Kāpēc vēlētāju līdzdalība ir svarīga Demokrātiskā vienlīdzība balstās principā, ka visiem pilso ­ņiem jābūt reālai iespējai ietekmēt kolektīvos lēmumus. Vēlēšanas ir viens no galvenajiem mehānismiem, ar kura ­palīdzību šis princips tiek īstenots: tās ļauj vēlētājiem izvērtēt politisko eliti, paust savas preferences un ietekmēt turpmāko pārvaldību(Verba, 2003). Taču, ja līdzdalība vēlēšanās ir nevienmērīga, šī saikne starp pilsoņiem un politisko pārstāv ­niecību vājinās. Tā rezultātā nesamērīgi pieaug sociāli privili ­ģētu grupu balss svars, savukārt ievēlēto institūciju reprezen ­tativitāte mazinās(Lijphart, 1997). Plaši salīdzinošie pētījumi rāda, ka nevienlīdzīga vēlētāju aktivitāte nav maznozīmīgs demokrātijas trūkums, bet gan strukturāls izaicinājums: zema līdzdalība padziļina politiskās ietekmes plaisu starp augstu un zemu resursu grupām un koncentrē ietekmi to pilsoņu rokās, kuri jau sākotnēji atrodas labvēlīgākā sociālajā un eko ­nomiskajā situācijā(Hicks& Swank, 1992; Mahler, 2008; Mueller & Stratmann, 2003). Kā uzsvērts Unequal Democracies salīdzi ­nošajā ziņojumā, nevienlīdzīga līdzdalība joprojām ir neatrisinā ­ta demokrātijas dilemma, jo sociāli nelabvēlīgākā situācijā esošo grupu sistemātiska nepiedalīšanās vēlēšanās vājina politisko vienlīdzību(Elsässer, Schäfer,& Wenker, 2022). Latvijas pieredze spilgti atspoguļo šos plašākos demokrātis ­kos riskus. Pēc ārkārtīgi augstās vēlētāju aktivitātes 20. gad ­simta 90. gadu sākumā, ko noteica neatkarības atjaunošanas politiskā mobilizācija, līdzdalība pakāpeniski samazinājās un vēlāk nostabilizējās mērenākā līmenī. Kopš tā laika vēlētāju aktivitāte Latvijā kopumā ir bijusi salīdzinoši stabila, tomēr sociāli nevienmērīga. Jaunāki vēlētāji, pilsoņi ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni, kā arī ekonomiski vājāku reģionu iedzīvotāji vēlēšanās konsekventi piedalās retāk nekā gados vecāki un sociālekonomiski drošākā situāci ­jā esoši iedzīvotāji. Šādi līdzdalības modeļi pietuvina Latviju tai Austrumeiropas valstu grupai, kas identificēta Unequal Democracies salīdzinošajā ziņojumā un kurā vēlētāju aktivi ­tātes kritums sakrīt ar sociālekonomisko un paaudžu plaisu padziļināšanos(Elsässer, Schäfer,& Wenker, 2022). Vienlaikus Latvijas gadījumā īpašu uzmanību prasa vairākas šim kontekstam raksturīgas tendences. Viena no tām ir pieau ­gošā vēlētāju aktivitātes plaisa starp latviešu un krievu valo ­dā runājošajiem vēlētājiem, ko pastiprina tas, ka šajā grupā mazinājusies pārliecība par savas balss nozīmi politikā, pieau ­goša sociālā spriedze un arvien sadrumstalotāka informācijas vide. Otra būtiska iezīme ir politisko partiju vājā iesakņotība sabiedrībā: neraugoties uz lielu formāli reģistrētu partiju skai ­tu, partiju biedru skaits saglabājas ļoti zems, to iekšējās struktūras ir trauslas, un partijām trūkst spējas veidot stabilu, ilgtermiņa saikni ar vēlētājiem. Šis ziņojums, kas sagatavots FES Unequal Democracies(UD) sērijas ietvaros, analizē, kā vēlēšanu līdzdalības tendences izpaužas Latvijā. Tajā aplūkotas vēlētāju aktivitātes tendences laika gaitā, identificētas sociālās grupas, kuras vēlēšanās pie ­dalās visretāk, un analizēti strukturālie, attieksmju un institu ­cionālie mehānismi, kas uztur noturīgu līdzdalības nevienlīdzī ­bu. Ziņojums atbild uz trim galvenajiem jautājumiem: 1. Kā Latvijā ir mainījusies vēlētāju aktivitāte, un kā tā salīdzināma ar līdzīgām Eiropas valstīm? 2. Kuras sociālās grupas vēlēšanās piedalās vismazāk un kādēļ? 3. Kādi sociālekonomiski, etnolingvistiski un institucio­nāli šķēršļi mūsdienu Latvijā ietekmē nebalsošanu ­vēlēšanās? Atbildot uz šiem jautājumiem, ziņojuma mērķis ir sniegt pie ­rādījumos balstītu izpratni par to, kuri iedzīvotāji Latvijā pie ­dalās vēlēšanās un kuri tajās nepiedalās, kā arī iezīmēt prak ­tiskus rīcības virzienus demokrātiskās iekļaušanas stiprināša ­nai pirms 2026. gada Saeimas vēlēšanām. 1 1  Vēlētāju līdzdalība Latvijā nav plaši pētīta, un detalizēti dati par vēlētāju uzvedību ārpus standarta sabiedriskās domas aptaujām joprojām ir ierobežoti. Tādēļ šis ziņojums ­daļēji balstās uz sekundāriem datu avotiem. Ir labi zināms, ka aptauju respondenti mēdz pārspīlēt savu līdzdalību vēlēšanās. Piemēram, 2022. gada Saeimas vēlēšanās vēlētāju ­aktivitāte bija 59,41 %, savukārt sabiedriskās domas aptaujā 79 % aptaujāto norādīja, ka ir piedalījušies vēlēšanās, proti, uzrāda ievērojami optimistiskāku ainu. Tāpēc šajā ziņojumā sniegtie secinājumi būtu interpretējami kā indikatīvi, nevis kā precīzi vēlētāju uzvedības mērījumi. Kāpēc vēlētāju līdzdalība ir svarīga 3