Latvijas vēlētāju aktivitāte salīdzinošā skatījumā Latvijā vēlētāju aktivitāte pēc augstākā punkta sasniegša ­nas 20. gadsimta 90. gadu sākumā pakāpeniski samazinā ­jās. Līdzdalība turpināja kristies arī 2000. gados, zemāko punktu sasniedzot 2018. gada Saeimas vēlēšanās, kad nobalsoja 55 % balsstiesīgo(1. attēls). Īpaši straujš kritums bija vērojams 2006. gada vēlēšanās, kad aktivitāte samazi ­nājās par aptuveni 11 procentpunktiem. To lielā mērā var skaidrot ar vairākiem politiskās korupcijas skandāliem, kas mazināja sabiedrības uzticēšanos politiskajai elitei, kā arī ar jaunu politisko spēku trūkumu, kuri spētu mobilizēt protesta vēlētājus. Pēdējo divdesmit gadu laikā vēlētāju aktivitāte ir nostabilizējusies salīdzinoši šaurā amplitūdā – aptuveni 55–63 % robežās. 2011. gadā Latvijā notika ārkārtas Saeimas vēlēšanas pēc Valsts prezidenta rosināta referenduma par Saeimas atlai ­šanu. Iepriekšējā Saeima bija nostrādājusi tikai vienu gadu. Referendumu izraisīja konflikts starp prezidentu un parla ­menta vairākumu, jo Saeima vairākkārt kavēja ar korupciju saistītu izmeklēšanu norisi un atteicās atļaut kratīšanu vie ­na deputāta īpašumā. Reaģējot uz to, prezidents rosināja parlamenta atlaišanu. Pēdējās, 2022. gadā notikušajās vēlē ­šanās, pie vēlēšanu urnām devās 59 % balsstiesīgo, iezīmē ­jot nelielu aktivitātes atjaunošanos. Nākamās Saeimas vēlē ­šanas paredzētas 2026. gadā. Augsta vēlētāju līdzdalība 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kam seko mērenāks aktivitātes līmenis vēlākajās desmitga ­dēs, nav raksturīga tikai Latvijai; tā atspoguļo plašāku Balti ­jas valstu tendenci. Arī Igaunijā un Lietuvā vērojama līdzīga attīstība, aktivitātes līmenim laika gaitā savstarpēji tuvino ­ties. Šajā kopīgajā trajektorijā Igaunija izceļas ar nedaudz augstāku un stabilāku vēlētāju aktivitāti nekā Latvija un Lietuva (1. attēls). Vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 100 Attēls 1 Procenti 90 80 70 60 50 40 30 1990 Igaunija 1995 Latvija 2000 Lietuva 2005 2010 2015 2020 Avots: UD datu kopa un Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas dati, kā arī autores apkopotie jaunākie dati par vēlētāju aktivitāti citās Baltijas valstīs. 2025 4 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.