R ī ga Uz efekt ī vu Krievijas attur ē šanu v ē rstas sist ē mas izveidošana Eirop ā: attur ē šanas milit ā rie un nemilit ā rie aspekti TOMS ROSTOKS, NORA VANAGA Novembris 2018 „ Attur ē šanu veido un stiprina daž ā di elementi, no kuriem daži ir milit ā ri, savuk ā rt citi – nemilit ā ri. Noz ī m ī ­g ā kie attur ē šanas elementi, kas pal ī dz nodrošin ā t mieru un stabilit ā ti Baltijas j ū ras re ģ ion ā, ir Krievijas re­lat ī vi zem ā interese par Baltijas valst ī m, Baltijas valstu un Polijas centieni att ī st ī t savas pašaizsardz ī bas sp ē jas, kolekt ī vie NATO centieni nodrošin ā t milit ā ru kl ā tb ū tni šaj ā re ģ ion ā un neskaidr ī bas, kas saist ī tas ar Krievijas iesp ē j ā m kontrol ē t potenci ā la kon fl ikta eskal ā ciju. Tieši p ē d ē jais attur ē šanas elements b ū tu pel­n ī jis padzi ļ in ā tu izp ē ti, jo pašreiz t ā ietekme uz Krievijas uzved ī bu nav tikusi pien ā c ī gi nov ē rt ē ta. „ NATO kolekt ī v ā attur ē šanas strat ēģ ija ir piln ī b ā defens ī va un liel ā koties ir uzskat ā ma k ā attur ē šana ar noliegumu, savuk ā rt atseviš ķ u Baltijas j ū ras re ģ iona valstu individu ā l ā s attur ē šanas strat ēģ ijas ietver ar ī attur ē šanas ar sodu elementus. Š ā ds l ē mums nav viegls, t ā p ē c attur ē šanas ar sodu elementu iek ļ aušana attur ē šanas strat ēģ ij ā s liecina par to, ka valstis piln ī b ā neuzticas attur ē šanas ar noliegumu strat ēģ ijai un uzskata, ka to nepieciešams papildin ā t ar ofens ī viem elementiem. „ Valstu sp ē jai sadarboties viena re ģ iona ietvaros ir bijusi izš ķ iroša noz ī me, lai nodrošin ā tu liel ā ku NATO kl ā tb ū tni Baltijas j ū ras re ģ ion ā, kam ē r Rum ā nijas centieni pastiprin ā t NATO kl ā tb ū tni Meln ā s j ū ras re ģ ion ā ir bijuši liel ā m ē r ā neveiksm ī gi, jo past ā v krasas atš ķ ir ī bas starp š ī re ģ iona valstu nost ā j ā m un priorit ā t ē m. „ Bru ņ ojuma kontroles k ā attur ē šanas strat ēģ iju papildinoša elementa potenci ā ls netiek piln ī b ā izmantots. Baltijas valstis un Polija pašreiz ē jo situ ā ciju saprotamu iemeslu d ēļ redz k ā v ē sturisku iesp ē ju nostiprin ā t NATO kl ā tb ū tni šaj ā s valst ī s, t ā p ē c t ā s nev ē las izskat ī t iesp ē ju nodrošin ā t mieru un stabilit ā ti re ģ ion ā ar bru ņ ojuma kontroles meh ā nismu pal ī dz ī bu. Lai ar ī š ā da nost ā ja ir saprotama, tom ē r ilg ā k ā laika perspek­t ī v ā b ū tu v ē lams pašreiz ē jos attur ē šanas centienus papildin ā t ar citiem meh ā nismiem un iesaist ī t Krieviju, ja š ā da iesp ē ja rastos.