ ikta norises gaitu mazin ā šan ā s(protams, šis ir vienl ī dz b ī stami gan Krievijai, gan NATO). Uz attur ē šanu v ē rstajiem NATO sign ā liem vajadz ē tu vienl ī dz liel ā m ē r ā attiekties gan uz situ ā cij ā m, kad NATO sp ē kiem Baltijas valst ī s izdodas sekm ī gi ī stenot pretinieka aizkav ē šanas oper ā cijas, gan ar ī uz gad ī jumiem, kad Krievijai jau kon ﬂ ikta s ā kotn ē j ā f ā z ē izdotos ieg ū t kontroli p ā r Baltijas valstu teritoriju, ī stenojot p ā rsteiguma uzbrukumu. NATO valstu uzdevums b ū tu demonstr ē t gatav ī bu nesamierin ā ties ar s ā kotn ē jiem zaud ē jumiem un turpin ā t kon ﬂ iktu, neraugoties uz Krievijas ī stenotajiem pas ā kumiem, kas b ū tu v ē rsti uz jaun ā status quo nostiprin ā šanu un kon ﬂ ikta deeskal ā ciju. Ī s ā k sakot, b ū tisks NATO attur ē šanas elements ir demonstr ē ta 9

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā gatav ī ba iesaist ī ties kon ﬂ ikt ā pie nosac ī juma, ja Krievija rada nopietnu apdraud ē jumu alianses dal ī bvalstu droš ī bai, un turpin ā t kon ﬂ iktu l ī dz br ī dim, kad tiek sasniegts status quo ante, k ā ds tas bija pirms kon ﬂ ikta s ā kuma. Ja pretiniekam tiek rad ī ta p ā rliec ī ba, ka tas nesp ē s aptur ē t kon ﬂ ikta eskal ā ciju un ka centieni deeskal ē t kon ﬂ iktu p ē c tam, kad s ā kotn ē jie m ē r ķ i b ū s da ļē ji vai piln ī b ā sasniegti, tad attur ē šana t ā d ē j ā di tiek stiprin ā ta. 1.2. Attur ē šanas strat ēģ ijas probl ē mas Ir v ē rts piemin ē t vair ā kus apst ā k ļ us, kas potenci ā li var mazin ā t NATO attur ē šanas efektivit ā ti. Ir j ā saprot, ka attur ē šanas politikas ī stenošana ietver asu s ā ncens ī bu ar pretinieku, kurš cent ī sies attur ē šanas pas ā kumus padar ī t neefekt ī vus vai rast inovat ī vus risin ā jumus, kas pal ī dz ē tu apiet NATO attur ē šanas pas ā kumus. Turpm ā k tekst ā tiks apl ū koti vair ā ki veidi, k ā attur ē šanas pas ā kumi var ē tu izr ā d ī ties nepietiekami efekt ī vi. Pirmk ā rt, attur ē šanas pas ā kumi var izr ā d ī ties neefekt ī vi, ja pretinieks atrod veidu, k ā b ū tu iesp ē jams ī stenot strauju milit ā ru uzbrukumu, kur ā b ū tu p ā rsteiguma moments. Baltijas valst ī s un Polij ā izvietoto sp ē ku m ē r ķ is ir nov ē rst š ā da uzbrukuma iesp ē jam ī bu, proti, ne ļ aut pretiniekam cer ē t ar strauja uzbrukuma pal ī dz ī bu padar ī t Baltijas valstu okup ā ciju par notikušu faktu, pirms k ā ds tam sp ē j izr ā d ī t pretest ī bu. Ar ī NATO Rea ģē šanas sp ē ku un Seviš ķ i ā tras rea ģē šanas vien ī bas uzdevums ir nor ā d ī t pretiniekam, ka sasniegt politiskos un milit ā ros m ē r ķ us ī s ā laik ā neb ū s iesp ē jams. Tom ē r pretinieks var mekl ē t un ar ī atrast veidus, k ā attur ē šanas nol ū kos ī stenotos pas ā kumus var ē tu apiet. Vien ā gad ī jum ā pretinieks var ē tu veiksm ī gi izv ē l ē ties uzbrukuma br ī di, k ā d ā cit ā gad ī jum ā iesp ē ju logu var ē tu nodrošin ā t valst ī vai alians ē notiekoša politisk ā kr ī ze vai domstarp ī bas starp sabiedrotajiem. V ē l k ā d ā cit ā gad ī jum ā iesp ē ju logu var ē tu pav ē rt pat kaut kas tik trivi ā ls k ā atva ļ in ā jumu sezona, liela sporta pas ā kuma paral ē la norise vai liela kr ī ze k ā d ā cit ā pasaules da ļā. Ī s ā k sakot, p ā rsteiguma uzbrukuma nov ē ršana ir viens no b ū tiskiem NATO m ē r ķ iem, un alianses ī stenotajiem pas ā kumiem, visticam ā k, vajadz ē tu p ā rliecin ā t potenci ā lo pretinieku, ka agresija neizdosies, ta č u past ā v iesp ē ja, ka pretinieks var ē tu rast inovat ī vus risin ā jumus, lai apietu NATO ī stenotos attur ē šanas pas ā kumus. Tom ē r p ā rsteiguma uzbrukums ir tikai viena no pretinieka izv ē l ē m, t ā p ē c turpm ā k tekst ā tiks apl ū koti v ē l tr ī s citi scen ā riji, k ā pretinieks var ē tu censties neitraliz ē t Baltijas valst ī s un Polij ā izvietotos NATO sp ē kus(Zapfe 2017, Zapfe, Vanaga 2018). Otrk ā rt, pretinieka r ī c ī b ā ir iesp ē ja diskredit ē t NATO dal ī bvalstu karav ī rus vai nu, izmantojot re ā li notikušus incidentus, kuros b ū tu cietuši viet ē jie iedz ī vot ā ji, vai, safabric ē jot zi ņ as par re ā li nenotikušiem incidentiem, piem., dažas ned ēļ as p ē c V ā cijas karav ī ru izvietošanas Lietuv ā, masu medijos tika izplat ī tas zi ņ as par to, ka v ā cu karav ī ri bija izvarojuši 15 gadus vecu lietuviešu meiteni. Š ī zi ņ a bija nepatiesa, ta č u past ā v iesp ē ja, ka citos apst ā k ļ os nepatiesu zi ņ u izplat ī šana var ē tu pretiniekam nest v ē lamo rezult ā tu. Pretinieks var ar ī ne tikai censties izmantot re ā li notikušus incidentus, kur iesaist ī ti NATO valstu karav ī ri un viet ē jie iedz ī vot ā ji, un viltus zi ņ u izplat ī šanu, bet ar ī pats akt ī vi rad ī t incidentus ar ies ū t ī tu cilv ē ku pal ī dz ī bu. Š ā d ā gad ī jum ā pretinieka ies ū t ī tie a ģ enti, visticam ā k, censtos izprovoc ē t NATO valstu karav ī rus uz neapdom ā tu vai nelikum ī gu r ī c ī bu, vienlaikus cenšoties ieg ū t pier ā d ī jumus par š ā das r ī c ī bas norisi. Ņ emot v ē r ā to, ka NATO valstu karav ī ri, atrodoties rot ā cij ā Baltijas valst ī s un Polij ā, mijiedarbojas ar viet ē jiem iedz ī vot ā jiem, tad p ā rpratumi un incidenti ilg ā k ā laika posm ā ir gandr ī z neizb ē gami, un pretinieks to var izmantot sav ā lab ā. Trešk ā rt, j āņ em v ē r ā, ka noteiktos apst ā k ļ os var ē tu notikt pret NATO karav ī ru vien ī b ā m v ē rstas demonstr ā cijas, un civiliedz ī vot ā ji var ē tu censties blo ķē t milit ā r ā s b ā zes, kur ā s šie karav ī ri uzturas. T ā d ē j ā di var ē tu tikt paraliz ē ta milit ā ro vien ī bu r ī c ī bsp ē ja, t ā s efekt ī vi neitraliz ē jot. Viet ē jo iedz ī vot ā ju protesti, jo ī paši ja tajos p ā rsvar ā piedal ā s krievvalod ī go minorit ā tes p ā rst ā vji, var ē tu b ū t ī paši b ī stami, jo tos pavad ī tu bažas par Krievijas atbildes r ī c ī bu. Lai ar ī slikt ā kais iesp ē jamais scen ā rijs, kur ā notiktu civiliedz ī vot ā ju un karav ī ru konfront ā cija, ir maz ticams, tom ē r zin ā m ā m ē r ā ar to ir j ā r ēķ in ā s, turkl ā t iedz ī vot ā ju protesti var ē tu ar ī kalpot par iesp ē ju atseviš ķā m NATO dal ī bvalst ī m p ā rskat ī t savu dal ī bu NATO paplašin ā t ā s kl ā tb ū tnes kaujas grup ā(NATO EFP). Iekšpolitiskie apst ā k ļ i, 10

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā kuros tika pie ņ emti l ē mumi par dal ī bu NATO EFP var laika gait ā main ī ties, un iedz ī vot ā ju protesti var pasteidzin ā t notikumu gaitu. Ceturtk ā rt, NATO valstu karav ī ri var k ļū t par m ē r ķ i iedz ī vot ā ju grup ā m, kas ir klaji naid ī gi noska ņ otas pret NATO kl ā tb ū tni Baltijas valst ī s un Polij ā. Pusotra gada laik ā p ē c NATO EFP vien ī bu izvietošanas Krievijas kaimi ņ valst ī s š ā da veida incidenti nav notikuši, ta č u tas nenoz ī m ē, ka tie visp ā r nav iesp ē jami. Ja Krievija izlemtu veikt akt ī vus pas ā kumus, lai piespiestu iesaist ī t ā s valstis atsaukt savus karav ī rus no Baltijas valst ī m un Polijas, tad tieši vardarb ī gu pas ā kumu v ē ršana pret NATO karav ī riem, kas notiktu vienlaic ī gi ar plašu Krievijas izrais ī tu dezinform ā cijas kampa ņ u var ē tu rad ī t visliel ā ko apdraud ē jumu NATO politiskajai vienot ī bai. Pie uzbrukumiem NATO karav ī riem un teroraktiem liel ā m ē r ā tiktu vainotas uz ņ emoš ā s valstis, no kur ā m tiktu pras ī ta izl ē m ī ga r ī c ī ba, lai vain ī gos atrastu un sod ī tu. Turkl ā t t ā d ē j ā di ar ī mazin ā tos sabiedr ī bas atbalsts karav ī rus nos ū tošaj ā s valst ī s. Kopum ā var secin ā t, ka NATO veiktie attur ē šanas pas ā kumi laik ā p ē c 2014. gada ir bijuši v ē rsti galvenok ā rt uz attur ē šanas politisko aspektu stiprin ā šanu, kam ē r milit ā r ā zi ņā attur ē šanas pas ā kumi ir bijuši maz ā k intens ī vi. J ā piekr ī t Martinam Capfem, kurš NATO ī stenotos attur ē šanas pas ā kumus ir nod ē v ē jis par attur ē šanu ar reput ā cijas pal ī dz ī bu. Šis j ē dziens saprotams k ā alianses dal ī bvalstu ap ņē m ī ba aizsarg ā t ikvienas dal ī bvalsts suverenit ā ti un teritori ā lo vienot ī bu neatkar ī gi no t ā, vai konkr ē taj ā br ī d ī past ā v nepieciešamie priekšnosac ī jumi, lai alianse sp ē tu nekav ē joties rea ģē t un radušos draudus nov ē rst. No vienas puses NATO dal ī bvalstis patieš ā m ir solid ā ras, un nav šaubu, ka alianse ir ap ņē m ī bas pilna stiprin ā t t ā s dal ī bvalstu droš ī bu. No otras puses, politisk ā attur ē šana, kas netiek atbalst ī ta ar pietiekam ā m milit ā raj ā m sp ē j ā m, var potenci ā lajam agresoram rad ī t v ē lmi p ā rbaud ī t alianses dal ī bvalstu gatav ī bu aizst ā v ē t sabiedrotos. Visticam ā k, turpm ā kajos gados NATO vajadz ē s turpin ā t darbu tieši pie attur ē šanas milit ā ro aspektu stiprin ā šanas, un tas liel ā m ē r ā balst ī sies tieši uz individu ā lo valstu veiktajiem pas ā kumiem savu pašaizsardz ī bas sp ē ju stiprin ā šanai, kas ir n ā kam ā s noda ļ as temats. 2. Eiropas valstu nacion ā l ā s attur ē šanas perspekt ī vas Vien ā noda ļā nav iesp ē jams apl ū kot norises visu Krievijas kaimi ņ valstu aizsardz ī bas sektoros, t ā p ē c liel ā k ā uzman ī ba tiks piev ē rsta vair ā ku Eiropas valstu – Zviedrijas, Norv ēģ ijas, Somijas, Baltijas valstu, Baltkrievijas, Polijas, Rum ā nijas un V ā cijas – reakcijai uz Ukrainas kr ī zi. Š ī s valstis ne tikai fundament ā li p ā rskat ī ja savus aizsardz ī bas pl ā nus, bet ar ī vairum ā gad ī jumu bija spiestas integr ē t attur ē šanas j ē dzienu sav ā s aizsardz ī bas politik ā s. J ē dziens, kas š ķ ita pieder ī gs tikai Aukst ā kara periodam, bija k ļ uvis par jaunu dom ā šanas paradigmu. Attiec ī gi š ī s noda ļ as m ē r ķ is ir sniegt atbildes uz jaut ā jumiem: K ā ir main ī juš ā s Eiropas valstu aizsardz ī bas politikas? K ā ds ir Krievijas nov ē rt ē jums valstu o ﬁ ci ā laj ā diskurs ā un sabiedr ī bas uztver ē? K ā da ir attur ē šanas j ē dziena noz ī me valstu aizsardz ī bas politik ā s? K ā di ir praktiskie pas ā kumi, ko valstis ir veikušas aizsardz ī bas jom ā? Ar k ā diem izaicin ā jumiem valstis saskaras savos centienos attur ē t Krieviju? 2.1. Pav ē rsiens Eiropas valstu aizsardz ī bas politik ā s Ukrainas kr ī ze ieviesa fundament ā l ā s izmai ņ as Eiropas valstu aizsardz ī bas pl ā nos, jo pirms tam ilg ā k nek ā desmit gadus galvenais aizsardz ī bas strat ēģ ijas fokuss bija dal ī ba oper ā cij ā s ā rpus alianses dal ī bvalstu teritorijas, piem., Afganist ā n ā, Ir ā k ā un Ā frikas valst ī s. Milit ā r ā s strat ēģ ijas pamat ā vairs nedomin ē ja tradicion ā l ā teritori ā l ā aizsardz ī ba, bet gan pretnemiernieku taktika. Oponents vairs nebija valstisks aktors, bet gan nevalstiski teroristiski grup ē jumi. NATO diezgan uzst ā j ī gi pauda viedokli, ka dal ī bvalstu nacion ā lajiem bru ņ otajiem sp ē kiem ir j ā b ū t maziem un profesion ā liem un fokus ē tiem uz konkr ē t ā m nišas sp ē j ā m. Daudzas valstis pak ļā v ā s spiedienam un attiec ā s no oblig ā t ā milit ā r ā dienesta, iz ņ emot Igaunija. P ē c 2008. gada glob ā l ā s ﬁ nanšu kr ī zes satricin ā juma NATO un ES ietvaros notika siner ģ ijas mekl ē jumi starp daž ā du valstu r ī c ī b ā esošaj ā m aizsardz ī bas sp ē j ā m. Š ī s iniciat ī vas bija v ē rstas uz liel ā ku starp valstu sadarbošanos tr ū kstošo sp ē ju 11

