Kas Latvijā nebalso? Latvijā ir viens no augstākajiem nebalsojošo iedzīvotāju īpatsvariem Eiropas Savienībā. Līdzās Francijai tā ierindojas starp valstīm ar lielāko to pilsoņu īpatsvaru, kuri pēdējo pie ­cu gadu laikā vai nu nav balsojuši vispār, vai darījuši to tikai reizēm. Aptuveni 17 % Latvijas pilsoņu ietilpst hronisko nebal ­sojošo kategorijā(Sabiedrības saliedētības radars, 2023). Nebalsojošajiem Latvijā ir skaidri identificējams sociālde ­mogrāfisks profils, kurā īpaši nozīmīga loma ir izglītībai un ienākumiem. Pilsoņi ar zemāku izglītības līmeni un zemā ­kiem ienākumiem ievērojami biežāk nepiedalās vēlēšanās, savukārt augstāks izglītības un ienākumu līmenis ir saistīts ar regulārāku vēlēšanu līdzdalību. Kā redzams 4. attēlā, zemu ienākumu grupā vēlētāju aktivitāte ir aptuveni par 18 procentpunktiem zemāka nekā augstu ienākumu grupā. Šī sakarība redzama arī reģionālā griezumā(7. attēls), kur vēlētāju aktivitāte cieši korelē ar ienākumu līmeni. Latvijā vēlēšanu līdzdalības nevienlīdzība ir izteiktāka nekā Rietu ­meiropas un Ziemeļeiropas demokrātijās un vairāk līdzinās UD pētījumā identificētajai Austrumeiropas valstu grupai. Jauniešu līdzdalība vēlēšanās joprojām ir konsekventi zema. Jaunie pilsoņi, īpaši tie, kas jaunāki par 30 gadiem, uzrāda zemāku vēlēšanu līdzdalību: tikai aptuveni 68 % aptaujāto šajā grupā norādīja, ka piedalījušies 2022. gada vēlēšanās, kas ir par 15 % mazāk nekā iedzīvotāju grupā virs 60 gadiem. Lai gan pētījumu par jauniešu politisko iesaisti Latvijā joprojām ir maz, pieejamie dati norāda uz atbalsto ­šas vides nozīmi līdzdalības veicināšanā. Jaunāku jauniešu aptauju rezultāti liecina, ka daudzi jaunieši nejūt, ka viņu viedoklis tiktu uztverts nopietni vai ka viņiem būtu iespēja jēgpilni ietekmēt lēmumus, kas skar viņu dzīvi. Tikai 17 % respondentu uzskata, ka līdzdalība nacionālā līmeņa lēmu ­mu pieņemšanā viņiem sniedz nozīmīgus rezultātus. Plašāk raugoties, jauniešu līdzdalība lielā mērā ir atkarīga no atbalstošas vides. Jaunieši visdrošāk jūtas, paužot savu viedokli tuvās, personiskās attiecībās, bet būtiski mazāk – institucionālā vai publiskā vidē. Lai gan 55 % norāda, ka ar draugiem ir“pilnībā iespējams” apspriest svarīgus jautāju ­mus, tikai 11 % šādu iespēju saskata sarunās ar skolotājiem vai izglītības iestāžu darbiniekiem, 12 % – publiskās diskusi ­jās, un tikai 8 % – politiskajās organizācijās. Aptuveni puse respondentu norāda, ka šajās vidēs viņiem ir maz iespēju vai nav iespēju paust savu viedokli(Latvijas Kultūras akadē ­mija, 2026). Tādēļ viens no skaidrojumiem zemai jauniešu līdzdalībai vēlēšanās ir saistāms ar plašāku politiskās socia ­lizēšanās problēmu, kur jau agrīni veidojas priekšstats, ka viņu līdzdalībai nav nozīmes. Nebalsošanu labāk var izprast tad, ja paskatās uz dažādiem attieksmi veidojošiem faktoriem. Piemēram, nebalsojošajiem biežāk raksturīgs zemāks uzticēšanās līmenis politiskajām institūcijām, vājāka interese par politiku un zemāka apmieri ­nātība ar demokrātijas darbību. Daudzi savus nelabvēlīgos sociālekonomiskos apstākļus saista ar politiskās varas rīcību. Viens no galvenajiem atturēšanās iemesliem ir neticība vēlēšanu nozīmei un spējai ar līdzdalību panākt pārmaiņas, kā arī zema pārliecība par savas balss ietekmi politikā. Aptuveni puse jeb 56 % Latvijas iedzī ­votāju uzskata dalību vēlēšanās par svarīgu un tas ir zemākais rādītājs Ei ­ropas Savienībā. Savukārt tikai 42 % aptaujās uzrunāto uzskata, ka viņu balss var kaut ko mainī. Sabiedrības saliedētības radars, 2023 Tādēļ, lai arī minētās grupas ir skeptiskākas, nepārliecinātī ­ba par līdzdalības nozīmi vēlēšanās kopumā ir vērojama arī plašākā sabiedrībā. 2023. gada aptauju dati arī liecina, ka nepiedalīšanās vēlēša ­nās ir cieši saistīta ar politisko neapmierinātību. Aptuveni 59 % iedzīvotāju pauž neapmierinātību ar politisko situāciju Latvijā, un īpaši augsts neapmierinātības līmenis vērojams zemu ienākumu grupās un krievu valodā runājošo iedzīvotā ­ju vidū(Sabiedrības saliedētības radars, 2023). Līdzīgas ten ­dences redzamas arī citos pilsoniskās iesaistes veidos, pie ­mēram, petīciju parakstīšanā, saziņā ar valsts amatpersonām vai dalībā protestos, kur līdzdalība ir cieši saistīta ar sociāl ­ekonomisko statusu, pilsonību un ģimenē lietoto valodu. 4 Strukturālie faktori(piemēram, zema izglītība, zemi ienāku ­mi, vecums un valoda) un motivācijas faktori savstarpēji pastiprina viens otru. Sociālekonomiski nelabvēlīgākā situ ­ācijā esoši pilsoņi biežāk jūtas politiski atsvešināti, un šī atsvešinātības sajūta vēl vairāk samazina līdzdalību, veido ­4  Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gada sākumā Latvijas nepilsoņi veidoja 8,9 % no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Krievu tautības iedzīvotāju vidū nepil ­soņu īpatsvars bija aptuveni ceturtā daļa jeb 25,1 %. 10 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.