Saeimas sastāvs tuvplānā Nepārstāvētās paaudzes Latvijas parlamenta deputātu vecuma profils rāda, ka Saeimā dominē pusmūža paaudze. Visplašāk pārstāvēti deputāti četr ­desmit un piecdesmit gadu vecumā – ekonomiski aktīvākās paaudzes pārstāvji. 14. Saeimas deputātu vecuma mediāna ir 48 gadi. Salīdzinot deputātu sastāvu ar Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūru, redzams, ka Saeimā īpaši izteikti pārstāvēta 51–60 gadus veco grupa: tā veido 30 % no ievēlētajiem depu ­tātiem, kamēr Latvijas sabiedrībā šai vecuma grupai pieder 17,6 % iedzīvotāju(2.tabula). Vecākā gada gājuma pārstāvji Saeimā ir vien 2 deputāti, kamēr sabiedrībā kopumā – 17,67 %. Otra nepārstāvētā grupa ir jaunieši. 14. Saeimā ievēlēti tikai pieci deputāti vecumā no 21 līdz 30 gadiem, savukārt Latvijas iedzīvotāju kopumā šī vecuma grupa veido 12,8 %. Nelīdzsva ­rotība būtu vēl izteiktāka, ja salīdzinājumā tiktu iekļauti arī 18–20 gadus vecie iedzīvotāji – viņiem ir aktīvās vēlēšanu tie ­sības, taču nav pasīvo vēlēšanu tiesību, proti, tiesību kandi ­dēt vēlēšanās. Dzimumu pārstāvniecības plaisa politikā Lai gan sievietes veido aptuveni 55 % Latvijas iedzīvotāju vecumā virs 21 gada, Saeimā viņu pārstāvniecība ir ievēroja ­mi zemāka – tikai 30 % deputātu vietu. Tas veido 25 procent ­punktu pārstāvniecības plaisu – šī iedzīvotāju dzimumstruk ­tūra nav līdzīgi novērojama arī parlamentā(3. attēls). Vien ­laikus jāatzīmē, ka augstāko amatu – Saeimas priekšsēdētā ­ja amatu 14. Saeimā ieņem sieviete – Daiga Mieriņa(ZZS). Lielāko daļu komisiju vada vīrieši(11 komisijas no 16). Savukārt vīrieši, kuri veido 45 % pieau ­gušo Latvijas iedzīvotāju, ieņem 70 % deputātu vietu, kas norāda uz būtisku pār-pārstāvniecību. Šī nelīdzsvarotība liecina, ka dzimumu atšķirības politiskajā pārstāvniecībā nav skaidrojamas tikai ar demogrāfiskiem faktoriem, tā drīzāk atspoguļo gan sabiedrības priekšstatus, gan sistēmiskas atšķirības tajā, kā notiek politiķu atlase dalībai vēlēšanās. Apskatot vēlēšanu sarakstu sastāvu, kādus veido partijas dalī ­bai vēlēšanās, kā arī no sarakstiem ievēlēto deputātu sastāvu, redzamas būtiskas atšķirības gan sieviešu kandidātu īpatsvarā, gan sekmēs tikt ievēlētām. S! un P uzrāda salīdzinoši propor ­cionālu pārstāvniecību: ievēlēto sieviešu īpatsvars ir līdzīgs tam, kāds bija sieviešu īpatsvars kandidātu sarakstā(4. attēls). Savukārt NA un AS gadījumā redzama būtiska neatbilstība: sievietes veido attiecīgi 27,0 % un 33,9 % no šo sarakstu kandi ­dātiem, ievēlēto deputātu vidū viņu īpatsvars ir vēl zemāks – tikai 15,4 % un 13,3 %. Šāda disproporcija liecina ne vien par to, ka kopumā partiju sarakstos sievietes nav līdzvērtīgi pārstāvētas, bet arī, ka kan ­didātu listē ierindotas zemāk nekā vīrieši, kas vājina sieviešu iespējas tikt ievēlētām. Interesantā kārtā ir arī vērojama pretē ­ja tendence – JV: ievēlēto sieviešu īpatsvars ir nedaudz aug ­stāks nekā viņu īpatsvars kandidātu sarakstā – attiecīgi 42,3 % un 36,5 %, tātad sievietes biežāk parādījušās līderpozīcijās vai sarakstu augšgalā. Kopumā šie secinājumi izgaismo daudzslāņainu dzimumu pārstāvniecības plaisu, ko veido gan strukturāli, gan partijām raksturīgi faktori. Lai gan sievietes vēlētāju vidū ir skaitliskā vairākumā, šis pārsvars nepārvēršas proporcionālā politiskajā pārstāvniecībā. Tas norāda uz nepieciešamību rūpīgāk anali ­zēt partiju praksi un sabiedrības attieksmi pret sieviešu poli ­tisko līderību. Bez grāda Saeimā tikt grūti Šāds secinājums jāizdara, skatoties uz parlamentāriešu izglītī ­bas līmeni, jo dati par deputātu izglītību parāda, ka teju visiem deputātiem ir vismaz bakalaura līmeņa izglītība. No kopumā 90 šādiem deputātiem pusei deputātu ir maģistra grāds, 29 deputātiem – bakalaura līmeņa izglītība(ISCED 6), bet 11 deputātiem – doktora līmeņa izglītība(ISCED 8). 14. Saeimā ir vien daži deputāti ar zemāka līmeņa izglītību – astoņiem ir vidējā izglītība, bet diviem koledžas līmeņa izglītība.(5.tabu ­la). Šāds sadalījums norāda uz parlamentu ar ļoti augstu for ­mālās izglītības kvalifikāciju līmeni salīdzinājumā ar sabiedrī ­bu kopumā, kurā augstākās izglītības kvalifikācija(ISCED 5–8) ir tikai 30,3 % iedzīvotāju(5. attēls). Līdzīgi kā citos rādītājos, arī šajā dažās partijās vērojama ­lielāka daudzveidība. Abās opozīcijas partijās, lai arī kopumā neliels, tomēr salīdzinājumā ar citām partijām lielāks to deputātu skaits, kuru izglītības līmenis ir zemāks – koledžas vai vidusskolas līmeņa izglītība. No vienas puses, šādas parti ­jas padara parlamentāro pārstāvniecību daudzveidīgāku, paplašina to attiecībā uz sabiedrības grupām bez augstākās izglītības. No otras puses, šī tendence var būt skaidrojama ar 6 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.