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā att ī st ī šanu un uztur ē šanu. Šie procesi eventu ā li noveda pie aizsardz ī bas sektoru p ā rstrukturiz ā cijas un reform ē šanas, lai padar ī tu tos efekt ī v ā kus un ietaup ī tu ﬁ nanšu resursus. Negat ī v ā puse š ī m reform ā m bija b ū tisks bru ņ oto sp ē ku samazin ā jums un atteikšan ā s no milit ā r ā bru ņ ojuma moderniz ā cijas pl ā niem. K ā vien ī gais iz ņē mums b ū tu izce ļ ams Somijas piem ē rs, kuras tot ā l ā s aizsardz ī bas mode ļ a moderniz ā cijas pas ā kumi 21. gadsimta pirmaj ā dek ā d ē nerezult ē j ā s b ū tiskos aizsardz ī bas sektora samazin ā jumos, jo Krievija k ā apdraud ē jums, lai gan nekur publiski tas netika atz ī ts, joproj ā m saglab ā ja savu aktualit ā ti. P ē c Krievijas agresijas Ukrain ā, ņ emot v ē r ā t ā s Krievijas milit ā r ā s priekšroc ī bas Baltijas un Meln ā s j ū ras re ģ ionos, t ā das robežvalstis k ā Baltijas valstis, Polija un Rum ā nija sajut ā s ļ oti apdraud ē tas tr ū kstošo pašaizsardz ī bas sp ē ju, nelielo cilv ē ku resursu bru ņ otajos sp ē kos un NATO nesp ē jas savlaic ī gi rea ģē t uz augstas intensit ā tes konvencion ā lu milit ā ro apdraud ē jumu atseviš ķā s alianses dal ī bvalst ī s d ēļ. V ā cija, Zviedrija un Norv ēģ ija bija spiestas atz ī t, ka gad ī jum ā, ja t ā s tiktu ierautas kon ﬂ ikt ā ar Krieviju, to bru ņ oto sp ē ki p ē c ilgu gadu b ū tiskas samazin ā šanas neb ū tu sp ē j ī gi pilnv ē rt ī gi aizst ā v ē ties. L ī dz ar to valst ī m bija j ā atgriežas pie teritori ā l ā s aizsardz ī bas mode ļ a un j ā s ā k invest ē t aizsardz ī bas jom ā. Baltkrievijas gad ī jum ā, kur ā aizsardz ī bas politika ir ļ oti cieši sav ī ta kop ā ar ā rpolitiku, Aleksandrs Lukašenko, kuram bija labas divpus ē j ā s attiec ī bas ar Ukrainu, atrad ā s ļ oti ne ē rt ā poz ī cij ā. Ilgstoš ā s atkar ī bas no Krievijas attiec ī bas ne ļā va atkl ā ti kritiski izteikties par situ ā ciju un solidariz ē ties ar Ukrainu. Taj ā paš ā laik ā ī stenotie pas ā kumi aizsardz ī bas un iekšlietu jom ā liecina, ka Baltkrievija cenšas stiprin ā t savu novecojušo teritori ā l ā s aizsardz ī bas modeli un t ā d ē j ā di demonstr ē t savam kaimi ņ am, ka l ī dz ī gs Ukrainas scen ā rijs Baltkrievijas gad ī jum ā neb ū tu iesp ē jams. 2.2. Krievijas nov ē rt ē jums V ē sture un ģ eogr ā ﬁ skais novietojums vistieš ā kaj ā m ē r ā ietekm ē valstu uztveri par Krieviju. T ā das pierobežas valstis, k ā Somija, Baltijas valstis, Polija un Rum ā nija, kuras v ē sturiski ir bijušas apspiestas un/vai bija kon ﬂ ikt ē jušas ar Krieviju, vienm ē r ir saglab ā jušas piesardz ī bu un neuztic ē šanos sava liel ā kaimi ņ a nol ū kiem. Ta č u l ī dz pat Ukrainas kr ī zei š ā da atkl ā ta neuztic ē šan ā s saglab ā j ā s tikai aizsardz ī bas sektora ietvaros, jo o ﬁ ci ā lais diskurss pauda nepieciešam ī bu p ē c konstrukt ī v ā m attiec ī b ā m ar Krieviju. Labas kaimi ņ attiec ī bas tika uzskat ī tas par priekšnoteikumu ekonomikas att ī st ī bai. Ģ eogr ā ﬁ ski att ā l ā k ā m valst ī m k ā V ā cijai, Zviedrijai un Norv ēģ ijai nost ā ja iepretim Krievijai bija neitr ā la vai draudz ī ga, ko veicin ā ja produkt ī vas savstarp ē j ā s ekonomisk ā s attiec ī bas. Ta č u viscieš ā k ā s attiec ī bas ar Krieviju noteikti bija un joproj ā m saglab ā jas Baltkrievijai, kura l ī dz ar Aleksandra Lukašenko k ļū šanu par prezidentu uzs ā ka visaptverošu valsts integr ā ciju ar Krieviju. P ē c divu dek ā žu m ē r ķ tiec ī gas integr ā cijas ekonomikas, soci ā laj ā un aizsardz ī bas jom ā var gluži pamatoti apgalvot, ka Baltkrievijas suverenit ā te un autonomija ir b ū tiski ierobežota. Krimas aneksija main ī ja uztveri par Krieviju vis ā s valst ī s. Iz ņ emot Baltkrieviju, valstis nosod ī ja Krieviju par starptautisko normu p ā rk ā pšanu un uzskata to par Eiropas droš ī bas arhitekt ū ras apdraud ē jumu. Baltijas valstis, Polija un Rum ā nija ir atzinušas, ka Krievija ir to nacion ā l ā s droš ī bas galvenais apdraud ē jums papildus ar ī pieaugoš ā s militariz ā cijas Krievijas Rietumu apgabal ā un Kaļ i ņ ingrad ā d ēļ. Rum ā nijas gad ī jum ā satraukums pieauga br ī d ī, kad Krievija apstiprin ā ja savu jauno J ū ras sp ē ku doktr ī nu 2015. gad ā, atz ī stot Meln ā s j ū ras strat ēģ isko noz ī mi nacion ā l ā s droš ī bas interes ē m un nospraužot milit ā r ā s moderniz ā cijas pl ā nus Sevastopol ē izvietotajai Meln ā s j ū ras ﬂ otei. Tie paredz ieg ā d ā ties jaunus, modernus j ū ras kuģ us un zem ū denes ar sp ā rnoto ra ķ ešu p ā rvešanas sp ē j ā m, integr ē t ā m gaisa aizsardz ī bas sp ē j ā m un j ū ras desanta sp ē j ā m. Savuk ā rt Krimas pussala tiks militariz ē ta ar m ē r ķ i nodrošin ā t pilna spektra A2/AD( anti-access/area denial) sp ē jas. Summ ē jot visas š ī s aktivit ā tes kop ā, milit ā rais l ī dzsvars Melnaj ā j ū r ā ir nov ē rsts par labu Krievijai. Lo ģ iski, ka Rum ā nija saskata Krievijas A2/AD sp ē jas k ā tiešu apdraud ē jumu savai nacion ā lajai droš ī bai. Ar ī Somija b ū tu ierindojama starp š ī m valst ī m, ta č u tai ir atš ķ ir ī gs politisk ā s komunik ā cijas stils, 12

