Pārstāvniecības plaisas cena Kā ievadā minēts, nelīdzsvarotai pārstāvniecībai var būt ietekme uz to, cik veiksmīgi politiskā sistēma spēj atsauk ­ties sabiedrības vajadzībām, kā arī, cik lielā mērā sabiedrī ­ba lēmējvarai uzticas. Laika gaitā redzama nevienlīdzība piekļuvē politiskajiem amatiem var apdraudēt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskajām institūcijām. Iedzīvotāji par ­lamentu var uztvert kā nereprezentatīvu un atrautu no ikdienā svarīgiem jautājumiem. Šī leģitimitātes plaisa ir īpaši izteikta tajās grupās, kuras sistemātiski paliek ārpus politiskiem amatiem, pastiprinot politiskās atsvešinātības sajūtu un mazinot līdzdalību. Tam, ka parlamenta sastāvs neatspoguļo plašākas sabiedrī ­bas sociālo, profesionālo, dzimuma un vecuma daudzveidību, var būt ietekme arī uz politikas rezultātiem, kas vairāk atbil ­dīs to grupu preferencēm un skatījumiem, kuras parlamentā ir pārstāvētas plaši. Proti, līdzsvara trūkums var sašaurināt politikas dienaskārtību, priekšplānā izvirzot administratīvu, tehnokrātisku un menedžeriālu skatījumu, vienlaikus neprio ­ritizējot jautājumus, kas īpaši būtiski jauniešiem, sievietēm, zemāku ienākumu grupām un cilvēkiem bez augstākās izglī ­tības. Tā rezultātā parlaments var kļūt mazāk spējīgs atpazīt un risināt nepietiekami pārstāvēto grupu vajadzības, vājinot politiskās pārstāvniecības atsaucīgumu tādās nozīmīgās jomās kā sociālā aizsardzība, darba tiesiskais regulējums, mājokļu pieejamība un jauniešu labbūtība. bas līmeni – retāk. Pasīvāko vēlētāju vidū iezīmējas arī krievvalodīgie vēlētāji, kuri kritiskāk vērtē savu spēju ietek ­mēt politiskos lēmumus un mazāk uzticas parlamentam (Stafecka, 2026). Kā redzams, vairākas no šīm grupām jau iepriekš minētas, raksturojot Saeimas deputātu sastāvu: tās ne tikai retāk piedalās vēlēšanās, bet arī ir nepietiekami pārstāvētas parlamentā. Tas veido apburto apli, kurā nevienlīdzīga līdzdalība un nevienlīdzīga pārstāvniecība savstarpēji uztur viena otru, galu galā ierobežojot demokrātiskās sistēmas spēju reaģēt uz dažādu sabiedrības grupu vajadzībām. Šīs plaisas ir būtiskas, jo deputātu kandidātu atlases pieeja, ko izmanto partijas, nosaka ne tikai to, kuri cilvēki nonāk parlamentā, bet arī to, kuras problēmas tiek atzītas par politiski steidza ­mām, kādas zināšanas un pieredze tiek novērtētas un kuri pilsoņi parlamentu uztver kā vietu, kur varu var īstenot arī viņiem līdzīgi cilvēki. Latvijā leģitimitātes plaisa ir labi novēro ­jama – parlamentam uzticas tikai aptuve ­ni 28 % iedzīvotāju, kamēr daudzās citās ES dalībvalstīs šis rādītājs ir ievērojami augstāks – bieži vien 66 – 80 % robežās. Eirobarometrs, 2025 Savukārt uzticēšanās politiskajām partijām ir vēl zemāka – aptuveni 18 %, padarot neuzticēšanos par vienu no Latvijas politiskās ainavas raksturīgākajām iezīmēm. Kas nav pārstāvēts, tas arī retāk piedalās Pārstāvniecības plaisas parlamentā atspoguļojas arī vēlē­tāju līdzdalībā. Latvijā dalību vēlēšanās būtiski ietekmē vecums, izglītība, ienākumi un etnolingvistiskā piederība. Gados vecāki, izglītotāki un turīgāki pilsoņi vēlēšanās pie ­dalās konsekventi biežāk, savukārt jaunāki cilvēki, zemāku ienākumu grupu pārstāvji un iedzīvotāji ar zemāku izglītī ­12 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.