Pašreizējais parlaments (2022–2026) 2022. gada parlamenta vēlēšanās 5  % barjeru pārvarēja septi ­ņu kandidātu saraksti un tika ievēlēti Saeimā. Lielāko vietu skaitu ieguva tā brīža premjerministra Krišjāņa Kariņa vadītā partiju apvienība “Jaunā Vienotība”, nodrošinot sev 26 no 100 vietām. Pārējie kandidātu saraksti ieguva ievērojami mazāku vietu skaitu: Zaļo un zemnieku savienība – 16 vietas, Apvieno ­tais saraksts un Nacionālā apvienība – katrs pa 13 vietām, par ­tija“Stabilitātei!” ieguva 11 vietas, bet partijas“Progresīvie” un “Latvija pirmajā vietā” – attiecīgi 10 un 9 vietas(1.tabula). Pēc vēlēšanām Ministru prezidenta pārstāvētā partija“Jaunā Vienotība”(JV) izveidoja valdību kopā ar Apvienoto sarakstu (AS) un Nacionālo apvienību(NA). Tomēr šī valdība darbojās tikai nedaudz ilgāk par gadu. Pēc valdības krīzes tika izveidota jauna koalīcija Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā(JV), taču koalīcijā tagad ietilpst“Progresīvie”(P) un Zaļo un Zem ­nieku savienība(ZZS). Šai koalīcijai ir minimāls, 51 balss vairā ­kums, un atsevišķos balsojumos tā paļaujas arī uz neatkarīgo deputātu atbalstu, kas lēmumu pieņemšanu padara sarežģītā ­ku un mazāk paredzamu. “Latvija pirmajā vietā”(LPV) un“Stabilitātei!”(S!) pašlaik darbojas opozīcijā, lai gan to politiskās trajektorijas atšķi ­ras. Kamēr sabiedrības atbalsts LPV aptaujās audzis, S! ir piedzīvojusi iekšēju šķelšanos: septiņi no vienpadsmit ievē ­lētajiem deputātiem pakāpeniski frakciju pametuši, turpinot darboties kā pie frakcijām nepiederoši deputāti. Tas nozī ­mēja frakcijas izjukšanu, jo saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, frakciju var izveidot vismaz pieci no viena saraksta ievēlēti deputāti, turklāt deputāti nedrīkst pāriet uz citu frakciju vai tai pievienoties. 2025.gada februārī gandrīz piektā daļa Saeimas deputātu – 17 no 100 – jau bija pie frakcijām nepiederoši deputāti, jo dažādu iemeslu dēļ pakāpeniski pametuši savas frakcijas un turpina darbu neatkarīgi. Daļa pie frakcijām nepiederošo deputātu neformāli pieslējušies kādai citai no parlamenta frakcijām, taču likumā paredzētie ierobežojumi liedz to izda ­rīt arī formāli. No demokrātiskās pārstāvniecības viedokļa šī situācija aktualizē būtisku retorisku jautājumu: ko šie depu ­tāti galu galā pārstāv? Latvijas parlamenta(Saeimas) sastāvs Tabula 1 Partija/ partiju apvienība Jaunā vienotība Zaļo un zemnieku savienība Apvienotais saraksts Nacionālā apvienība “Stabilitātei!” “Progresīvie” “Latvija pirmajā vietā” Pie frakcijām nepiederoši deputāti Nosaukums un akronīms “Jaunā Vienotība”(JV) Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) “Apvienotais saraksts” – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija(AS) Nacionālā apvienība“Visu ­Latvijai!” –“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”(NA) “Stabilitātei!”(S!) “Progresīvie”(P) “Latvija pirmajā vietā”(LPV) Mandātu skaits pēc 2022.gada vēlēšanām Mandātu skaits 2026.gada februārī Statuss valdībā (2022–2023) Statuss valdībā (2023–2026) 26 25 Valdības partija Valdības partija 16 16 Opozīcijas partija Valdības partija 15 13 Valdības partija Opozīcijas partija 13 12 Valdības partija Opozīcijas partija 11 5 Opozīcijas partija Opozīcijas partija 10 4 Opozīcijas partija Valdības partija 9 8 Opozīcijas partija Opozīcijas partija 17 Datu apkopošanas beigu datums bija 2026. gada 1. maijs. Līdz ar to analīzē nav atspoguļotas valdības izmaiņas pēc premjerministres Evikas Siliņas(“Jaunā Vienotība”) atkāpšanās 2026. gada 14. maijā, kā arī pēc tam izveidotā Andra Kulberga(“Apvienotais saraksts”) vadītā valdība. Pašreizējais parlaments(2022–2026) 5