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā atkl ā ti nenosaucot Krieviju par apdraud ē jumu un uzsverot dialoga noz ī mi. Ta č u Somijas vald ī bas m ē r ķ tiec ī gi ī stenotie pas ā kumi iekšlietu un aizsardz ī bas jom ā s liecina, ka tie ir v ē rsti uz Krievijas attur ē šanu. Piln ī gi pret ē ja nost ā ja ir Zviedrijai, kuras politisk ā komunik ā cija izce ļ as ar ska ļ u Krievijas kritiz ē šanu. Ta č u taisn ī bas labad ir j ā atz ī st, ka t ā ir politisk ā s elites paust ā nost ā ja, jo sabiedr ī bas nov ē rt ē jums par Krieviju k ā apdraud ē jumu ir ļ oti neviennoz ī m ī gs. Norv ēģ ija un V ā cija ar ī bija spiestas atz ī t Krievijas rad ī t ā drauda Eiropas droš ī bai nopietn ī bu un solidariz ē ties ar valst ī m, kuras iest ā jas par stingras un nosodošas nost ā jas paušanu. T ā ir uzskat ā ma par apdraud ē jumu kolekt ī vajai droš ī bai un eskal ā cijas gad ī jum ā š ī s valstis neizb ē gami tiktu ierautas kon ﬂ ikt ā. Kancleres Angelas Merkeles vad ī b ā V ā cija šaj ā zi ņā pat ir uz ņē musies l ī der ī bu gan ekonomisko sankciju konsekvent ā pagarin ā šan ā pret Krieviju, gan kolekt ī v ā s droš ī bas nodrošin ā šan ā Eirop ā. Baltkrievija ir ī paša ar to, ka vadoš ā elite apzin ā s, ka Krievijas visat ļ aut ī ba ir potenci ā ls nacion ā l ā s droš ī bas apdraud ē jums. Ta č u sabiedr ī bas skat ī jum ā, kas visnota ļ sak ņ ojas propagandas sniegtaj ā versij ā par notikumiem Ukrain ā, Krievija joproj ā m ir Baltkrievijas noz ī m ī g ā kais strat ēģ iskais partneris. L ī dz ar to Lukašenko nav sabiedr ī bas atbalsta palielin ā t izdevumus aizsardz ī bas jomai. Piln ī gi pret ē ja situ ā cija ir izveidojusies p ā r ē jo valstu gad ī jum ā, kur Krievijas agres ī v ā ā rpolitika ir ļā vusi aizsardz ī bas politikas veidot ā jiem p ā rliecin ā t gan politisko eliti, gan sabiedr ī bu par nepieciešam ī bu palielin ā t izdevumus aizsardz ī bas sektoram, kas ir priekšnoteikums jebkur ā m iniciat ī v ā m attur ē šanas politikas veidošan ā. 2.3. Centieni integr ē t attur ē šanu aizsardz ī bas politik ā s Vis ā m valst ī m ir rakstur ī gs tas, ka t ā m nav vienotas konsolid ē tas attur ē šanas strat ēģ ijas, bet dr ī z ā k daudzk ā rtaina aizsardz ī bas strat ēģ ija, kas ietver p ā rnacion ā lus, re ģ ion ā lus un nacion ā lus aspektus. Politiskaj ā diskurs ā attur ē šanas j ē dziens non ā ca tikai p ē c 2016. gada NATO Varšavas samita, kad pirmo reizi kopš Aukst ā kara alianse iek ļā va to sav ā strat ēģ ij ā. Analiz ē jot, k ā attur ē šanas j ē dziens atspogu ļ ojas nacion ā laj ā l ī men ī, nepieciešams nor ā d ī t, ka praktiski visas valstis apzin ā s to, ka ticamu Krievijas attur ē šanu var veikt tikai NATO. Ī paša noz ī me ir ASV, kurai ir nepieciešam ā s milit ā r ā s sp ē jas – t ā l ā s darb ī bas r ā diusa ra ķ etes ar augstu precizit ā ti un kodoliero č i. Ī paši tas attiecin ā ms, ja tiek apsv ē rta doma ī stenot attur ē šanu ar sod ī šanu. Iz ņē mums ir divas ne-NATO dal ī bvalstis – Zviedrija un Somija –, kuras nevar pa ļ auties uz alianses atbalstu un t ā p ē c ir ap ņē muš ā s att ī st ī t ofens ī vas milit ā r ā s sp ē jas, kas nodrošin ā tu vismaz minim ā lu attur ē šanu ar sod ī šanu. Zviedrijas gad ī jum ā par labu š ā dai izv ē lei kalpo atkl ā sme par to, ka m ū sdienu postmodern ā sabiedr ī ba vairs nav piem ē rota tot ā l ā aizsardz ī bas mode ļ a atjaunin ā šanai, l ī dz ar to ir j ā l ū kojas uz sal ī dzinoši d ā rgu augsto tehnolo ģ iju iero č u ieg ā di. Piev ē ršoties NATO dal ī bvalst ī m, prim ā ri t ā s balst ā s uz alianses nodrošin ā to att ā lin ā to attur ē šanu, ta č u ar ī nacion ā l ā l ī men ī t ā s cenšas ī stenot attur ē šanas pas ā kumus. Tom ē r ir j ā atz ī st, ka ģ eogr ā ﬁ sko ierobežojumu un resursu(person ā la un ﬁ nansi ā lu) tr ū kuma d ēļ, t ā s saskaras ar izaicin ā jumiem, lai nodrošin ā tu ticamu attur ē šanu. Katras valsts normat ī vais m ē r ķ is b ū tu ī stenot attur ē šanu ar noliegumu, ta č u, piem ē ram, Baltijas valstis un Norv ē ģ ija ģ eogr ā ﬁ sko apsv ē rumu un person ā la resursu tr ū kuma d ēļ, kon ﬂ ikta gad ī jum ā nevar kav ē t Krievijas karasp ē ka p ā rvietošanos. L ī dz ar to t ā s aprobežojas ar centr ā l ā s attur ē šanas pas ā kumiem, kas ir v ē rsti uz aizsardz ī bas sektora stiprin ā šanu (pašaizsardz ī bas sp ē ju att ī st ī šana, bru ņ ojuma ieg ā de, iztur ē tsp ē jas celšana u.c.), bet noteikti nav uzskat ā mi no Krievijas puses k ā atturoši. V ā cijai, Norv ēģ ijai, Somijai un Baltkrievijai v ē sturisku un politisku iemeslu d ēļ svar ī gs papildu elements aizsardz ī bas strat ēģ ij ā s bez attur ē šanas elementa ir ar ī dialogs. T ā s iest ā jas par dialoga ar Krieviju veidošanu un uztur ē šanu. Attur ē šana un dialogs netiek uzskat ī ti par viens otru izsl ē dzošu elementiem, bet gan k ā divi paral ē li, savstarp ē ji papildinoši procesi. Respekt ī vi, valstis akt ī vi bruņ ojas un atbalsta NATO iniciat ī vas, bet vienlaic ī gi mekl ē veidus, k ā mazin ā t radušos sasp ī l ē jumu Rietumu un Krievijas attiec ī b ā s. 13

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā V ā cija šaj ā zi ņā ir ī pašs gad ī jums. P ē c 2011. gad ā uzs ā ktaj ā m bru ņ oto sp ē ku moderniz ā cijas reform ā m Bundeswehr piedz ī voja drastiskus person ā la samazin ā jumus un moderniz ā cijas pl ā nu aptur ē šanu. Neskatoties uz Baltaj ā gr ā mat ā(2016) paustaj ā m amb ī cij ā m par bru ņ oto sp ē ku palielin ā šanu, esošo milit ā ro sp ē ju moderniz ē šanu un jaunu att ī st ī šanu, Bundeswehr st ā voklis tiek v ē rt ē ts k ā ļ oti kritisks. Princip ā V ā cija pat tagad, 2018. gad ā, nav sp ē j ī ga nodrošin ā t pilnv ē rt ī gu ieguld ī jumu kolekt ī vaj ā droš ī b ā. Nedaudz lab ā kas sekmes V ā cijai ir dialoga vešan ā ar Krieviju. T ā ir inici ē jusi struktur ē to dialogu Eiropas Droš ī bas un sadarb ī bas organiz ā cijas(EDSO) ietvaros, cenšoties rast kop ī gus saskarsmes punktus starp Rietumiem un Krieviju. Š ī iniciat ī va detaliz ē t ā k tiks analiz ē ta n ā kamaj ā sada ļā. J ā atz ī m ē, ka Baltkrievija cenšas pild ī t mediatora lomu starp kon ﬂ ikt ē jošaj ā m pus ē m, organiz ē jot un uz ņ emot abas Ukrainas kr ī zes noregul ē šanas sarunas. T ā d ē j ā di Baltkrievija cenšas demonstr ē t savu noder ī gumu Krievijas ac ī s un akcent ē t savu neitralit ā ti Rietumu valst ī m. Ta č u prakse r ā da, ka Baltkrievijai neizdodas sasniegt nevienu no m ē r ķ iem. Krievija ir k ļ uvusi tikai pras ī g ā ka pret Baltkrieviju saist ī b ā ar t ā s ekonomiskaj ā m saist ī b ā m. Savuk ā rt, Rietumu valstis vienk ā rši netic Baltkrievijas neitralit ā tei, ņ emot v ē r ā t ā s atkar ī bas attiec ī bas ar Krieviju. Paradoks ā l ā k ā rt ā valstu gad ī jumu anal ī ze par ā da, ka neatkar ī gi no t ā, vai valsts ir NATO dal ī bvalsts, iz ņ emot Baltkrieviju, visas pa ļ aujas uz ASV lomu nodrošin ā t attur ē šanu ar sod ī šanu. Respekt ī vi, t ā s saprot, ka ticamu strat ēģ iska l ī me ņ a attur ē šanu, kas iedarbojas uz Krieviju, var veikt tikai ASV. Nacion ā l ā un re ģ ion ā l ā l ī men ī ī stenotie pas ā kumi ir ļ oti b ū tiski, lai demonstr ē tu valstu gatav ī bu pretoties potenci ā las kr ī zes gad ī jum ā, ta č u tie ir nepietiekami, lai nodrošin ā tu ticamu attur ē šanu. L ī dz ar to ASV ie ņ em centr ā lo lomu jebkuras attur ē šanas politikas diskusij ā un kalkul ā cij ā. Baltkrievijas gad ī jum ā ierobežoto ﬁ nanšu resursu d ēļ Lukašenko ī steno v ā rgus centr ā l ā s attur ē šanas pas ā kumus, ko Krievija saskata ne vair ā k k ā nelielu aizkaitin ā jumu, nevis ticamu attur ē šanu. Visbeidzot, ņ emot v ē r ā Krievijas milit ā ro p ā rsp ē ku re ģ ion ā un ierobežotos ﬁ nanšu resursus, kuri ir nacion ā lo valstu r ī c ī b ā, vairums valstu izce ļ reģ ion ā l ā s sadarb ī bas noz ī mi. Ne-NATO dal ī bvalstis – Zviedrija un Somija – ir pastiprin ā jušas savstarp ē jo sadarb ī bu un cenšas ievirz ī t Zieme ļ valstu aizsardz ī bas sadarb ī bas platformu atbilstoši aktu ā lajai ģ eopolitiskajai situ ā cijai. Abas valstis ar ī akt ī vi iesaist ā s NATO milit ā raj ā s m ā c ī b ā s, kuras norisin ā s Baltijas j ū ras re ģ ion ā. Apjom ī g ā s NATO m ā c ī bas Trident Juncture 2018 ir spilgts piem ē rs abu valstu ieinteres ē t ī bai akt ī vi l ī dzdarboties kolekt ī v ā s droš ī bas m ā c ī b ā s, kur ā s tiek izsp ē l ē ti 5. panta iedarbin ā šanas scen ā riji. NATO dal ī bvalstis – Baltijas valstis, Polija un V ā cija – str ā d ā pie esošo sp ē ku savstarp ē j ā s savietojam ī bas un cenšas dar ī t maksim ā li visu, lai mazin ā tu š ķē rš ļ us, kas kav ē ā tru rea ģē šanas sp ē ku izv ē ršanu kr ī zes laik ā. Fundament ā li noz ī m ī gs jaut ā jums ir past ā voš ā s NATO komandvad ī bas ķē des uzlabošana, piel ā gojot to re ģ iona operacion ā laj ā m vajadz ī b ā m. Paral ē li V ā cija papildus v ē l akt ī vi darbojas OSCE, lai rastu kopsauc ē ju starp Rietumiem un Krieviju. Visbeidzot, Rum ā nija ir ī pašs gad ī jums. T ā izmis ī gi cenšas veidot sadarb ī bu ar Meln ā s j ū ras valst ī m Bulg ā riju un Turciju, jo tikai vienotas poz ī cijas gad ī jum ā ir iesp ē jams pan ā kt liel ā ku NATO iesaisti šaj ā re ģ ion ā. 2.4. Praktiskie pas ā kumi Nacion ā l ā l ī men ī valstis ir fokus ē juš ā s uz aizsardz ī bas sektora stiprin ā šanu, kas p ē d ē j ā desmitgad ē piedz ī voja ļ oti noz ī m ī gus samazin ā jumus. Pirmais b ū tiskais solis vis ā m bija palielin ā t aizsardz ī bas t ē ri ņ us(skat ī t 1. gra ﬁ ku). NATO dal ī bvalstis 2014. gada Velsas samita laik ā ap ņē m ā s vairs nesamazin ā t t ē ri ņ us aizsardz ī bai un aptur ē t radik ā l ā s reformas bru ņ otajos sp ē kos. Attiec ī gi n ā kamaj ā samit ā Varšav ā dal ī bvalstis jau visas ap ņē m ā s k ā pin ā t vid ē j ā termi ņā izdevumus aizsardz ī b ā l ī dz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Iz ņē mums, protams, ir V ā cija, kura iekšpolitiski nevar sa ņ emt atbalstu tik straujam budžeta k ā pin ā jumam un, ņ emot v ē r ā ekonomiskos r ā d ī t ā jus, pats aizsardz ī bas sektors nesp ē tu šo naudu tik ī s ā laik ā apg ū t. Valstis, kuras nav NATO dal ī bvalstis, ar ī iest ā jas par pak ā penisku aizsardz ī bas izdevumu palielin ā šanu. Visgr ū t ā k šaj ā zi ņā kl ā jas Baltkrievijai, kuras ekonomisk ā situ ā cija ne ļ auj to dar ī t nepieciešamajos apm ē ros. 14

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā 1. att ē ls. Valstu milit ā rie izdevumi miljonos ASV dol ā ru, 1949-2017(SIPRI 2018). Otrs solis bija p ā rskat ī t att ī st ā mo milit ā ro sp ē ju sarakstus un s ā kt veikt nepieciešamos iepirkumus. Papildus, ņ emot v ē r ā m ū sdienu karadarb ī bas hibr ī do raksturu, valst ī m n ā c ā s secin ā t, ka t ā m ir j ā risina daž ā da t ā da veida nemilit ā ri apdraud ē jumi, k ā kiberdraudi un propaganda. Valstis ar ierobežotiem milit ā riem resursiem p ā rsvar ā invest ē savos aizsardz ī bas sektoros, kas kalpo centr ā l ā s attur ē šanas nol ū kiem. Ta č u, protams, galam ē r ķ is b ū tu ī stenot attur ē šanu ar noliegumu. Baltijas valstis bija starp t ā m valst ī m, kur ā m l ī dzv ē rt ī gi ir j ā risina gan milit ā ra, gan nemilit ā ra rakstura apdraud ē jumi. Milit ā raj ā jom ā visas tr ī s valstis att ī sta pašaizsardz ī bas sp ē jas un b ū tiski palielina milit ā rpersonu skaitu. Piem ē ram, Lietuva atjaunoja oblig ā to milit ā ro dienestu. Savuk ā rt Latvija lielus resursus atv ē l teritori ā lajiem sp ē kiem – Zemessardzei. Ī paša uzman ī ba ir piev ē rsta Speci ā lo uzdevumu vien ī bas palielin ā šanai un stiprin ā šanai, t ā d ē j ā di nodrošinoties pret potenci ā lajiem“za ļ o v ī ri ņ u scen ā rijiem”. Sadarb ī ba starp iekšlietu un aizsardz ī bas sektoriem tiek stiprin ā ta, lai nodrošin ā tu sp ē c ī gu civilmilit ā ro sadarb ī bu, jo seviš ķ i, kas attiecas uz robežkontroli. Krievvalod ī go masu plašsazi ņ as l ī dzek ļ u popularit ā tes un lielo krievvalod ī go kopienu d ēļ, jo seviš ķ i Igaunij ā un Latvij ā, c īņ u ar propagandu Baltijas valstis ir noteikušas k ā vienu no nacion ā l ā s droš ī bas priorit ā t ē m. Starp ī stenotajiem pas ā kumiem ir nacion ā la m ē roga patriotisma kampa ņ as un daž ā das viltus zi ņ as atmaskošanas iniciat ī vas. Visliel ā kos l ī dzekļ us propagandas apkarošanai ir atv ē l ē jusi Igaunija, izveidojot speci ā lu telev ī zijas kan ā lu krievu valod ā. Papildus Latvijas gad ī jum ā speci ā ls priekšmets par valsts aizsardz ī bu ir iek ļ auts skol ē nu m ā c ī bu programm ā. Savuk ā rt Lietuva ir izdevusi rokasgr ā matu, ko dar ī t sabiedr ī bai kara gad ī jum ā. Polijai no vis ā m apl ū kotaj ā m valst ī m ir visliel ā k ā s amb ī cijas, un t ā v ē las k ļū t par l ī deri Baltijas aizsardz ī b ā. T ā ne tikai bru ņ ojas, lai var ē tu ī stenot attur ē šanu ar noliegumu, bet ar ī akt ī vi piedal ā s NATO att ā lin ā t ā s attur ē šanas centienos, piem., izvietojot savu tanku vien ī bu Kan ā das vad ī taj ā daudznacion ā laj ā bataljon ā Latvij ā. P ā rsvar ā Polija fokus ē jas uz milit ā ro apdraud ē jumu risin ā šanu, apjom ī gi moderniz ē jot un reform ē jot t ā s bru ņ otos sp ē kus. 15

