PERSPECTIVE DEMOCRACY AND HUMAN RIGHTS CERĪGA STABILITĀTE VAI DUSMĪGA PRASĪBA PĒC PĀRMAIŅĀM: Latvijas pilsoņi 2022. gada otrajā pusē dzīvoja ļoti atšķirīgās emocionālās un informatīvās vi­dēs. Vienā dominēja vēlme pēc stabilitātes, otrā – trauksme un aizvainojums, trešā – vēl­me pēc pārmaiņām. Šīs konkurējošās vēlmes noteica vēlēšanu rezultātus, palielinot pārstāv­niecību iepriekšējās valdības vadošajai partijai, bet vienlaikus ļaujot parlamentā ienākt vairā­kām jaunām partijām. Vēlētāju aptauja liecina par dziļu Latvijas sa­biedrības polarizāciju, kur tās pamatlīnijas ir lingvistiskas(ģimenes valoda) un sociālas(ie­nākumu līmenis). Pirmo reizi pēc ilgiem gadiem pamatīgi sadalī­jās Latvijas krievvalodīgo pilsoņu balsis – tās pamatā tika atdotas astoņām dažādām parti­jām. 2022. gada vēlēšanās iepriekšējo četru vēlēšanu uzvarētājs“Saskaņa” nespēja pārva­rēt 5% barjeru. Tā galvenie iemesli: daudz in­tensīvāka konkurence, vāja priekšvēlēšanu kampaņa sociālajos tīklos, kā arī krieviski runā­jošo Latvijas iedzīvotāju vēlme balsot par pār­maiņām. ko vēsta Latvijas 2022. gada Saeimas vēlēšanas? Iveta Kažoka Rīga, 2022. gada decembris Dažādu Latvijas iedzīvotāju grupu viedokļu at­šķirības par tās apdraudētību, aizvainojumu uz valsti, valsts amatpersonu korumpētības līmeni liecina par sašķeltu sabiedrību. Ir milzīgā etniskā atšķirība vērtējumos par to, vai Latvijā jebkurš cilvēks var brīvi un bez bailēm paust savu vie­dokli par politiku. Šādai iespējai tic 61% latviski runājošo pilsoņu, kamēr starp krieviski runājo­šajiem cilvēkiem tam piekrīt tikai 23%.