Secinājumi un ieteikumi Šis ziņojums parāda, ka nebalsošana Latvijā nav nejauša parādība un to nevar uzskatīt par sociāli neitrālu. Vēlēšanu līdzdalību ietekmē sociālekonomiskās nevienlīdzības, etno ­lingvistiskie faktori un partiju sistēmas institucionālās iezī ­mes. Analīzē iezīmējas vairāki būtiski modeļi. Pirmkārt, vecums, izglītība un ienākumi joprojām ir spēcīgā ­kie vēlēšanu līdzdalību prognozējošie faktori. Gados vecāki, labāk izglītoti un turīgāki pilsoņi balso būtiski biežāk nekā jaunieši, zemu ienākumu saņēmēji un personas ar zemāku izglītības līmeni. Šīs plaisas saglabājušās dažādos vēlēšanu ciklos un atspoguļo UD salīdzinošajā analīzē identificētos modeļus. Rezultāts ir strukturāli nevienlīdzīgs politiskās balss sadalījums, kurā tie, kuri saskaras ar lielāku sociāl­ekonomisko ievainojamību, vienlaikus visretāk piedalās vēlēšanās, lai ietekmētu politiku, kas to var mainīt. Otrkārt, etnolingvistiskās šķirtne vēlēšanu līdzdalībā padzi ­ļinās, radot pieaugošu plaisu starp latviešu un krievu valodā runājošajiem vēlētājiem. Krievu valodā runājošie iedzīvotāji arvien biežāk norāda uz zemāku politisko iedarbīgumu, iero ­bežotu uzticēšanos un nevēlēšanos atklāti paust politiskos uzskatus, īpaši pastiprinātās sociālās spriedzes apstākļos pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Šie apstākļi mazina krievvalodīgo vēlētāju aktivitāti, bet vienlaikus, vei ­cina nacionāli orientēto vēlētāju mobilizēšanos, tādējādi vei ­dojas labvēlīgi apstākļi polarizācijai pārstāvniecības plaisas veidā. Jāatzīst, ka esošajos kara fona apstākļos šo jautāju ­mu risināt Latvijā ir īpaši sarežģīti, jo tas ir cieši saistīts ar nacionālās drošības apsvērumiem. Treškārt, sistēmiskā līmenī politisko partiju vājā iesakņotība sabiedrībā veicina zemāku vēlētāju aktivitāti. Lai gan Latvijā ir liels formāli reģistrētu partiju skaits, to biedru bāzes jopro ­jām ir ļoti nelielas. Daudzām partijām trūkst organizatoris ­kās kapacitātes, ideoloģiskās skaidrības un biedru aktīvas līdzdalības, kas nepieciešama noturīgu saišu veidošanai ar vēlētājiem. Šī vājā iesakņotība ierobežo pilsoniskās iesaistes iespējas, grauj politisko uzticēšanos un pastiprina priekšsta ­tu, ka politika ir tāla,“nedzirdīga” un neatsaucīga. Ziņojumā minētie izaicinājumi ir attīstījušies pakāpeniski, visticamāk, arī to risināšanai nepieciešams ilgāks laiks, mēr ­ķēts pasākumu kopums, kas vienlaikus pievēršas gan struk ­turālajiem šķēršļiem, gan motivācijas faktoriem, kuri ietek ­mē politisko līdzdalību. Jauniešu līdzdalības veicināšanai svarīgi veidot labvēlīgu un atbalstošu vidi tajās vietās, kur jaunieši ikdienā uzturas un socializējas visbiežāk – skolās, augstskolās un pašvaldībās. Tas nozīmē ne tikai stiprināt pilsonisko izglītību, bet arī mērķtiecīgi veidot līdzdalības un diskusiju kultūru, kurā jau ­nieši var paust savu viedokli, apspriest sabiedriski nozīmīgus jautājumus un redzēt, ka viņu iesaiste var ietekmēt lēmumus. Pašvaldību līmenī būtiska ir jauniešu iniciatīvu paplašināšana un strukturētu līdzdalības iespēju veidošana politikas jomās, kas tieši skar jauniešus, piemēram, izglītībā, mājokļu politi ­kā un mobilitātē. Šāda pieeja var palīdzēt mazināt jauniešu atsvešinātības sajūtu no politikas un stiprināt pārliecību, ka viņu balsij ir nozīme. Pieejamie dati liecina, ka jaunieši bie ­žāk iesaistās tad, ja jūtas sadzirdēti ne tikai ģimenē, bet arī skolās, augstskolās un vietējā kopienā. Latvijā jauniešiem no 16 gadu vecuma jau ir pieejami vairāki līdzdalības instrumenti, tostarp, iespēja pieteikt idejas un par tām balsot līdzdalības budžeta projektos pašvaldībās, kā arī parakstīt kolektīvos iesniegumus pašvaldībai, iesaistī ­ties iedzīvotāju padomēs. Šie instrumenti būtu aktīvāk jāpopu ­larizē. Daudzsološa nesena inovācija ir Signālvēlēšanas, kas pir ­mo reizi tika izmēģinātas 2025. gada pašvaldību vēlēšanās un plānotas atkārtoti 2026. gada Saeimas vēlēšanās. Šīs simul­ētās vēlēšanas ļauj 15–17 gadus veciem jauniešiem nodot simbolis ­ku balsi, apgūt vēlēšanu procedūras un salīdzināt savu izvēli ar faktiskajiem rezultātiem. Šāda agrīna pieredze var mazināt informatīvos un psiholoģiskos šķēršļus līdzdalībai. Jānorāda gan, ka lai gan balsstiesību vecuma samazināšana līdz 16 gadiem ir apspriesta, sabiedrības atbalsts tam joprojām ir ierobežots(27 % 2020. gadā; TV3, 2020). Zemu ienākumu pilsoņu līdzdalības palielināšanai nepiecie ­šams risināt pamatā esošās sociālekonomiskās nevienlīdzī ­bas problēmas, kas ierobežo politisko iesaisti. Latvija jopro ­jām ir viena no nevienlīdzīgākajām Eiropas Savienības val ­stīm, ar Džini koeficientu aptuveni 34(Eurostat, 2023). Tādēļ ienākumu nevienlīdzības mazināšana ir būtiska ne vien iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, bet tai ir ietekme arī uz demokrātijas kvalitāti. Politiskajām partijām būtu jāprioritizē skaidra, izstrādāta sociālekonomiskā program ­ma, īpaši attiecībā uz atalgojumu, mājokļu pieejamību un publiskajiem pakalpojumiem. Neatkarīgajiem medijiem ir būtiska loma, izgaismojot iedzīvotāju labklājībai nozīmīgus jautājumus un veidojot sabiedrisko pieprasījumu pēc politi ­kas, kas uz tiem reaģē. Noturīgs izaicinājums ir politiskās atsvešināšanās pašpastip ­rinošais cikls: cilvēki, kuri nejūtas pārstāvēti, retāk piedalās vēlēšanās, un tas savukārt vēl vairāk mazina viņu pārstāv ­niecību politiskajā procesā. Zemu ienākumu grupu bažas 16 Friedrich-Ebert-Stiftung e.V.