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā Tai ir tr ī s div ī zijas, no kur ā m viena ir izvietota tuvu pie Ka ļ i ņ ingradas apgabala, un divi bru ņ oti bataljoni atrodas net ā lu no Varšavas. T ā s teritorij ā izvietotais milit ā rais št ā bs( Multinational Corps North East) p ē c Ukrainas kr ī zes ir p ā rtapis no noma ļ a re ģ ion ā la št ā ba par vit ā li svar ī gu posmu NATO komand ķē d ē. Tam b ū s pak ļ auti daudznacion ā lo div ī ziju št ā bi – viens no tiem Elblong ā Polij ā, bet otrs Ā dažos Latvij ā. Šiem re ģ ion ā lajiem št ā biem attiec ī gi pak ļ autos Baltijas valst ī s un Polij ā izvietotie daudznacion ā lie bataljoni. L ī dz ar to Polijai ir centr ā l ā loma jebkur ā Baltijas valstu aizsardz ī bas pl ā nošan ā. Visbeidzot, Polija ar ī m ē r ķ tiec ī gi str ā d ā pie br ī vpr ā t ī go teritori ā lo sp ē ku izveidošanas, kas t ā d ē j ā di veicin ā tu liel ā ku sabiedr ī bas iesaisti valsts aizsardz ī b ā. Turpret ī Rum ā nija, lai kompens ē tu NATO nepietiekamo kl ā tb ū tni Melnaj ā j ū ras re ģ ion ā, ir ap ņē musies stiprin ā t savas pašaizsardz ī bas sp ē jas, fokus ē joties uz A2/AD un J ū ras sp ē kiem. Milit ā r ā s moderniz ā cijas pl ā nos k ā priorit ā tes tiek izvirz ī tas – t ā l ā s un tuv ē j ā s darb ī bas gaisa aizsardz ī bas sist ē mas, krasta aizsardz ī bas sist ē mas, daudzfunkcion ā las korvetes, komandvad ī bas sist ē mas, k ā jnieku kaujas maš ī nas, bru ņ utransportieri. J ū ras sp ē ku moderniz ā cija paredz att ī st ī t t ā das sp ē jas, k ā pret-zem ū dens karadarb ī ba, pret-ku ģ u ra ķ etes, pretgaisa ra ķ ešu sist ē mas uz ku ģ iem, k ā ar ī bru ņ ojum ā esošo daudzfunkcion ā lo fregašu moderniz ā cija. Savuk ā rt gaisa sp ē ku sp ē ju uzlabošanas nol ū kos Rum ā nija pl ā no ieg ā d ā ties piecus Lockheed Martin F-16 gaisa ku ģ us un v ē l 36 F16 gaisa ku ģ us, iesp ē jams, no ASV, Grie ķ ijas un Izra ē las(Janes 2018). Starp priorit ā t ē m ir ar ī gaisa telpas nov ē rošanas un pretgaisa aizsardz ī bas sp ē jas. L ī dz ī gi k ā Polija, ar ī Rum ā nija veic Patriot ra ķ ešu sist ē mas ieg ā di no ASV. V ā cijas gad ī jum ā p ē d ē jie aizsardz ī bas sp ē ju atzinumi liecina, ka t ā nav sp ē j ī ga pilnv ē rt ī gi nodrošin ā t savu ieguld ī jumu kolekt ī vaj ā droš ī b ā, piem ē ram, tikai 30 procenti no t ā s gaisa ku ģ iem ir operacion ā li. Kopš 2011. gada, kad tika uzs ā ktas drastiskas reformas V ā cijas bru ņ otajos sp ē kos, tie tika samazin ā ti l ī dz minimumam galvenok ā rt, lai nodrošin ā tu dal ī bu miera uztur ē šanas oper ā cij ā s. Rezult ā t ā šobr ī d V ā cijai ir j ā veic iev ē rojami ieguld ī jumi bru ņ ojuma moderniz ē šan ā un person ā la resursos, lai t ā var ē tu ī stenot savu lomu NATO kolekt ī vaj ā droš ī b ā un darboties k ā l ī deris Baltijas j ū ras re ģ iona droš ī b ā, ko daudzas š ī re ģ iona valstis sagaida no t ā s. Savuk ā rt Norv ēģ ija, Somija un Zviedrija pauž amb ī cijas ī stenot ierobežota apm ē ra attur ē šanu ar sod ī šanu. P ē d ē j ā s divas pl ā no iepirkt ra ķ ešu sist ē mas, kas ir sp ē j ī gas tr ā p ī t strat ēģ iskajiem objektiem Krievij ā. Norv ēģ ija pl ā no atjaunot t ā s gaisa ku ģ u ﬂ oti, ieg ā d ā joties 52 F-35, kas, ņ emot v ē r ā Norv ēģ ijas ģ eogr ā ﬁ sko novietojumu, ir nopietns papildin ā jums NATO sp ē jai ī stenot attur ē šanu ar sod ī šanu. Interesant ā k ā rt ā Krievija š ī s darb ī bas neuztver k ā provokat ī vas, kas apstiprina t ē zi, ka mazas valstis var att ī st ī t ofens ī vas sp ē jas, jo potenci ā lais agresors t ā s neuztvers k ā patiesi apdraudošas to ierobežojoš ā efekta d ēļ. Probl ē ma ir t ā da, ka š ā das ofens ī v ā s sp ē jas pat ierobežot ā apm ē r ā ir ā rk ā rt ī gi d ā rgi att ī st ī t, kas t ā d ē j ā di Baltijas valstu gad ī jum ā ī sti nav ī stenojama amb ī cija. Papildus Zviedrija atjaunoja oblig ā to milit ā ro dienestu un apstiprin ā jusi bru ņ oto sp ē ku moderniz ā cijas pl ā nus, kas paredz izveidot č etras brig ā des un kaujas grupu Gotland ē, t ā l ā s darb ī bas ra ķ etes un teritori ā l ā s vien ī bas. Somijai galven ā identiﬁ c ē t ā v ā j ī ba bija visu bru ņ oto sp ē ku gatav ī bas paaugstin ā šana, l ī dz ar to visi centieni ir v ē rsti uz sektor ā lo sadarb ī bu un vien ī bu rea ģē šana laika uzlabošanu. Sabiedr ī bas iztur ē tsp ē jas jaut ā jums ir aktu ā ls tikai Zviedrijas gad ī jum ā, jo Somijas moderniz ē tais tot ā l ā s aizsardz ī bas modelis nodrošina jau visas sabiedr ī bas iesaisti valsts aizsardz ī b ā kon ﬂ ikta gad ī jum ā. Visbeidzot, Baltkrievija ī steno dažus ierobežota rakstura nacion ā la l ī me ņ a attur ē šanas pas ā kumus, lai vismaz kaut k ā palielin ā tu t ā s autonomiju no Krievijas aizsardz ī bas jom ā. Viens no pirmajiem so ļ iem bija palielin ā t atalgojumu iekšlietu strukt ū ru darbiniekiem, jo seviš ķ i tiem, kuri atbild par robežu apsardzi. Kadru nomai ņ a starp augst ā kaj ā m milit ā rperson ā m, kuras nav apguvušas milit ā ro izgl ī t ī bu Krievij ā, liecina par Lukašenko v ē lmi mazin ā t Krievijas ietekmi p ā r Baltkrievijas bru ņ otajiem sp ē kiem. Papildus tiek mekl ē ti citi strat ēģ iskie partneri un eksporta tirgi Baltkrievijas milit ā rajai r ū pniec ī bai Ā zij ā( Ķī na, Vjetnama, Indija, Azerbaidž ā na un Pakist ā na). 16

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā 2.5. Izaicin ā jumi ī stenot ticamu attur ē šanu Firstly, Savos centienos attur ē t Krieviju valstis saskaras ar dažiem, ta č u ļ oti nopietniem izaicin ā jumiem. Neskatoties uz past ā vošo vienpr ā t ī bu par Krievijas apdraud ē jumu un visp ā r ē jo atbalstu straujai aizsardz ī bas t ē ri ņ u paaugstin ā šanai, valst ī m pietr ū kst resursu, lai ī stenotu pilnv ē rt ī gi visas formul ē t ā s vai jau aizs ā kt ā s iniciat ī vas. Lai gan var ē tu š ķ ist, ka Baltijas valstis var ē tu justies visdroš ā k, jo atrodas NATO uzman ī bas centr ā, t ā s visvair ā k cieš no person ā la un ﬁ nanšu resursu tr ū kuma. Aizsardz ī bas politikas veidot ā ji atrodas nep ā rtraukt ā dilemmas situ ā cij ā, kur ā br ī d ī atv ē l ē t resursus savu nacion ā lo pašaizsardz ī bas sp ē ju att ī st ī bai un kur ā – NATO ī stenotajiem pas ā kumiem vi ņ u valst ī ﬁ ziski uz vietas. Uz ņ emoš ā s valsts funkcijas ir ā rk ā rt ī gi laika un resursu ietilp ī gas. L ī dz ar to, lai neizskat ī tos nepateic ī gas un alianses att ā lin ā t ā s attur ē šanas pas ā kumu neatbalstošas, Baltijas valstis ir spiestas t ē r ē t naudu infrastrukt ū ras objektos un nereti atlikt pl ā notos iepirkumus uz v ē l ā ku laiku. Bag ā t ā s Zieme ļ valstis Norv ēģ ija un Zviedrija saskaras ne tikai ar cilv ē ku resursu tr ū kumu, proti, t ā m ir postmodernas sabiedr ī bas, kuras nesaskata savu tiešo lomu valsts aizsardz ī b ā. Somijas visaptverošais aizsardz ī bas modelis paredz visas sabiedr ī bas gatav ī bu iesaist ī ties valsts aizsardz ī b ā, ta č u joproj ā m 5,5 miljoni iedz ī vot ā ju pret skaitliski daudz p ā r ā ko Krieviju ir nepietiekami. T ā p ē c t ā s ir paudušas v ē lmi ieg ā d ā ties ierobežota apm ē ra ofens ī v ā s milit ā r ā s sp ē jas. Uzreiz gan b ū tu atz ī m ē jams, ka, atš ķ ir ī b ā no Somijas un Norv ēģ ijas, Zviedrijas gad ī jum ā l ī dz šim br ī dim ir bijuši tikai ska ļ i v ā rdi un maz re ā las r ī c ī bas šaj ā virzien ā. Baltkrievijas gad ī jum ā nav sabiedr ī bas atbalsts aizsardz ī bas t ē ri ņ u palielin ā šanai, jo Krievija netiek uzskat ī ta par apdraud ē jumu. L ī dz ar to politiskajai elitei nav mand ā ta paaugstin ā t t ē ri ņ us aizsardz ī bai. L ī dz ar to š ī valsts no vis ā m apl ū kotaj ā m saskaras ar visliel ā ko ﬁ nanšu resursu tr ū kumu aizsardz ī bas sektoram, ko ir izrais ī jusi Baltkrievijas ekonomikas visp ā r ē j ā negat ī v ā veiktsp ē ja. Taj ā paš ā laik ā devi ņ desmito gadu s ā kum ā uz ņ emtais virziens un Lukašenko skat ī jums par ab ā m valst ī m k ā asinsbr āļ iem ir nost ā d ī jis aizsardz ī bas nozari no Krievijas atkar ī g ā poz ī cij ā, kas gadu laik ā ir sagr ā vis Baltkrievijas suverenit ā ti. Baltkrievijas milit ā r ā s industrijas komplekss, kas relat ī vi ir konkur ē tsp ē j ī gs iero č u tirg ū, dod cer ī bas dzirksti, ka aizsardz ī bas nozarei var ē tu palielin ā ties ﬁ nans ē jums. Tom ē r p ē d ē jos gados to apdraud Krievijas uz ņē mumi, kas m ēģ ina izsl ē gt Baltkrievijas importu. Lukašenko cenšas kompens ē t š ī s p ā rmai ņ as, veidojot jaunas partnerattiec ī bas ar konservat ī vajiem rež ī miem Ā zij ā, Ā frik ā un Tuvajos Austrumos. Bez resursu jaut ā juma valstis saskaras ar operacion ā liem izaicin ā jumiem. Milit ā r ā asimetrija gan Baltijas j ū r ā, gan Melnaj ā j ū r ā ir neapstr ī dama. Ģ eogr ā ﬁ sko apsv ē rumu d ēļ Baltijas valstis nav aizst ā vamas ar konvencion ā liem l ī dzek ļ iem vien. Krievijas milit ā rais sp ē ks ir skaitliski un milit ā ro tehnolo ģ iju zi ņā p ā r ā ks, Baltijas valstu milit ā r ā person ā la kapacit ā te ir minim ā la un NATO papildsp ē ku p ā rvietošan ā s ir p ā r ā k l ē na. Neskatoties uz Rum ā nijas ambiciozajiem milit ā r ā s moderniz ā cijas pl ā niem, t ā nevar viena st ā ties pret ī Krievijas p ā r ā kumam Melnaj ā j ū r ā, tai vismaz b ū tu nepieciešams Turcijas un Bulg ā rijas atbalsts. Šo atbalstu Rum ā nija nesa ņ em, jo t ā saskaras ar re ģ ion ā liem politiskajiem izaicin ā jumiem, ņ emot v ē r ā, ka Bulg ā rija un Turcija neuztver Krieviju k ā apdraud ē jumu. Lai gan Turcija un Bulg ā rija ir paudušas bažas par Krievijas pieaugošo milit ā ro p ā rsp ē ku re ģ ion ā, t ā s daž ā du politisku un ekonomisku apst ā k ļ u d ēļ neuzskata to par re ā lu apdraud ē jumu un nev ē las pasliktin ā t attiec ī bas ar Kremli. Cenšoties pan ā kt vienotu re ģ iona nost ā ju vis ā m tr ī s valst ī s, visi Rum ā nijas centieni l ī dz šim pan ā kt liel ā ku alianses kl ā tb ū tni t ā s teritorij ā ir bijuši neveiksm ī gi. Baltijas j ū ras re ģ ion ā ir virspus ē ji vienota draudu uztvere un kop ē ja nost ā ja par veicamajiem pas ā kumiem gan starp NATO, gan ne-NATO valst ī m, kas ir ļā vis aliansei ī stenot savas r ī c ī bpolitikas ļ oti ī s ā laik ā. Taj ā paš ā laik ā past ā v daž ā di politiski, tiesiski un operacion ā li mikro l ī me ņ a š ķē rš ļ i, kas kav ē ne-NATO dal ī bvalstu sadarb ī bu ar alianses dal ī bvalst ī m. K ā piem ē ru var min ē t izl ū kdienestu apmain ī šanos ar inform ā ciju. L ī dz ar to re ģ ion ā lie politiskie apsv ē rumi ir b ū tisks š ķē rslis, ar ko saskaras valstis gan Baltijas, gan Meln ā s j ū ras re ģ ionos. 17

