plašāku novērojumu, ka biežāk opozīcijā nonāk anti establiš ­menta vai populistiskās partijas, kuru sociālā bāze daļēji, bet ne tikai, veidojas no vēlētājiem ar zemāku formālās izglītības līmeni, zemāku uzticēšanos politiskajām institūcijām un spē ­cīgāku sociālās vai ekonomiskās atstumtības sajūtu. Kuri sociālie slāņi ir mazāk redzami Saeimā? Lai novērtētu parlamenta sociālo sastāvu, tika identificēta katra deputāta pēdējā nodarbošanās pirms ievēlēšanas likumdevēja institūcijā un klasificēta, izmantojot Eša sociālo slāņu shēmu(Oesch, 2006)(2. tabula). Šī pieeja ļauj veikt salīdzinājumu gan pēc veiktā darba veida, gan pēc nepiecie ­šamā kvalifikācijas līmeņa, sniedzot strukturētu pārskatu par deputātu profesionālo izcelsmi. Eša klasifikācija nošķir vairākas galvenās grupas, tostarp augstākā līmeņa pakalpojumu sektora profesijas, piemēram, augstāko izglītību ieguvušus profesionāļus un vadītājus, zemākā līmeņa pakalpojumu sektora, kā arī kvalificētus un nekvalificētus fiziskā darba veicējus. Tā ietver arī mazo uzņē ­mumu īpašniekus, nošķirot darba devējus un pašnodarbinā ­tos. Kā redzams 6. attēlā, Saeimā pārliecinoši dominē aug ­stākā līmeņa pakalpojumu sociālais slānis, kas veido 81 % no visiem deputātiem. Rūpīgāk vērtējot dominējošās grupas nodarbošanos(7. attēls), r edzams, ka lielākā daļa deputātu – kopumā 63 – nāk no nodarbošanās vides, kur ir bijuši augstākā līmeņa vadītāji. Aptuveni desmito daļu no deputātu sastāva veido izglītības, kultūras un sociālās jomas speciālisti, piemēram, akadēmiķi, skolotāji un ārsti. Savukārt seši deputāti nāk no pašnodarbi ­nāto grupas. Citas profesionālās grupas kā lielie darba devēji un tehniskie eksperti, piemēram, inženieri vai IT speciālisti, parlamentā ir pārstāvēti ļoti maz – katrā no šīm grupām ir tikai pa vienam deputātam. Augstākā līmeņa speciālistu un vadītāju pārsvars ir vērojams gandrīz visās partijās, izņemot S!, kur, salīdzinot ar citām partijām vairāk pārstāvēti arī zemāka līmeņa speciālisti. Par ­tijas vēlēšanu sarakstos iekļauj deputātu kandidātus, kuri lie ­lākoties nāk no profesionālās vides, kurā viņi ir augsta līme ­ņa vadītāji, valsts un pašvaldību iestāžu vadītāji, pašvaldību Eša(Oesch) 16 sociālo slāņu shēma Tabula 2 Augstākā pakalpojumu klase Zemākā pakalpojumu klase Strādnieku klase Mazkvalificēto (rutīnas) strādnieku klase Algoti nodarbinātie Administratīvā darba loģika Starppersonu darba loģika Tehniskā darba loģika Augstākā līmeņa vadītāji: piemēram, vadītāji, grāmatveži, vecākās amatpersonas, u.c. Augstākā līmeņa socio-kulturālie speciālisti: piemēram, ārsti, profesori, juristi, vidusskolu skolotāji, u.c. Tehniskie eksperti: inženieri, IT eksperti, u.c. Vidējā līmeņa vadītāji: piemēram, nodaļu vadītāji, projektu vadītāji, u.c. Vidējā līmeņa sociokulturālie speciālisti: piemēram, medmāsas, sociālie darbinieki, pamatskolu skolotāji, u.c. Tehniķi un asociētie speciālisti: piemēram, laboranti, ražošanas iekārtu regulētāji, u.c. Kvalificēti lietvedības darbinieki: kvalificēti sekretāri, noliktavu lietveži, u.c. Kvalificēti pakalpojumu strādnieki: piemēram, frizieri, pavāri, policisti, pārdevēji-konsultanti, u.c. Kvalificētie tehniskie strādnieki: elektriķi, automehāniķi, namdari, u.c. Rutīnas biroja darbinieki: datu ievades operatori, klientu apkalpotāji bez specializācijas, u.c. Mazkvalificēti pakalpojumu strādnieki, piemēram, apkopēji, trauku mazgātāji, preču izvietotāji, kurjeri, u.c. Rutīnas/ mazkvalificētie tehniskie strādnieki: piemēram, konveijera strādnieki, iepakotāji, krāvēji, u.c. Pašnodarbinātie Neatkarīgā darba loģika Pašnodarbinātie profesionāļi, piemēram , juristi, praktizējoši ārsti, neatkarīgie konsultanti, u.c. Lielie darba devēji (liels darbinieku skaits): vadītāji, uzņēmumu īpašnieki, zemnieki, u.c. Mazie uzņēmēji(mazs darbinieku skaits): amatnieki un tirgotāji, u.c. Mazie uzņēmumu īpašnieki bez darbiniekiem, piemēram , individuālie pakalpojumu sniedzēji, mājražotāji, u.c. Avots: Elsässer& Schäfer(2022) Saeimas sastāvs tuvplānā 9