Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu jāuztraucas par vēlētāju aktivitāti? Latvijā vēlētāju aktivitāte ir nostabilizējusies mērenā līmenī, tomēr līdzdalībā saglabājas dziļa un noturīga nevienlīdzība. Atšķirības pēc vecuma, izglītības, ienākumiem un reģiona nozīmē, ka politiskos lēmumus lielākā mērā ietekmē vecāki, turīgāki un labāk izglītoti pilsoņi. Tas vājina demokrātisko pārstāvniecību un var pastiprināt jau esošās sociālās un teritoriālās plaisas.

Kas ir Latvijas nebalsojošie? Atbilstoši plašākām Eiropas tendencēm vēlēšanās visretāk piedalās jaunieši, pilsoņi ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni, kā arī ekonomiski vājāku reģionu iedzīvotāji. Latvijā sarakstam pievienojas vēl viena grupa – krievvalodīgie vēlētāji. Vēlētāji nav pārliecināti par iespēju ietekmēt politiskos procesus, pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pieaugusi arī sociālā spriedze. Politiskās partijas ir vāji iesakņojušās sabiedrībā, to parāda zemais biedru skaits, trauslā saite starp vēlē-tajiem un partijām.

Kas būtu jādara? Līdzdalības plaisas mazināšanai nepieciešama mērķēta rīcība: jāstiprina pilsoniskā izglītība un jauniešu iesaiste, jāuzlabo programmatiska politika, kā arī saziņa ar zemu ienākumu vēlētājiem, jāveido droša vide lojālo mazākumtautību kopienu politiskajai līdzdalībai un jāstiprina politisko partiju saikne ar sabiedrību. Pašvaldību līmeņa instrumenti, piemēram, līdzdalības budžets, kā arī jaunas iniciatīvas, piemēram, izmēģinājuma vēlēšanas jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, var palīdzēt veidot agrīnus pilsoniskās līdzdalības paradumus un paplašināt demokrātisko iekļaušanu.