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā Nacion ā la l ī me ņ a politiskais izaicin ā jums ir tikai viens, proti, notur ē t politisk ā s elites ap ņ emšanos saglab ā t vai pat palielin ā t aizsardz ī bas izdevumus vismaz vid ē j ā termi ņā. Tas ir tikai norm ā ls demokr ā tisks process, kad reizi č etros gados nomain ā s politisk ā elite, tom ē r svar ī gi ir, ka tom ē r tiek saglab ā ta politisk ā p ē ctec ī ba. Ļ oti aktu ā li tas ir Rum ā nijas gad ī jum ā, kur korupcija ar ī politisk ā l ī men ī ir nacion ā la probl ē ma. Visbeidzot, ar ī strat ēģ isk ā l ī men ī past ā v politiskie š ķē rš ļ i. Lai gan NATO ir milit ā ras sadarb ī bas platformas veida organiz ā cija, t ā s darb ī ba ir ļ oti politiz ē ta, respekt ī vi par jebkuru r ī c ī bpolitiku ir j ā b ū t vienbals ī gam politiskajam atbalstam. Tas attiec ī gi liek apšaub ī t NATO l ē mumu pie ņ emšanas efektivit ā ti un ā trumu kr ī zes gad ī jum ā. 3. Bru ņ ojuma kontrole k ā attur ē šanas strat ēģ iju papildinošs elements Ja attur ē šanas j ē dziens ir balst ī ts uz Rietumvalstu un Krievijas attiec ī bu saglab ā šanu, tad ir nepieciešams mekl ē t risin ā jumus, k ā nov ē rst t ā l ā ku situ ā cijas pasliktin ā šanos Baltijas valstu un Meln ā s j ū ras re ģ ion ā, kur šobr ī d notiek pieaugoša militariz ā cija. Viens no š ā diem instrumentiem, kas tika bieži izmantots k ā paral ē ls process attur ē šanas strat ēģ ijai Aukst ā kara laikos, bija bru ņ ojuma kontrole. NATO bija skaidra un robusta aizsardz ī bas strat ēģ ija, ta č u t ā netrauc ē ja Rietumvalst ī m veikt p ā rrunas ar Padomju Savien ī bu par bru ņ ojuma kontroli. 3.1. Bru ņ ojuma kontroles de ﬁ n ī cija un v ē sturisk ā perspekt ī va Pirms analiz ē t, k ā bru ņ ojuma kontrole mijiedarbojas ar attur ē šanas j ē dzienu un k ā t ā var ē tu l ī dz ē t mazin ā t situ ā cijas saasin ā šanos, ir nepieciešams sniegt nelielu ieskatu š ī j ē dziena b ū t ī b ā. Past ā v daž ā di veidi, k ā var de ﬁ n ē t bru ņ ojuma kontroli. Galven ā atš ķ ir ī b ā ir uzl ū kot šo j ē dzienu sašaurin ā ti vai paplašin ā ti. Sašaurin ā t ā pieeja rad ā s 20. gadsimt ā, kad bru ņ ojuma kontrole tika ekskluz ī vi attiecin ā ta tikai uz kodoliero č u att ī st ī bas, izplat ī bas un izmantošanas ierobežošanu 19. gadsimta 40. gados un 19. gadsimta 50. gados. Savuk ā rt visi citi valstu m ēģ in ā jumi ierobežot valstis no bru ņ ošan ā s tika iek ļ auti atbru ņ ošan ā s j ē dzien ā (Larsen, Smith 2005: 3). Saska ņā ar Hedliju Bullu( Hedley Bull) galven ā atš ķ ir ī ba starp bru ņ ojuma kontroli un atbru ņ ošanos ir š ā da: bru ņ ojuma kontrole paredz bru ņ ojuma samazin ā šanu vai aizliegšanu, citk ā rt, bru ņ ojuma kontrole paredz starptautiski izveidotu vienošanos par iero č u skaitu, veidu, att ī st ī bu un izmantošanu. Attiec ī gi p ē c vi ņ a dom ā m, bru ņ ojuma kontrole ietver visas t ā s darb ī bas milit ā raj ā jom ā, par ko savstarp ē ji kon ﬂ ikt ē jošas valstis, vienotu interešu vad ī tas, ir gatavas sadarboties, tom ē r vienlaikus akt ī vi kon ﬂ ikt ē jot cit ā s jom ā s(Bull 1961: xiv). Savuk ā rt Tomass Šellings( Thomas Schelling) un Mortons Halperins( Morton Halperin) de ﬁ n ē bruņ ojuma kontroli k ā divu savstarp ē ji kon ﬂ ikt ē jošu valstu apzin ā šanos, ka paral ē li nesaska ņā m t ā m ir ar ī kop ē jas intereses – izvair ī ties no re ā las karadarb ī bas, ko neviena no pus ē m nev ē las(Schelling, Halperin 1961: 1). Visbiež ā k atbru ņ ošan ā s j ē dzienam velt ī t ā kritika ir t ā da, ka ī stenot ā s politikas ir izpl ū dušas un naivas, jo piln ī gs aizliegums valst ī m bru ņ oties nav realiz ē jams to suverenit ā tes ī stenot nacion ā lo aizsardz ī bu atbilstoši sav ā m interes ē m un skat ī jumam d ēļ. Turkl ā t tr ū kst kontroles meh ā nismu, k ā tieš ā m nodrošin ā t to, ka valstis vairs nebruņ ojas. Bru ņ ojuma kontroles b ū t ī ba ir akcept ē t starptautisk ā s sist ē mas re ā lijas, ka vair ā kums valstu v ē sturiski ir bru ņ ojuš ā s un nav pamata uzskat ī t, ka t ā s p ē kš ņ i, k ā ds piespiestu p ā rst ā t to dar ī t. L ī dz ar to ir j ā rod kopsauc ē js par t ā m bruņ ojuma kategorij ā m, kuras p ē c valstu dom ā m apdraud starptautisko vai re ģ ion ā lo droš ī bu. T ā m ir j ā vienojas par konkr ē tu regul ē jumu, kas b ū tu saistošs iesaist ī taj ā m pus ē m, un atbild ī go instit ū ciju, kas kontrol ē tu l ī guma iev ē rošanu. Tikai past ā vot šiem nosac ī jumiem, galvenok ā rt, efekt ī vai kontrolei un caurskat ā m ī bai, var pan ā kt relat ī vu savstarp ē ju uztic ē šanos starp iesaist ī taj ā m pus ē m un t ā d ē j ā di nodrošin ā t, ka visas puses to iev ē rotu. Stjuarts Krofts( Stuart Croft) iest ā jas par plaš ā ku bru ņ ojuma kontroles interpret ē šanu, un nor ā da, 18

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā ka atbru ņ ošan ā s j ē dziens ir tikai viena da ļ a no bruņ ojuma kontroles. Vi ņ š analiz ē bru ņ ojuma kontroli v ē sturisk ā perspekt ī v ā l ī dz pat ant ī kajai Grie ķ ijai un de ﬁ n ē to k ā politisko vien ī bu savstarp ē ju vienošanos, kas paredz ierobežot noteiktu bru ņ ojuma veidu ražošanu, ieg ā di un izmantošanu(Croft 1996: 14). Analiz ē jot v ē sturisk ā perspekt ī v ā daž ā dus bru ņ ojuma kontroles gad ī jumus, vi ņ š izdala piecus t ā s paveidus:(1) bru ņ ojuma kontrole, kas ir radusies, nosl ē dzoties k ā dam kon ﬂ iktam, piem., bru ņ ošan ā s aizliegums V ā cijai p ē c Pirm ā pasaules kara;(2) bru ņ ojuma kontrole ar m ē r ķ i saglab ā t strat ēģ isko stabilit ā ti;(3) bru ņ ojuma kontrole, lai ierobežotu iero č u izplat ī bu;(4) bru ņ ojuma kontrole, lai rad ī tu noteiktas uzved ī bas normas; un (5) starptautisko organiz ā ciju ī stenota bru ņ ojuma kontrole(Croft 1961: 15). L ī dz ar to saska ņā ar Stjuartu bru ņ ojuma kontroles j ē dziens ietver jebkura veida sadarb ī bas formas – divpus ē jas vai daudzpus ē jas – starp valsts vai nevalstiskajiem aktoriem ar m ē r ķ i ierobežot konkr ē ta bru ņ ojuma att ī st ī šanu, izplat ī šanu un izmantošanu. Ta č u š ā das vienošan ā s virsm ē r ķ is š ā dai ir nov ē rst situ ā cijas eskal ā ciju un kon ﬂ ikta izcelšanos. Ar ī Hedlijs Bulls nor ā da, ka galvenie iemesli, k ā p ē c bru ņ ojuma kontrole ir simp ā tiska div ā m savstarp ē ji kon ﬂ ikt ē još ā m pus ē m, ir saist ī ti ar centieniem nov ē rst re ā las karadarb ī bas izcelšanos vai vismaz ierobežot t ā s apm ē rus gad ī jum ā, ja t ā ir s ā kusies. Starp citiem sapr ā t ī giem mot ī viem ir valstu nev ē l ē šan ā s ciest ekonomiskos zaud ē jumus, izš ķē rd ē jot resursus bru ņ ošan ā s sacens ī b ā s, un militariz ē t sabiedr ī bu(Bull 1961: 3-4). Savuk ā rt, re ā listu skaidrojums, k ā p ē c valstis vienlaic ī gi bru ņ ojas un veic p ā rrunas par bru ņ ojuma kontroli, kas var pat rezult ē ties ar starptautiska l ī guma nosl ē gšanu, kas eventu ā li ierobežos t ā s iesp ē jas bru ņ oties, ir droš ī bas dilemma, k ā d ā atrodas valstis. K ā nor ā da Roberts Džerviss( Robert Jervis), tad starptautiskaj ā sist ē m ā valstis nodrošina savu droš ī bu, att ī stot savas milit ā r ā s sp ē jas un turoties l ī dzi citu valstu, jo seviš ķ i savu potenci ā lo oponentu tempiem. T ā k ā ir gr ū ti noš ķ irt ofens ī v ā s no aizsarg ā jošaj ā m milit ā raj ā m sp ē j ā m, tas ir valstu interes ē s akt ī vi sekot l ī dzi un jau paredz ē t iero č u att ī st ī bas tendences cit ā s valst ī s, lai attiec ī gi p ā rskat ī tu savu nacion ā lo apdraud ē jumu nov ē rt ē jumu(Jervis 1978). L ī dz ar to bru ņ ojuma kontroles stipr ā puse ir uzraudz ī bas un kontroles meh ā nismu nodrošin ā šana. Turkl ā t tie ir dz ī votsp ē j ī gi ne tikai kon ﬂ ikt ē jošos apst ā k ļ os, bet ar ī miera laik ā, kad valstis vairs neuzskata viena otru par oponentu un attiec ī bas sav ā starp ā ir pat konstrukt ī vas. Savuk ā rt to v ā j ā puse ir p ā rbaudes meh ā nismu efektivit ā te un attiec ī gi no tiem izrietoš ā pušu savstarp ē j ā uztic ē šan ā s par sniegt ā s inform ā cijas patiesumu. Augstas neuztic ē šan ā s apst ā k ļ os ir ā rk ā rt ī gi gr ū ti kon ﬂ ikt ē jošaj ā m pus ē m tieš ā m p ē c b ū t ī bas veikt p ā rrunas un vienoties par k ā diem bru ņ ojuma kontroles l ī gumiem un meh ā nismiem. Apzinoties to, cik fundament ā la noz ī me ir uztic ē šan ā s faktoram, bru ņ ojuma kontrole ar ī nodrošina daž ā dus caurskat ā m ī bas un savstarp ē ju uztic ē šanos veicinošus meh ā nismus, kas ir priekšnoteikums, lai veidotos savstarp ē ja uztic ē šan ā s. Velkot paral ē les starp attur ē šanas un bru ņ ojuma kontroles j ē dzieniem, var secin ā t, ka abiem ir kop ī gs m ē r ķ is, proti, nov ē rst kon ﬂ iktu, bet, ja reiz tas ir izc ē lies, tad mazin ā t t ā izn ī cinošo raksturu un aizkav ē t t ā l ā ku eskal ā ciju. Attur ē šana p ē c savas b ū t ī bas ir konservat ī va strat ēģ ija, ko raksturo skaidra un sam ē r ā naid ī ga kon ﬂ ikt ē jošo pušu komunik ā cija par to, kura puse j ū tas apdraud ē ta, kas ī steno attur ē šanu un pret ko ir v ē rsta attur ē šana. L ī dz ar to ir zin ā ma paredzam ī ba, kas noteikti ir uzskat ā ma par attur ē šanas j ē dziena pozit ī vo pusi. Ta č u negat ī v ā puse ir, ka š ā das v ē sas attiec ī bas atst ā j maz iesp ē ju paral ē li att ī st ī t dialogu. K ā nek ā, neviena no pus ē m nav ieinteres ē ta situ ā cijas eskal ā cij ā, t ā p ē c ir b ū tiski, ka abas puses tom ē r run ā viena ar otru. Bru ņ ojuma kontrole ar t ā s daž ā diem sasp ī l ē juma noregul ē šanas instrumentiem var kalpot par b ū tisku papildinošu elementu attur ē šanas strat ēģ ijai. To var ē ja nov ē rot Aukst ā kara laik ā, kad abi elementi – gan attur ē šana, gan bru ņ ojuma kontrole – bija kl ā tesoši ASV un Padomju Savien ī bas ā rpolitik ā. Diskusijas par nepieciešam ī bu p ē c bru ņ ojuma kontroles aizs ā k ā s 19. gadsimta 50. gados, kuru galvenais fokuss bija aizliegt kodoliero č u izm ēģ in ā jumus, izveidojot Starptautisko Atomener ģ ijas a ģ ent ū ru(IAEA) V ī n ē 1956. gad ā. Lai nov ē rstu kodoliero č u un to tehnolo ģ iju non ā kšanu pieaugoša skaita valstu r ī c ī b ā, 1968. gad ā valstis parakst ī ja 19

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā Kodoliero č u neizplat ī šanas l ī gumu(KNL). 19. gadsimta 60. gados norisin ā j ā s ar ī pirm ā s diskusijas starp Rietumvalst ī m un Padomju Savien ī bu par strat ēģ isko uzbrukuma iero č u skaita samazin ā šanu. V ē l ā k 19. gadsimta 70. gados un 19. gadsimta 80. gados notika diskusijas par pretra ķ ešu aizsardz ī bas sist ē m ā m(ABM), k ā ar ī tuv ā un vid ē j ā r ā diusa ra ķ ešu izvietošanu Eirop ā, kas vainagoj ā s ar ASV un Krievijas parakst ī to L ī gumu par tuv ā un vid ē j ā darb ī bas r ā diusa ra ķ ešu likvid ā ciju(INF). Paral ē li tika s ā ktas debates par konvencion ā l ā bru ņ ojuma kontroli Eirop ā. Pirmais solis bija 1973. gad ā, izveidojot EDSO, kur turpm ā k ā s divas desmitgades norisin ā j ā s smagas diplom ā tiskas c īņ as, lai izveidotu funkcion ē jošu bru ņ ojuma kontroles rež ī mu Eirop ā. Starp svar ī g ā kajiem l ī gumiem, kuri veicina caurskat ā m ī bu un nodrošina savstarp ē ju uztic ē šanos, ir j ā min V ī nes dokuments(1992), L ī gums par konvencion ā lo sp ē ku izvietošanu Eirop ā (CFE)(1990) un Atv ē rto debesu l ī gums(2001). Var secin ā t, ka paral ē li skaidrai un robustai attur ē šanas strat ēģ ijai, bru ņ ojuma kontroles jaut ā jumi darboj ā s k ā b ū tiski saskarsmes punkti starp diviem kon ﬂ ikt ē jošiem blokiem – Rietumvalst ī m un Padomju Savien ī bu. Ta č u m ū sdienu ģ eopolitiskaj ā situ ā cij ā, k ā jau tas ir ticis iepriekš nor ā d ī ts, attur ē šanas j ē dziens ir main ī jies. Main ī jusies ir ar ī bru ņ ojuma kontroles situ ā cija Eirop ā, tom ē r š ī s izmai ņ as autom ā tiski neizsl ē dz bru ņ ojuma kontroli k ā vienu no iesp ē jamajiem risin ā jumiem valstu droš ī bas probl ē m ā m. 3.2. Bru ņ ojuma kontroles potenci ā lais pienesums sasp ī l ē juma mazin ā šan ā pašreiz ē j ā ģ eopolitiskaj ā situ ā cij ā Eirop ā Krimas aneksija un karš Ukrain ā ne tikai pasliktin ā ja attiec ī bas starp Rietumvalst ī m un Krieviju, bet ar ī atkl ā ja jau vair ā kus gadus esošo kr ī zi bru ņ ojuma kontroles jom ā. T ā s aizs ā kumi ir mekl ē jami jau ASV 21. gadsimta pirmaj ā dek ā d ē. Pirmais notikums bija 2002. gad ā, kad ASV prezidents Džordžs Bušs( George W. Bush) pazi ņ oja par ASV izst ā šanos no Pretra ķ ešu aizsardz ī bas l ī guma(ABM), jo tas trauc ē ī stenot ASV nacion ā l ā s droš ī bas intereses, izv ē ršot pretra ķ ešu aizsardz ī bas sist ē mas( Congressional Research Service 2018: 6-7). ASV 2007. gad ā pie ņ emtais l ē mums izvietot radaru sist ē mas Č ehij ā un p ā rtv ē r ē jra ķ etes Polij ā tika kritiz ē ts no Krievijas puses. Dr ī z p ē c tam Krievija s ā ka p ā rk ā pt L ī gumu par vid ē j ā un tuv ā darb ī bas r ā diusa ra ķ ešu likvid ā ciju, att ī stot un test ē jot jaunas ra ķ ešu sist ē mas( Congressional Research Service 2018: 8). Pati Krievija gan to nav nekad atzinusi. Tieši pret ē ji, p ē c ASV prezidenta Donalda Trampa( Donald Trump) pazi ņ ojuma par izst ā šanos no L ī guma par tuv ā un vid ē j ā darb ī bas r ā diusa ra ķ ešu likvid ā ciju 2018. gada oktobr ī, tika sacelta liela ažiot ā ža par jaunas kodolsacens ī bas s ā kšanos starp ASV un Krieviju. Princip ā situ ā cija nav ne pasliktin ā jusies, ne uzlabojusies, bet gan saglab ā jusies tikpat dr ū ma k ā iepriekš – l ī gums jau vairs nedarboj ā s kopš ASV konstat ē tajiem Krievijas p ā rk ā pumiem, un p ē d ē jos gados bruņ ojuma kontroles eksperti jau pauda bažas, ka l ī gums ir“miris”. Otrs ļ oti b ū tisks l ī gums ar neskaidru n ā kotni ir Strat ēģ isko iero č u samazin ā šanas l ī gums( New START 2011), kas tika parakst ī ts ASV prezidenta Baraka Obamas( Barack Obama) laik ā. T ā darb ī bas termi ņ š ir 2021. gada febru ā ris. L ī dz pat šim br ī dim nav uzs ā ktas diskusijas starp ASV un Krieviju. ASV-Krievijas samita laik ā Helsinkos 2018. gada vasar ā tika gaid ī ts, ka abi prezidenti vismaz uzs ā ks sarunas par jauno START l ī gumu, bet nekas konkr ē ts netika apspriests. Rezult ā t ā šobr ī d bruņ ojuma kontroles ekspertu vid ū valda satraukums, ka l ī guma nepagarin ā šanas gad ī jum ā(l ī gumu var pagarin ā t abu valstu prezidenti bez parlamentu akcepta) pirmo reizi kopš 1972. gada rad ī sies situ ā cija, kad nav saistoša regul ē juma attiec ī b ā uz strat ēģ iskajiem kodoliero č iem( Countryman, Reif, Kimball 2018). Kas attiecas uz konvencion ā lo bru ņ ojumu kontroli Eirop ā, tad EDSO izmis ī gi c ī n ā s, lai L ī gums par konvencion ā lo sp ē ku izvietošanu Eirop ā paliktu sp ē k ā. L ī guma autorit ā te sp ē c ī gi tika iedrag ā ta, kad 2007. gad ā Krievija atsauca savu dal ī bu no t ā. Kopš t ā laika Krievija iest ā jas par jauna regul ē juma izveidošanu. To, protams, EDSO Rietuma bloka valstis neatbalsta, nor ā dot, ka Krievija ir p ā rk ā pusi starptautisk ā s normas, anekt ē jot Krimu un izv ē ršot karadarb ī bu Ukrain ā, un šobr ī d noteikti nepast ā v politiskie priekšnoteikumi, lai diskut ē tu 20

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā par jaunu l ī gumu. EDSO tom ē r atz ī st, ka gan L ī gums par konvencion ā lo sp ē ku izvietošanu Eirop ā, gan V ī nes dokuments b ū tu reform ē jami, piel ā gojot tos m ū sdienu milit ā ro tehnolo ģ iju att ī st ī bas l ī menim. V ī nes dokumenta moderniz ā cija paredz milit ā ro aktivit ā šu ierobežošanu, jo seviš ķ i t ā s, kuras tiek veiktas robežu tuvum ā. Savlaic ī ga inform ā cijas sniegšana par milit ā ro aktivit ā šu(galvenok ā rt attiecin ā ms uz milit ā raj ā m m ā c ī b ā m) m ē r ķ i un apm ē riem var pasarg ā t no p ā rpratumiem un p ā rsteidz ī giem l ē mumiem. Starp konkr ē tiem priekšlikumiem ir:(1) pazemin ā t slieksni(šobr ī d tas ir 9000 milit ā rpersonas), kad ir j ā zi ņ o par milit ā raj ā m aktivit ā t ē m;(2) palielin ā t nov ē rošanas grupas no esošaj ā m tr ī s un paildzin ā t to uztur ē šanos ilg ā k par vienu dienu;(3) samazin ā t nov ē rošanas slieksni no šobr ī d 13 000 milit ā rperson ā m (Gremminger 2018). Š ā du labojumu apstiprin ā šana pal ī dz ē tu nodrošin ā t liel ā ku caurskat ā m ī bu, kas attiec ī gi novestu pie liel ā kas savstarp ē jas uztic ē šan ā s. Šobr ī d Krievija demonstrat ī vi nepiedal ā s šaj ā s diskusij ā s un negras ā s atbalst ī t šos labojumus. Lai izvair ī tos no EDSO absol ū tas nefunkcionalit ā tes d ēļ rad ī t ā m iekš ē j ā m pretrun ā m, V ā cija savas prezident ū ras EDSO laik ā Franks-Valters Štainmaiers( Frank-Walter Steinmeier) vad ī b ā inici ē ja Struktur ē to dialogu ar Krieviju veidošanu. K ā jau min ē ts iepriekš, tad dialogs ir da ļ a no V ā cijas diplom ā tiskaj ā m attiec ī b ā m ar Krieviju. Viens ce ļ š ir sankciju konsekventa pagarin ā šana pret Krieviju, jo Minskas II vienošan ā s netiek iev ē rota. Savuk ā rt otrs ce ļ š ir dialoga veidošana ar Krieviju, lai atkal atgrieztos pie norm ā l ā m un konstrukt ī v ā m attiec ī b ā m, t ā d ē j ā di nepie ļ aujot sasp ī l ē juma veidošanos starp ab ā m pus ē m. Iesp ē jams, eventu ā li tas novestu ar ī pie Ukrainas kr ī zes noregul ē šanas. Viens no sasp ī l ē jumiem, kas bieži piemin ē ts EDSO ietvaros, ir Baltijas re ģ ions, jo abas puses pauž satraukumu par re ģ iona militariz ā ciju. V ā cijas iniciat ī vai ir pievienojuš ā s 15 citas EDSO dal ī bvalstis – Francija, It ā lija, Austrija, Be ļģ ija, Šveice, Č ehija, Sp ā nija, N ī derlande, Norv ēģ ija, Rum ā nija, Zviedrija, Slov ā kija, Bulg ā rija un Portug ā le. Pirmais solis struktur ē t ā dialoga ietvaros bija s ā kt ar dal ī bvalstu draudu uztveres apzin ā šanu un sal ī dzin ā šanu. To t ā l ā k turpin ā ja austrieši sav ā EDSO prezident ū r ā 2017. gad ā, kas tom ē r nenoveda ne pie k ā diem rezult ā tiem. Katra valsts noprezent ē ja savas nacion ā l ā s doktr ī nas, princip ā skaidri iez ī m ē jot, ka da ļ a Austrumeiropas valstu saskata Krieviju k ā nacion ā lo apdraud ē jumu, savuk ā rt Krievija nor ā d ī ja uz NATO aktivit ā t ē m re ģ ion ā k ā pieaugošu apdraud ē jumu t ā s nacion ā lajai droš ī bai. Šaj ā s diskusij ā s piedal ā s ar ī NATO, ta č u parasti t ā s beidzas ar savstarp ē ju p ā rmetumu izteikšanu par melošanu. Krievija nor ā da, ka NATO p ā rk ā pj 1997. gad ā nosl ē gto NATO-Krievijas l ī gumu, izvietojot daudznacion ā los bataljonus Baltijas valst ī s un Polij ā, ko Krievija uzskata par“noz ī m ī gu kaujas sp ē ku”. Savuk ā rt NATO puse uzskaita garo sarakstu ar Krievijas p ā rk ā pumiem. Par piem ē ru var min ē t regul ā r ā s Zapad m ā c ī bas, kur ā s Krievijas sniegt ā inform ā cija par karasp ē ka daudzumu atš ķ iras no neatkar ī gu nov ē rot ā ju apl ē s ē m. Attiec ī gi n ā kamais solis bija uzs ā kt diskusijas par esošo bru ņ ojuma kontroles l ī gumu p ā rskat ī šanu. Pirms V ā cijas parlamenta v ē l ē šan ā m 2017. gada septembr ī Berl ī n ē p ē c v ā ciešu iniciat ī vas organiz ē t ā konference par bru ņ ojuma kontroli princip ā beidz ā s ar secin ā jumu, ka esošie l ī gumi ir atbilstoši un ab ā m pus ē m, protams, jau vair ā k pašai Krievijai, vajadz ē tu vienk ā rši tos iev ē rot. T ā d ā gad ī jum ā ar ī sasp ī l ē jums mazin ā tos. Vien ī g ā šobr ī d funkcion ē još ā struktur ē t ā dialoga iniciat ī va ir t ā d ē v ē t ā kart ē šana, kas paredz, ka katra no pus ē m nor ā da vien ī bas izvietojumu, apm ē ru, milit ā r ā s b ā zes utt. Lai gan šis att ī st ī bas virziens tiek uzskat ī ts k ā vismaz kaut k ā ds progress, EDSO p ā rst ā vji ž ē lojas, ka to atbalsta tikai da ļ a valstu, un liel ā s neuztic ē šan ā s d ēļ neviens ī sti netic iesniegto faktu un skait ļ u atbilst ī bai realit ā tei. Visbeidzot vispretrun ī g ā k ā iniciat ī va ir par speci ā la subre ģ ion ā la konvencion ā la bru ņ ojuma kontroles regul ē juma piem ē rošanu Baltijas valstu re ģ ionam ar m ē r ķ i mazin ā t re ģ iona militariz ā ciju un pieaugošo sasp ī l ē jumu. V ē sturiski š ā di re ģ ion ā li bru ņ ojuma kontroles regul ē jumi tika piem ē roti Dienvidkauk ā za re ģ ion ā, Balk ā nos un Gruzij ā. Baltijas re ģ iona gad ī jum ā tas var ē tu noz ī m ē t ierobežojumus milit ā ro vien ī bu izvietošanai un cit ā m milit ā raj ā m aktivit ā t ē m pierobež ā. Protams, ka no pirm ā v ē rt ē juma, ņ emot v ē r ā milit ā ro asimetriju re ģ ion ā, Baltijas valstis hipot ē tiski pat var ē tu 21

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā atbalst ī t š ā du priekšlikumu, jo t ā d ē j ā di Krievijai b ū tu iev ē rojami j ā samazina sava kl ā tb ū tne re ģ ion ā. Neraugoties uz to, ka EDSO eksperti par šo jaut ā jumu ir diskut ē juši nu jau ilg ā k nek ā tr ī s gadus, pagaid ā m v ē l nav skaidrs, k ā dus bru ņ ojuma ierobežojumus tas noz ī m ē tu Baltijas valst ī m. Volfgangs Rihters( Wolfgang Richter), kurš ir viens no prominent ā kajiem V ā cijas bru ņ ojuma kontroles ekspertiem, ir gandr ī z vien ī gais, kuram ir skaidrs priekšstats par to, k ā dam vajadz ē tu b ū t bru ņ ojuma kontroles rež ī mam Baltijas re ģ ion ā. Pirmk ā rt, ab ā m pus ē m – Krievijai un NATO – vajadz ē tu apņ emties neizvietot Baltijas valst ī s un Ka ļ i ņ ingradas un Pleskavas apgabal ā noz ī m ī gus milit ā ros sp ē kus. J ā atz ī m ē, ka bru ņ ojuma kontroles eksperti neuzskata pašlaik Baltijas valst ī s izvietotos daudznacion ā los bataljonus par noz ī m ī gu milit ā ro kl ā tb ū tni. L ī dz ar to NATO-Krievijas 1997. gada l ī gums nav ticis p ā rk ā pts. Tiesa gan, ab ā m pus ē m nevajadz ē tu b ū t nek ā diem ierobežojumiem attiec ī b ā uz ā tr ā s rea ģē šanas sp ē ku izveidi un milit ā raj ā m m ā c ī b ā m Baltijas re ģ ion ā(Richter 2016). Otrk ā rt, bru ņ ojuma kontroles rež ī mam Baltijas valst ī s vajadz ē tu veicin ā t caurskat ā m ī bu attiec ī b ā uz milit ā raj ā m m ā c ī b ā m. Pret ē jai pusei vienm ē r vajadz ē tu tikt savlaic ī gi pabr ī din ā tai, un milit ā r ā s m ā c ī bas r ī kojošajai pusei vajadz ē tu nodrošin ā t pret ē jai pusei iesp ē ju nos ū t ī t nov ē rot ā jus. Jo ī paši svar ī gi tas ir attiec ī b ā uz m ā c ī b ā m, kas tiek r ī kotas tuvu robežai. Trešk ā rt, Atv ē rto debesu l ī guma ietvaros vajadz ē tu palielin ā t nov ē rojuma lidojumu skaitu, lai v ē l vair ā k palielin ā tu caurskat ā m ī bu ab ā s pus ē s. Ceturtk ā rt, valst ī m vajadz ē tu nodibin ā t meh ā nismus un proced ū ras, kas pal ī dz ē tu izvair ī ties no nelaimes gad ī jumiem un p ā rpratumiem. Ir nepieciešama tieša komunik ā cija starp abu pušu bru ņ otajiem sp ē kiem. NATO un Krievijas gaisa sp ē kiem Baltijas re ģ ion ā vajadz ē tu iev ē rot piesardz ī bu un netuvoties gaisa telpas robežai tuv ā k par pieciem kilometriem. Piektk ā rt, ir j āņ em v ē r ā, ka noz ī m ī g ā kais iemesls pieaugošajai Baltijas re ģ iona militariz ā cijai ir Lietuvas, Latvijas un Igaunijas bažas par savu droš ī bu un Krievijas rad ī t ā milit ā r ā apdraud ē juma pieaugumu. T ā p ē c Krievijai vajadz ē tu veikt nepieciešamos pas ā kumus, lai p ā rliecin ā tu Baltijas valstis, ka Krievijai nav naid ī gu nodomu attiec ī b ā uz Baltijas valstu droš ī bu(Richter 2016). Augst ā kmin ē tie argumenti liecina, ka re ģ ion ā la vai subre ģ ion ā la bru ņ ojuma kontroles rež ī ma izveidošana var ē tu b ū t Baltijas valstu interes ē s, jo t ā d ē j ā di tiktu samazin ā ta Krievijas milit ā r ā kl ā tb ū tne Baltijas valstu pierobež ā un tiktu nodrošin ā ta liel ā ka caurskat ā m ī ba attiec ī b ā uz t ā m milit ā raj ā m vien ī b ā m un aktivit ā t ē m, kas pierobež ā notiek. Tas ir ironiski, ka š ā d ā m iniciat ī v ā m iebilst nevis Krievija, bet tieši Baltijas valstis. Galvenais iemesls var ē tu b ū t sal ī dzinoši v ā j ā Baltijas valstu izpratne par to, ka bru ņ ojuma kontrole var ē tu darboties k ā situ ā ciju stabiliz ē jošs instruments, samazin ā t situ ā cijas eskal ā cijas iesp ē jas un palielin ā t nacion ā lo droš ī bu, samazinot Krievijas milit ā ro kl ā tb ū tni pierobež ā. J āņ em v ē r ā ar ī tas, ka Baltijas valstis neuzticas Krievijai, t ā d ē j ā di v ē l vair ā k samazinot konstrukt ī vas komunik ā cijas iesp ē jam ī bu abu pušu starp ā gan politiskaj ā, gan milit ā raj ā l ī men ī. Neraugoties uz to, ka bru ņ ojuma kontroles iniciat ī vas nav tikušas izmantotas situ ā cijas stabiliz ā cijai, ir skaidrs, ka citi meh ā nismi dialoga un situ ā cijas stabiliz ā cijas veicin ā šanai ir cietuši neveiksmi. Tam par iemeslu ir attiec ī bu pasliktin ā šan ā s starp Krieviju un NATO valst ī m. NATO-Krievijas Padomes tikšan ā s(t ā s notiek vid ē ji tr ī s reizes gad ā kopš 2016. gada) ir form ā las, un to laik ā abas puses apmain ā s viedok ļ iem par pašreiz ē jo droš ī bas situ ā ciju Eirop ā un jo ī paši Ukrain ā. Citi civilie un milit ā rie dialoga un sadarb ī bas kan ā li tikpat k ā netiek izmantoti. EDSO iniciat ī vas attiec ī b ā uz sasp ī l ē juma mazin ā šanu Baltijas re ģ ion ā neatrod dzird ī gas ausis, turkl ā t NATO valstu politisko l ē mumu pie ņē m ē ji bieži vien par t ā m pat nav dzird ē juši. Galvenais iemesls tam, ka bru ņ ojuma kontroles un dialoga jaut ā jumiem p ē d ē jos gados ir tikusi piev ē rsta maz ā ka uzman ī ba, ir konservat ī vo politi ķ u centieni nodrošin ā t vienotu un stingru nost ā ju attiec ī b ā pret Krieviju. Baltijas valstis uzskata Krieviju par eksistenci ā lu apdraud ē jumu, t ā s akt ī vi darbojas ar m ē r ķ i nostiprin ā t NATO att ā lin ā to attur ē šanu Baltijas re ģ ion ā un izmanto to r ī c ī b ā esošos ierobežotos ﬁ nanšu resursus, lai stiprin ā tu savas pašaizsardz ī bas sp ē jas. Baltijas valstu bažas par savu droš ī bu ir atradušas dzird ī gas ausis NATO ietvaros, jo milit ā ra kon ﬂ ikta gad ī jum ā šo re ģ ionu b ū tu ļ oti sarež ģī ti, ja ne neiesp ē jami, aizsarg ā t. Citas valstis NATO ietvaros, 22

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā kuras ir izv ē l ē juš ā s ietur ē t stingro l ī niju attiec ī b ā pret Krieviju, ir Polija un Lielbrit ā nija. Polija uzskata Krieviju par tiešu milit ā ru apdraud ē jumu, t ā p ē c t ā ir uzs ā kusi plašu milit ā r ā s moderniz ā cijas programmu, k ā ar ī cenšas nodrošin ā t liel ā ku ASV milit ā ro kl ā tb ū tni. No Lielbrit ā nijas viedok ļ a raugoties, Krievija rada apdraud ē jumu visas Eiropas droš ī bai, t ā p ē c Ter ē zas Mejas( Theresa May) vald ī ba ir ie ņē musi stingru nost ā ju attiec ī b ā pret Krieviju. Liel ā m ē r ā vain ī ga pie t ā ir pati Krievija, kura tiek vainota, pie t ā, ka 2018. gada mart ā Krievijas specdienestu darbinieki izmantoja ķī miskos ieroč us, lai m ēģ in ā tu noind ē t Sergeju Skripa ļ u un vi ņ a meitu J ū liju Solsberijas pils ē t ā. Protams, NATO attur ē šanas politika attiec ī b ā pret Krieviju neb ū tu iesp ē jama ar ī bez akt ī va ASV atbalsta. Neraugoties uz pašreiz ē j ā ASV prezidenta Donalda Trampa pretrun ī gajiem izteikumiem, ASV ī stenot ā politika pret Krieviju ir bijusi visai stingra, ko apliecina ASV atbalsts NATO dal ī bvalst ī m Baltijas un Meln ā s j ū ras re ģ ionos. Var secin ā t, ka NATO dal ī bvalstu stingr ā nost ā ja pret Krieviju ne ļ auj rast plaš ā ku atbalstu t ā d ā m iniciat ī v ā m attiec ī b ā s ar Krieviju, kas sekm ē tu dialogu abu pušu starp ā, piem., V ā cijas atbalst ī tajai Struktur ē t ā dialoga iniciat ī vai. Situ ā ciju nepal ī dz uzlabot ar ī Krievijas nost ā ja un r ī c ī ba, jo t ā turpina agresiju Ukrain ā un S ī rij ā, k ā ar ī izmanto kiberinstrumentus un slepenos dienestus, lai ietekm ē tu Rietumvalstu iekšpolitiskos procesus. T ā d ē j ā di Krievijas apdraud ē jums jau vair ā kus gadus ir neat ņ emama publiskaj ā telp ā notiekošo ar Eiropas un starptautisko droš ī bu saist ī tu diskusiju sast ā vda ļ a. T ā d ē j ā di attur ē šana nav uzskat ā ma par iemeslu, k ā p ē c ab ā m pus ē m nav izdevies pan ā kt situ ā cijas uzlabošanos. Situ ā ciju pasliktina abu pušu l ē mumu pie ņē m ē ju nev ē l ē šan ā s main ī t savus uzskatus un uzved ī bu, cenšoties mazin ā t sasp ī l ē jumu. Bru ņ ojuma kontrole pied ā v ā meh ā nismus, ar kuru pal ī dz ī bu b ū tu iesp ē jams mazin ā t sasp ī l ē jumu, ta č u pašreiz ē j ā situ ā cij ā bru ņ ojuma kontroles iniciat ī vas nav sa ņē mušas pietiekamu politisko atbalstu. 23

R ī ga TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA | UZ EFEKT Ī VU KRIEVIJAS ATTUR Ē ŠANU V Ē RSTAS SIST Ē MAS IZVEIDOŠANA EIROP Ā Literat ū ra Bugajski, Janusz.(2016). Only NATO Can Defend Europe. European View 15, 27.-35. lpp. Bull, Hedley.(1961). The Control of the Arms Race: Disarmament and Arms Control in the Missile Age. New York: Frederick A. Praeger. Clark, Wesley, Luik, Jüri, Ramms, Egon and Shirreff, Richard.(2016). Closing NATO’s Baltic Gap. ICDS. Congressional Research Service.(2018). Arms Control and Nonproliferation: A Catalog of Treaties and Agreements. May 8, 2018. Countryman, Thomas M., Reif, Kingston A. and Kimball, Daryl G.(2018). Can Trump and Putin Head Off a New Nuclear Arms Race? Issue Brief, Arms Control Association, Vol. 10, Issue 8. Croft, Stuart.(1996). Strategies of arms control: a history and typology. Manchester University Press. Greminger, Thomas.(2017). It is Time to Revitalize Political-Military Dialogue in OSCE. European Leadership Network. December 6, 2018. Apl ū kots 04.11.2018.: https://www.europeanleadershipnetwork.org/commentary/it-is-time-to-revitalize-political-military-dialogue-in-the-osce/ Huth, Paul K.(1988). Extended Deterrence and the Prevention of War. Yale University Press. Janes.(2018). Romania to buy more F-16s. Apl ū kots 01.08.2018.: https://www.janes.com/article/81847/romania-to-buymore-f-16s Jervis, Robert.(1978). Cooperation under the Security Dilemma. World Politics 30: 2, 167.-214. lpp. Kahn, Herman.(2012). On Escalation: Metaphors and Scenarios. Transaction Publishers, Second printing. Kiesewetter, Roderich and Zielke, Ingmar.(2016). Permanent NATO Deployment Is not the Answer to European Security. European View 15, 37.-45. lpp. Kotkin, Stephen.(2016). Russia’s Perpetual Geopolitics. Foreign Affairs 95: 3, 2.-9. lpp. Larsen, Jeffrey A. and Smith, James M.(2005). Historical Dictionary of Arms Control and Disarmament. The Scarecrow Press. Lukyanov, Fyodor.(2016). Putin’s Foreign Policy. Foreign Affairs 95: 3, 30.-37. lpp. Mattelaer, Alexander.(2018). Rediscovering Geography in NATO Defence Planning. Defence Studies 18: 3, 339.-356. lpp. Myers, Nicholas and Petersen, Phillip A.(2017). Baltic Security Net Assessment. Baltic Defence College. NATO.(2014). NATO Wales Summit Declaration. Apl ū kots 03.11.2018.: https://www.nato.int/cps/ic/natohq/of ﬁ cial_ texts_112964.htm NATO.(2016). NATO Warsaw Summit Declaration. Apl ū kots 03.11.2018.: https://www.nato.int/cps/su/natohq/of ﬁ cial_ texts_133169.htm NATO.(2018a). Defence Expenditure of NATO Countries(2011-2018). Apl ū kots 03.11.2018.: https://www.nato.int/nato_ static_ ﬂ 2014/assets/pdf/pdf_2018_07/20180709_180710-pr2018-91-en.pdf NATO.(2018b). NATO Brussels Summit Declaration. Apl ū kots 03.11.2018.: https://www.nato.int/cps/en/natohq/of ﬁ cial_ texts_156624.htm Radin, Andrew.(2017). Hybrid Warfare in the Baltics: Threats and Potential Responses. Rand Corporation. Richter, W.(2016). Sub-regional Arms Control for the Baltics: What Is Desirable? What Is Feasible? Deep Cuts Working Paper. No. 8, June, 13.-14. lpp. Rostoks, Toms and Vanaga, Nora.(2017). Deterring Russia in the Baltic Sea Region: Latvia’s Defence Developments in Regional Context. FES Analysis. Rostoks, Toms and Vanaga, Nora.(Eds.)(2018). Deterring Russia in Europe. Routledge. SIPRI.(2018). Military expenditure by country, in millions of US$ at current prices and exchange rates, 1949-2017. Apl ū kots 01.11.2018.: https://www.sipri.org/databases/milex Shurkin, Michael.(2017). The Abilities of the British, French, and German Armies to Generate and Sustain Armored Brigades in the Baltics. Rand Corporation. Trenin, Dmitri.(2016). The Revival of the Russian Military. Foreign Affairs 95: 3, 23.-29. lpp. Walt, Stephen.(1990). The Origins of Alliances. Cornell University Press. Zapfe, Martin and Haas, Michael C.(2016). Access for Allies? NATO, Russia and the Baltics. RUSI Journal 161: 3, 34.41. lpp. Zapfe, Martin.(2017). Deterrence from the Ground Up: Understanding NATO’s Enhanced Forward Presence. Survival 59: 3, 147.-160. lpp. Zapfe, Martin and Vanaga, Nora.(2018). NATO’s Conventional Deterrence Posture. Deterring Russia in Europe. Rostoks, Toms and Vanaga, Nora(Eds.). Routledge, 36.-52. lpp.

Inform ā cija par autoriem Toms Rostoks ir vadošais p ē tnieks Droš ī bas un strat ēģ isk ā s p ē tniec ī bas centr ā Latvijas Nacion ā l ā s aizsardz ī bas akad ē mij ā. Vi ņ š ar ī ie ņ em asoci ē t ā profesora amatu Politikas zin ā tnes noda ļā Latvijas Universit ā t ē. No 2001. gada l ī dz 2002. gadam Toms Rostoks k ā viesp ē tnieks piedal ī j ā s starptautisk ā projekt ā BaltSeaNet, pusotru gadu str ā d ā jot Humbolta Universit ā tes Zieme ļ eiropas p ē tniec ī bas instit ū t ā. No 2006. gada l ī dz 2007. gadam Toms Rostoks k ā Fulbraita stipendi ā ts uztur ē j ā s Eiropas p ē t ī jumu centr ā Rutgersa Universit ā t ē ASV. Vi ņ š ir sarakst ī jis daudzus p ē tnieciskos rakstus un gr ā matu noda ļ as par Latvijas ā rpolitiku un droš ī bas politiku. Toma Rostoka pašreiz ē j ā s p ē tniecisk ā s intereses ietver š ā das t ē mas: valstu nodomi, attur ē šana, nevardarb ī g ā pretošan ā s, l ē mumu pie ņ emšana ā rpolitik ā, attiec ī bas starp varas sadal ī jumu starptautiskaj ā sist ē m ā un pasaules k ā rt ī bu. Nora Vanaga ir vadoš ā p ē tniece Droš ī bas un strat ēģ isk ā s p ē tniec ī bas centr ā Latvijas Nacion ā laj ā aizsardz ī bas akad ē mij ā. Vi ņ a ieguva doktora gr ā du politikas zin ā tnes starptautisk ā s politikas apakšnozar ē 2015. gad ā, kad aizst ā v ē ja promocijas darbu ar nosaukumu“Politisk ā griba stiprin ā t cilv ē kdroš ī bu ā rpolitik ā: Latvijas gad ī juma anal ī ze”. Nora Vanaga ir pasniedz ē ja Latvijas Nacion ā laj ā aizsardz ī bas akad ē mij ā, Latvijas Universit ā t ē, Baltijas Aizsardz ī bas koledž ā un Ī rijas Milit ā raj ā koledž ā. Vi ņ a ir sarakst ī jusi daudzus p ē tnieciskos rakstus par Latvijas aizsardz ī bas politiku, Baltijas valstu milit ā ro sadarb ī bu, Eiropas Savien ī bas droš ī bas politiku, cilv ē kdroš ī bu. Noras Vanagas pašreiz ē j ā s p ē tniecisk ā s intereses ir saist ī tas ar mazu valstu droš ī bas politiku izp ē ti, attur ē šanu, bru ņ ojuma kontroli, Baltkrievijas aizsardz ī bas politiku, Baltijas valstu milit ā ro sadarb ī bu. Imprint Friedrich-Ebert-Stiftung| Riga Of ﬁ ce 37-64 Dzirnavu iela| Riga, LV-1010 Responsible: Dr. Tobias Mörschel| Director of the FES in the Baltic States Tel.:+371 6783 05 39 https://www.fes-baltic.org https://www.facebook.com/FES.BalticStates Commercial use of all media published by the Friedrich-Ebert-Stiftung(FES) is not permitted without the written consent of the FES. About the FES The Friedrich-Ebert-Stiftung(FES) is the oldest political foundation in Germany with a rich tradition in social democracy dating back to its foundation in 1925. The foundation owes its formation and its mission to the political legacy of its namesake Friedrich Ebert, the ﬁ rst democratically elected German President. The work of the FES focuses on the core ideas and values of social democracy – freedom, justice and solidarity. This connects the FES to social democracy and free trade unions. As a non-pro ﬁ t institution, the FES organizes its work autonomously and independently. The FES promotes:  a free society, based on the values of solidarity, which offers all its citizens the same opportunities to participate on political, economic, social and cultural levels, regardless of their origin, sex or religion  a lively and strong democracy; sustainable economic growth with decent work for all  a welfare state that provides more education and improved healthcare, but at the same time combats poverty and provides protection against the challenges that life throws at citizens  a country that is responsible for peace and social progress in Europe and in the world. FES in the Baltic States Shortly after the restoration of independence, in 1992, the Friedrich Ebert Foundation started its activities in the three Baltic States and opened of ﬁ ces in Riga, Tallinn and Vilnius. The core concern was to support the democratic transition processes, to accompany the Baltic States on their way to the European Union and to promote the dialogue between the Baltic States and Germany, and among the countries of this region. The current focus of the work of the Friedrich Ebert Foundation in Estonia, Latvia and Lithuania is:  strengthening democracy and active civil society  supporting the European integration process  contributing to the development of a common European foreign and security policy  promoting a fair and sustainable development of economic and social policies in the Baltic States and in the EU The views expressed in this publication are not necessarily those of the Friedrich-Ebert-Stiftung or of the organization for which the author works. ISBN 978-9934-8794-6-3